#Article 1: Alfabetiskuo parādavuošona (814 words)


Alfabetiskuo parādavuošona ci kolaceja ir metods (), kurs taisa alfabetisku sarokstu nu sevkurys vuordu kūpys, kas pīraksteiti nazkaidā cylvāku volūdys alfabetā (pīmāram, latgaļu alfabetā). Taida parādavuošona var baļsteitīs uz dažaidim principim. Goduos, kad svareiguoks ir matematiskai vīnkuoršs metods, a goduos, kad leidzeigim vuordim juoatsarūn sūplok. Leksikografu i vuordineicu dareituoju vydā izplateitī parādavuošonys metodi dūti zemļuok.

Eiropys tautu volūduos jau nu Vydslaikim atsaškir lelūs burtu simboli nu mozūs burtu simbolim. Pīmāram, A i a - ir atškireigys rokstu zeimis. Ari leksikografejā lelī i mozī burti vīn reizim paleidz pazeit sovumvuordus () i eisynuojumus () nu cytu vuordu. Pīmāram, Ceiruļs (cylvāka pavuorde) ir nazkas cyts nakai ceiruļs (putnu suga). No bīžuok vuordu nūzeime daudz nasamaina nu lelūs i mozūs burtu lītuojuma - pasaukuos i cytur bīži vyss teksts dūts ar lelajim burtim. Taida īmesļa dēļ alfabetiskuo parādavuošona Eiropys tautu volūduos bīžuok ir 2 sūļu process:

Taids algoritms ir lītuots angļu volūdā, bet tū var lītuot ari cytuos volūduos - ari lels daudzums latvīšu (baļtīšu) i latgaļu vuordineicu sastateits lītojūt itū sprostū parādavuošonys principu.

Daudzuos volūduos ir skaņu mejis. Pīmāram, vuocu volūdā der Baum (kūks) - die Bäume (kūki) (par latgaļu metatoneju roksteits zemļuok). Kab byutu vīgļuok atrast daudzskaitļa formu vuordineicā, kur dūtys vīn vīnskaitļa formys, vuocu leksikografi bīži pījam, ka a i ä ir, prūtams, atškireigi burti, no tī ir mozuok atškireigi, nakai ä i b. Tū sauc par sekundarū atškireibu. Kab tuos nabyutu, tod Baum i Bäume alfabetiskajā parādā nabyutu sūplok, a storpā byutu lelums cytu vuordu (lobajā stabeņā Baum i Bäume ir tuoli vīns nu ūtra - tys ir sūds par sekundaruos atškireibys a i ä vīnaiduošonu ar primarū atškireibu). 

 Baum         Baum
 Bäume        Baumwolle
 Baumwolle    Baustelle
 Baustelle    Bauwerk
 Bauwerk      Bayern
 Bayern       Bäume

Baļtīšu volūdā primarajā parādavuošonā ignorej atškireibys eisū i gorū patskaņu vydā (pīmāram, Aa i Āā, Ee i Ēē, ..., Uu i Ūū). Par tū, pīmāram, vuordi Abava, ābele, ābelē, aka, akā byus taidā kuorteibā, kai tī ite raksteiti (ābele īt pyrms akys, ka ā i a pyrmiejuo kuortūšonā sakreit, a b pyrmiejuo kuorteibā ira pirms k. Leidzskani (pīmāram, Cc i Čč voi Ll i Ļļ) ir atškirami pyrmiejā kuortūšonā. Sekundarajā parādavuošonā īvāroj atškireibys eisū i gorū patskaņu vydā, bet ignorej atškireibys storp lelajim i mozajim burtim. Par tū ābele īt pirms ābelē, ka primarajā parādavuošonā tī vuordi naatsaškir. Terciaruo parādavuošona atškir lelūs nu mozajim burtim - ābele kai sygys lītvuords atsaškir nu pavuordes vai nūsaukuma Ābele (vuordi ar lelajim burtim ir līkami prīškā). 

Vuocu volūdā sekundaruo parādavuošana ir starp Aa i Ää, Oo i Öö, Uu i Üü. Krīvu volūdā - starp Ее i Ёё. Algoritms, kū lītoj volūduos, kur ir sekudaruos atškireibys burtu vydā ir taids:

Volūdnīceibā nūder vēļ vīns vuordu parāds - inversais parāds, kimā iz vuordim verās nu ūtra gola, i tod parādavoj piec alfabeta. Tod vuordi ar vīnaidom golūtnem i vīnaidim pīdēklim stuov sūplok. Pīmāram, vysi vuordi, kam nominativā ir izskane -eiba byus vīgli atrūnami. Kairajā stabeņā dūti inversuo parāda pyrmī latgaļu vuordi, kas beja atrūnami lelā tekstu korpusā (latgola.lv komentūs). Vydus stabeņā dūts fragments iz vydus, kur sūplok stuov daudz laika apstuoklinīku. I lobajā stabeņā dūti inversuo parāda piedējī latgaļu vuordi. 

             a           ...           ...
           aba         šūgod      atsagrīž
       divdaba           kod    naatsagrīž
          kaba         nakod     juopīgrīž
     atrībeiba        jebkod        atgrīž
      darbeiba         nikod     apsasprīž
    sadarbeiba        nazkod        apguož
     īdarbeiba         vysod        nūlauž
   vardarbeiba           tod         snauž
   bezdarbeiba        taitod       izapauž
       seceiba         dzērd    juoizapauž
   garlaiceiba          raud        īgryuž
      reiceiba           dūd       atgryuž
           ...         nadūd
           ...           ...

Latgalīšu volūdai ir lela morfologiskuo boguoteiba - vuordim ir lūcejumi, kas puormaina jūs galūtnis. Ira ari metatoneja - patskani mainuos radnīceigu vuordu formu saknē (golds - gaļdeņš, nest - nasu, vāza - viezeņa, pyrmais - pirmeigs). Vuordineicā bīži roksta vīn pamata formu (nanūsaceibu nest a na nasu; raksteit a na rokstu). Deļ tuo cylvākam, kurs nazyn latgaļu metatonejis eipateibu, var byut gryutumi atrast vuordu vuordineicā - rokstu ir juomeklej pi vuordim, kas suocās ar ra-.... Latgalīšu volūdys vuordus nabyutu logiski parādavuot kai arabim (najemt vārā patskanus), i par tū tī gryutumi ir juopīcīš.

Latgalīšu volūdā navarim bez dūmuošonys puorjemt tuos sekundaruos atškireibys, kas pastuov, pīmāram, latvīšu voi vuocīšu volūdā - par tū, ka patskanu mejis latgaļu volūdā ir sovpateigys. Latgalīšu volūdys datorizaceja vēļ nav daguojuse da tam, kab byutu datoru bibliotekys ar standarta kolacejis algoritmim, kai tys ir latvīšu, krīvu i vuocīšu volūdom. Vēļ nav zynoms, voi latgaļu volūdā vajadzeigys sekundaruos atšķireibys starp eisajim i garajim burtim. Pīmāram, voi a i ā atsaškir primari voi sekundari. Pīmāram, voi vuorda gods formys goda i godā byutu juoroksta sūplok, a godadīna piec jū obadvieju. Voi ābļavuot(ēvelēt) ir alfabetiskai pyrms vuorda acteņa? Voi burti i i y atsaškir primari voi sekundari? Vysi tī vaicuojumi gaida sova atsacejuma. Varim vīn minēt, ka tuos metatonejis, kur y bīži puorīt iz i, pīmāram, cylps - ciļpeņš, styprs - stiprinīks, varātu byut vīns nu īmeslim, deļ kuo latgaļu volūdā burti i i y ir atrūnami alfabetā sūplok, bet cytuos volūduos (anglīšu, franču, vuocīšu) y ir pošuos alfabeta beiguos pyrms z.




#Article 2: Andrejs Višinskis (424 words)


Andrejs Višinskis (, 1883.goda 10.dekabris / 28.novembris (v.stiļs) – 1954.goda 22.novembris) — krīvu i padūmu jurists i diplomats. PSRS uorlītu ministrs nu 1949. da 1953. godam. 

Pīdzyma Odesā. Juo tāvs, Januarijs Višinskis beja pūļu tauteibys farmaceits i dreiži piec dāla dzimšonys puorsacēle iz Baku, juo muote beja muzikys školuotuoja. Beidze gimnazeju Baku piļsātā i 1901.godā īsuoca vuiceibys Kijevys universitates juridiskajā fakultatē. Dreiži beja nu tuos izslāgts par daleibu studentu namīrūs i atsagrīze Baku. A.Višinskis īsastuoja Krīvejis Socialdemokratiskajā Struodnīku partejā (KSDSP) 1903.godā, meņševiks. Piec 1905.g. revolucejas beja apcītynuots Bailovskys cītumā, kur īsapazina ar Josifu Staļinu. 1913.godā beidze Kijevys universitati, suoca sasagotovūt profesora omotam, no dreiži beja nu turīnis izraideits kai politiski nauzticams. Atsagrīze Baku, pasnīdze krīvu literaturu i latiņu volūdu privatā gimnazejā, nūsadarbuoja ar advokaturu. 1915 godā Maskavā beja pazeistamā advokata Maļantoviča paleigs. 1917.godā piec febraļa revolucejis kliva par Maskavys Jakimanskys rajona milicejis komisaru. Byudams tymā omotā, paraksteja reikūjumu Ļeņina i Zinovjeva arestam, gadejumam ka jī pasaruodeitu Maskavā — tūlaik Krīvejis Pagaidu vaļdeiba Ļeņinu skaiteja par vuocu spīgu. 

Īsastuoja Krīvejis Komunistiskajuo (boļševiku) partejā vīn 1920.godā. Da 1923.godam struoduoja Maskavys pārtikys voldā. Beja profeesors Maskavys universitatē i Tautys Saimnīceibys iņstitutā. 1923.—1925.g. Augstuokuos tīsys prokurors, 1925—1928.g. — Maskavys Vaļsts universitatis rektors. 1935.godā kliva par PSRS generalprokuroru. Pīsadalejs vysūs pazeistamajūs tīsys procesūs — jūs vydā ari safabricātajuos procesūs Šahtinskys līta (Шахтинское дело, 1928), 'Prompartijys' līta (Дело 'Промпартии', 1930). Pīsadaleja ari pazeistamajūs politiskajūs procesūs 1936., 1937. i 1938.g. Politiskū procesu uperim veļteja nažeileigu retoriku. Zinovjeva-Kameņeva procesa nūbeigumā jis saceja pazeistamū frazi Aptrakušūs suņus pīprasu nūšaut — piļneigi vysus! (Взбесившихся собак я требую расстрелять — всех до одного!).

Dreiži piec 2.pasauļa kara suokuma beja PSRS puorstuovs Latvejā, organizēja Latvejis pīsavīnuošonu PSRS piec 1940.goda 16.juņa ultimata. Atcēle nu omota naatkareiguos Latvejis vaļdeibys vadeituoju K.Ulmani, organizēja V.Luoča vaļdeibu i Saeimys ībolsūšonys farsu. 1945.godā pīsadaleja Nirnbergys tīsā. Jis bejis tautys komisaru padūmis prīkšsādātuoja vītnīks (1939–1944), uorlītu tautys komisara vītnīks (1940–1949), uorlītu ministrs (1949—1953), Padūmu Zineibu akademejis akademikis (nu 1939.g.), i piec J.Staļina nuoves PSRS pastuoveigais puorstuovs ANO. Lobi muocēja pūļu i fraņču volūdys; muocēja ari angliski. Jis nūmira Ņujorkā, byudams ANO dorbā, i beja apglobuots Sorkonajā laukumā.

A.Višinskys izstruoduoja likumiskū pomotu Staļina represejom. Vīns nu A.Višinska teorejis principim beja atzeit kriminalū lykumu kai reiku škiru ceiņā. Gruomota, kur juo dūmys apraksteitys — Tīsys daruodejumu teoreja PSRS justicejā (Теория судебных доказательств в советской юстиции) sajēme Staļina premeju 1947.godā. Padūmu tīsu sistemai i ari A.Višinskim bīži pīroksta principu apsyudzātuo atsazeišona — daruodejumu karalīne (признание обвиняемого — царица доказательств). No A.Višinska zynuotniskajā dorbā raksteja piļneigi citaiž — vaineiguo atsazeišonai PSRS tīseibu praksē asūt vīn nalela nūzeime.




#Article 3: Andryvs Jūrdžs (710 words)


Andryvs Jūrdžs (pīdzims 1845. goda 30. novembrī (piec cytim datim — 1854. godā) Ludzas apriņča Zaļmuižas pogosta Kuorklinīku solā; nūmirs 1925. goda 22. aprelī, apglobuots Nautrānu pogosta Desetnīku kopsātā) beja latgalīšu literuots i gruomotnīks.

Andryvs Jūrdžs pīdzymst dzimtcylvāku Meikuļa i Johannas Jūrdžu saimē kai ūtrais dāls. Tāvs nūmierst, kod Andryvam ir tikai 10 godu. Muote apsaprecej ūtru reizi, pīdzimst pusbruoļs i pusmuosa. Patāvs Andryvu naīrauga. 1862. godā vacuoku zeme teik sadaleita, Andryvs daboj 15 hektaru i suok patstuoveigas dorba gaitys.

Andryva Jūrdža myužs suocēs klaušu laikūs, ari pats jis ir guojs klaušuos. Jūrdžs ir pīredziejs zemnīku breivlaisšonu nu dzimtnīceibys (1861).

Skūluos nav guojs, skaitēt i rakstēt īsavuiciejs pats. Gonūs īdams, ar ūgli uz tuoss jis ir zeimiejs drukavuotūs burtus i atrads, ka tūs drusku vīnkuoršuojūt i palīcūt sleipuok var izmontuot raksteišonai. Šis atrodums jū padarejs par rakstnīku. Tuoļuokū izgleiteibu jis ir smielīs nu gruomotom i dažaidom avīzem. Pamozom Andryvs Jūrdžs ir īsamuocejs krīvu i pūļu volūdu i taidā veidā sovu redzis lūku padarejs plašuoku.

Andryvs beja lobs tāvs i saimnīks. Jis ir bejs cīš kuorteigs, mīļuojs teireibu i sātys skaistumu. Vyss sātā i ap sātu ir bejs juo rūku veiduots. Jūrdžs prats arī peit peitiņus, kurus ari ir puordevs. Jis turēja i kūpe bitis.

Struoduodams par pogosta „magazejas klēts” vadeituoju, jis tyka napatīsi apvainūts labeibys zagšonā i 8 mienešus (piec cytim datim — 6 mienešus.) pavadejs cītumā. Bet dzeivisprīcu Andryvs nazaudieja (atainuots juo dzejūlī „Žarāna brīsme”)

Jūrdžs beja muzikāls. Jis ir bejs dzīduotuojs, jam beja lobs bolss — tenors, partū jis vysur tika aicynuots i cīneits. 1910. godā Andryvs ar dzīduošonu pīsadaliejs pyrmajā skūluotūs latgaļu reikuotajā teatra izruodē sovā dzymtajā pogostā. Andryvs Jūrdžs prata spielēt ari kūkles. Jūrdžs leidz pošam vacumam beja bazneicys dzīduotuojs.

Juoņs Cybuļskis par vacū tāvu soka: „Dīnā — zemnīks, naktī — rakstnīks”. Lelā puorpyulē, naktī raksteidams, suokumā pi skola gaismenis, piečuok jau pi petrolejis lampys, Andryvs Jūrdžs sabeidza sovu ocu gaismi. Ar lobū aci jis vēļ nadaudz varieja redziet, bet dāla Izidora bārni, kaitejūt ar gumejis bumbeņu, najauši īsyta tik stypri pa lobū aci, ka vacais tāvs zaudieja redzi. Tai nu 1918. goda Andryvs Jūrdžs kliva pavysam oklys.

Andryva Jūrdža literariskuo darbeiba ir bejuse ražena — jis raksteja originaldorbus, tulkuoja, atdzejuoja, vuoce vacūs ļaužu gudreibu, kūpumā jis ir sarakstejs 25 (piec Viktora Cybuļska ziņom — 38) bīzus siejumus. Gruomotys beja moza formata i aptvēre ap 1000 puslopu kotra. (kūpsummā izīt 11 858 puslopys aba 5929 lopys)

Piec cytim datim, saskaitūt kūpā saglobuotuos gruomotys, fragmentus i kuodreiz kur to nūruodeituos gruomotys, saīt 34 siejumi: 8 gruomotys ar dzejūlim i prozys dorbim, 5 gruomotys ar prozu, 3 kalendari, 1 sokomvuordu i aforismu kruojums, 12 gruomotys ar religiskim tekstim (dzīšmis, lyugsnys, uzrunys, stuosteni), 1 nanūskaidrojamu tulkuojumu siejums, 2 ziniska i praktiska satura eksemplari (vuordneica, uorstnīceibys i saimisteibys padūmi), 2 nazynoma satura gruomotys.

Īpašu īviereibu peļnej Andryva Jūrdža sastuodeitais „Myužeigais kalinders” (1916), kurs ar sovim padūmim kotrai goda dīnai nav nūvacuojis leidz myusu dīnom. Var uzskateit, ka Jūrdža litararuo darbeiba ir gon enciklopediska, gon poetiska i folkloriska. Vīla i materials ir jimts nu seņču dzeivis pyura.

Precīzu siejumu skaitu ir gryuts minēt, juo Andryva Jūrdža rūkroksti vairumā sadaga guņsgrākā pyrmajā latgaļu muzejā Rēzeknē, kur asūt bejuši 15 (piec Viktora Cybuļska ziņom — 26) ar rūku raksteiti siejumi. Piec Miķeļa Bukša Latgaļu literatūras viestures datim muzejs ir nūdedzis 1923. godā, piec Juoņa Velkmes ziņom, kas tod beja Rēzeknes dekans, tei muoja nūdaguse 1924. goda janvarī.

Jūrdžs beja ari korespondents pyrmajūs latgalīšu laikrokstūs „Gaisma” i „Dryva”, syuteidams dzejūļus, aforismus, stuosteņus, folklorys materialus, Nautrānu kulturys i saimisteibu dzeivis aprokstus. Jūrdža īsyutiejumus publicieja kalendarūs, juo dzejūli ītylpa pyrmajā latgalīšu dzejis antologejā „Kūkle” (Rēzekne, 1914) i antologejā „Latgales dziesminieki” (Reiga, 1936).

Andryva Jūrdža rūkrokstu mantuojums ir nūzeimeiguokais storp Latgolys rokstu pīminieklim.

Jūrdža volūda ir tautas lītuota volūda Nautrānu izlūksnē, ītvarta pūļu ortografejā, kaida tod pastuovēja lyugšonu gruomotūs. Juo volūda ir teira, bez pījaukumim i krūpļainom formom. Andryva Jūrdža volūda ir konsekventa, styngri izturāti latgalīšu volūdas principi. Juo raksteiba ir vairuok fonetiska nakai morfologiska.
 
Andryvs Jūrdžs ir kai simbols latgalīšu tautai uz laiku laikim gon seikstumam, ceiņai, iztureibai i uzvarai, gon ari teiši drukuotuo vuorda napīcīšameibai, gon uperim, kas tam ir juones. Andryvs Jūrdžs ir gaismys maklātuojs. Jis īmantuojs gūdpylnu „zemnīka Prometeja” nūsaukumu. Ari Andryvam Jūrdžam veiduotajā pīminieklī attāluots jauneklis, kas augstu pacaltā rūkā nes guni.




#Article 4: Anna Rancāne (404 words)


Anna Rancāne (1959) — latgaļu ailineica i publiciste, vīna nu pošu zeimeiguokūs Latgolys liriku, latgaļu himnys vuordu autore. Rakstejuse latgaļīšu i latvīšu volūdā.

Dzymuse 1959. gods juņa 12 dīnā Miglinīku pogosta Lyuzinīku solā. Vuicejusēs Lyuzinīku pamatškolā (1966-1970), Nautrānu vydsškolā (1970-1977), Latvejis vaļstiskuo universiteta Ekonomikys fakuļtetā (1977-1982) i Moskvys Gorkeja Literaturys institutā (1983-1988). Darejuse par programātuoju Reigā, Infomacejis i skaitļuošonys centrī (1982-1984, 1985-1986), par ekonomisti Reigys TEC-1 (1984-1985), par laistivis Liesma redaktori (1986-1989). Nu 1989. da 2000. gods dzeivuojuse Daugpilī, darejuse Daugpiļs teatrī par literariskuos dalis vadeituoju, piec - par laikroksta Latgales Laiks golvonū redaktori. Nu 2000. gads dzeivoj Rēznē i dora laikroksta Diena Rēznis birojā.

Poezejis lasejumi pa lelumam latvīšu volūdā ar atseviškim dzeivulim latgaliskai:

A. Rancānis poezejai soveigs dvēseliskums. Jamā Biblejis reminisceņceju izlītuojums kolpoj dvēseliskajom vierteibom - mīleibai, saprasmei, ciļveiceigumam, patriotismam, ticeibai - izsaceit. Vysim A. Rancānes aiļu lasejumim karaktereigs seviškys smolkums. Vydumyskuma i laika kategorejis apzeimejūši elementi dzeivuļūs dora kai dvēselis spīgeļs, jutūņu atspeidīņs.

Daži mieginuojumi dramaturgejā - mistereja Francs Trasuns( „Francis Trasuns”) (Olūts, 1992, Nr. 8), Sv. Terezys dzeives aproksta Kaidys dvieselis stuosts(„Kādas dvēseles stāsts”)dramatiziejums, 1995. godā vīna nu scenareja autorem dokumentalajai filmai Ar paļuoveibu pi žielesteibys trūņa („Ar paļāvību pie žēlastības troņa”) par Rūmys pāvesta Juoņa Puovula II vizeiti Latvejā, filmā izmontuotais dzejūļu cykls īkļauts kruojumā Aizlyugums(„Aizlūgums”). 1999. godā sarakstiejuse ari libretu pyrmajai latgalīšu bārnu operai „ Muna tāvuzeme” (komponiste J. Svilpe). Dzejūļus par dzīsmu tekstim izmontuojuši R. Pauls, E. Straume, I. Arne, I. Rutmanis u. c.

Annys Rancānis dzejūļu vuordi ir izmontuoti dažu izpildeituoju muzikā, pīmāram, „Aizlyugums” – grupa „Tranzīts”, „Nanuocit kluot maņ rudinī” – Laima Vaikule, „Skaidra volūda” – naoficaluo latgalīšu himna, muzikys autors ir E. Karūdznīks. 

Ed.Veidenbauma premeja (1993). Juliana Kardinala Vaivoda bolva (1995). Aspazejys premeja (2000.g.). a/s «Presis noms» gūdolga par manuskriptu «Svātdīne» (2002). 

Gimenis tradicejis, saskaņa ar sovu sirdsapziņu i mīlesteibu.

Latvejis pyrmuos breivvaļsts laika politikis, goreidznīks i vaļstsveirs Fraņcs Trasuns saceja tai: es tycu Dīvam i tautai. Es jam pīsavīnojūs. Tagad ir izškireigs breids, gluži kai tod, kod beja vaidi, pieckora godi - voi tauta izdzeivuos? Izdzeivuoja tod, izdzeivuos ari tān.

Muni bārni i sajiuta, ka varu struoduot.

Tū, ka maņ uzspīž kū taidu, kuo es nagrybu.

Kaida kurū reizi pīstuov. Vairuok gon malnuo i sorkonuo, reižu reizem besakūka ļilovuo, skumeigūs i griecinīku kruosa...

Vysa Latgola. Drusku ari Reiga. Puors vītu, kuru nikod naaizmiersšu.

Ni sātys, ni boguota veira, ni karjerys navā... mož zyls gaiss? Dabasi i kūki, kas aug ar saknem gaisā.

Raksteit.




#Article 5: Ontons Rupaiņs (624 words)


Ontons Rupaiņs (latvīšu: Antons Rupainis) — „dzims 1906. godā 13. septembrī Bieržgalis pogostā, Pūrišķu cīmā. Mirs 1976. goda 20. aprelī Lakrosā, Viskonsinā, ASV, 1976. godā urna ar palnim puorapbedeita Miķeļa kopūs Reigā, 1991. godā puorabedeits Bieržgalis kopūs.”

(..) Muni pirmī sūļi ir vingrinuoti Latgalys sādžys vacā muojenā iz dūbumainuo klūna, i nīvojamais vuords tryukums maņ sekuoja kai susātivs tik ilgi kamār as tū uzveiču sovym spākim. Tuopiec maņ beja vairuok kū vēlētīs nakai boguotū ļaužu bārnim, bet kod sirds suok trenētīs īkuorēs, tod tuos nikod nav pīpildamis. (..)

Osorom valdzāts muns ceļš guoja iz pamatskūlu, syurā naatlaideibā pabeigts skūluotuoju instituts, ar griuteibom izlamts ceļš leidz augstskūlai i tod – vajadzēje nest upuri jaunuokū bruolu i muosu lobā, lai munys trauksmys piec tī napaliktu pusceļā.

Šķieršļym aizsprūstuotais ceļš jau agrā bierneibā maņ izveiduoja dīzgon spieceigu atzinu: kļiut dereigam. Nadūmuot tikai par izgleiteibys gaitom, bet īgiutuos zinuošonys izmontuot praktiskā dzeivē. (..)

Vel šūboltdīn jyutūs, it kai byutu zvārinuots skūluotuojs. Skūluotuoja orūds maņ ir vysmīļuokuo profeseja. Tanī as atgiustu navin sevi, bet ari sovu bierneibu i jauneibu. (..)

Teatris maņ īpatikās jau nu pusaudža godim. Kod suoku uzastuotīs pamatskūlys sareikuojumūs, bet vysā nūpītneibā suoku tam pīsavērstīs skūluotuoju institutā, kur beja īvasta obligatuo teatra muokslys studeja kai muoceibu prīkšmets. Pirmūs divus godus muocejūs pi vacuos patosa skūlys aktīra V. Segleņa, kurš tanī laikā beja ari Latgalys Teatra režisors Rēzeknē. (..) Bez šytom studejom as tiku ari muocejīs teatra kursūs Reigā gon pi Zaltmota, kurš koriģēje munu dikceju; gon pi E. Feldmaņa, kurš iz Latgalys Teatra direktora liugumu gatavuoja mani režisora amatam Latgalys Teatrī. Šitajā pošā nūliukā as apmeklieju ari slavenū muokslinīku Čehova i Gromova reikuotū teatra seminaru Reigā Latvejys konservatorejā, kur muocejūs cīneit Staņislavska skūlu Moskovā, ar dziļu nūpītneibu analizēt dramatiskūs dorbus i ījustīs lūmuos. (..)

Skūla, Latgalys Teatris, draudzys kūrs, Latgalys skūluotuoju centrālbīdreiba, kūrs i teatris Bārzgalē i cytūs pogostūs, dzīduošonys skūluotuojs Varakļuonu ģimnazejā laikrokstu „Latgales Vārds”, „Zīdūnis” i „Sauleite” redakcejys – tī beja muna dorba golvonī pīturys punkti. I kod kluot nuoce Katūļu Jaunatnys bīdreiba, kas ar puori simtu nūdaļom i 10 000 bīdrym beja plašuokuo organizāceja Latgalē, as izsieju spākus iz vysom pusem. (..) As uzņiemūs vadeit Reigys Katūļu bīdreibys kūri. (..)

Lai īgiutu liluoku popularitati tautā, as mudinuoju Katūļu Jaunatnys organizāceju reikuot Dzīšmu svātkus Agliunē. (..) 15. augustā Agliunē beja svātki. Iz estrādys stuovēje 2000 dzīduotuoju – lauku jaunatne ar suleigom balsim. (..)

Nu 1927. goda O. Rupaiņs regulari publicēja dzejūļus, tāluojumus, skicis latgalīšu periodiskajūs izdavumūs. Pyrmuo publikaceja – roksts „Kai apspīž Latgolas skolas” laikrokstā „Latgolas Vōrds” (1922, Nr. 40). Pyrmī īspīstī dzejūli – „Mōkūneits” i „Piec godim” – žurnalā Zīdūnis (1927, Nr. 1). O. Rupaiņs raksteja cīši daudz gon latgalīšu, gon puornūvoda literārajā volūdā. Sadzeivis luga „Laikmetu maiņā” („Zīdūnis”, 1930, 2-8) i komedejis „Dzymtuo zeme” (1936) i „Jaunuo audze” (1939) ir muokslinīciski samārā naizstruodotys, Latgolā cīš popularys i vairuokkuort īstudātys. Vairuokys 30. godūs Reigā i Latgolā izruodeituos lugys („Teātris bez teātra”, „Lels cylvāks un sovs pat latgalīts” u.c.) nav sasaglobuojušuos. 1937. žurnalā „Atpūta” publicāts nūzeimeigs O. Rupaiņa dorbs, plašs viesturiskais romans par viduslaikim Latgolā, par dominikaņu klūstera dybynuošonu Aglyunā „Baltie tēvi” (1 - 2, 1963 – 64). Ūtruo pasauļa kara godūs pazuduši vairuoki humoristiski dorbi.

Leluokajā daļā O. Rupaiņa dorbu ir viesturiska tematika. Drukys aizlīguma laiks Latgolā attāluots juo lugā par Pīteri Miglinīku „Kod pyrmī gaili dzīdōja” (1946). Vāluok itys materials izmontuots viesturiskuo romana trilogejā „Māra mostas” („Poļu dumpis”, 1951, „Gaiļi pusnaktī”, 1952, „Pēteris Miglenieks”, 1956) i gruomotā „Pīters Miglinīks” (Minhenē 1953, Latvejā 2000). Par Latgolys atmūdys darbinīkim Pīterburgā 20. gs. suokumā viestej romans „Tauta grib dzeivōt” (1963, Latvejā 1991). Napabeigts palyka viesturiskais romans par Latgolu 14. gs. – „Rēzeknes rekviēms”. 

Bieržgalis nūvodpietnīceibys muzejā apskotama pastuoveigo ekspoziceja, veļteita ivāruojamuo Latgolys rakstnīka Ontona Rupaiņa dzeivei i darbeibai.
Gruomota „Bērzgales novads” veļteita O. Rupaiņa symtgadei.




#Article 6: Beringa šauris (110 words)


Beringa šauris irā jiuru šauris iz vyds Sibira (Azejis reitu dalis) i Aļaskys (Amerikys vokoru dalis). Šauru garums — ap 85 km, dziļums — tik 30—50 m. Nu geografiskuo redzīņa šauris taipoš saškir Beringa jiurys ar Čukču jiurom.

Beringa šauru vydā irā Diodemu jiursolys.

Beringa šauris i Beringa jiurys pasauktys Danejā dzymušuo krīvu tāmātuoja Vitusa Beringa (Vitus Bering), atceļuojuša da šauru 1728 godā, vuordā.

Irā izcalta hipoteze, ka ladslaikūs Beringa šauru vītā egzistiejuse sauszemis puorīma, pa kuru pyrma 12 tyukstūšu godu ļauds varēja atīt nu Azejis da Amerikai.

Myuslaikūs atsarads pasūlejums stateit tyltu voi zamiudiņa tuneli, kurs saškiertu Ameriku i Azeju Beringa šauru vītā, tok cikom kas dorbi navā dareiti.




#Article 7: Bondarovys krystakmiņs (136 words)


Bondarovys krystakmiņs () — akmiņs ar krystu Pušmucovys pogostā, senejūs latgalīšu dīvalyugšonys vīta.

Akmiņs atsarūn iz Pušmucovys i Zviergzdiņa pogostu rūbežu, iz vyds Mjakinku solys i nazkodejuo Bondarovys foļvarka. Akmiņs atrūnams, nu Ludzys—Kuorsovys sašys grīžūt pa kairai 2,5 km aiz Zviergziņa pagrīzīņa i 0,5 km aiz Selekovys azara, tuoļuok braucūt pa melioratoru pastateitu leļceļu, kurs vad caur Balūžovu da Krystužānu, i piec 2,7 km kruši pasagrīžut pa kairai iz dīnavydu pusi. Leikumā pa lobai atsazaroj leļceļš da Mjakinku (0,5 km).

Bondarovys krystakmiņs pasaukts pa Bondarovys foļvarkam, kurs nazkod bejs 700 m iz pūstomvokorim nu akmiņa. Akmiņa garums 3,9 m, plotums 1,5 m, stuovonajā, ploskonajā molā (augstums 1,2 m) īkolts krysts. Pa pīstuoškim, pi akmiņa bejuse senejūs latgalīšu dīvalyugšonys vīta. Ap 1900. godu itamā vītā audzs vacs mežs i napatuoļ bejs vēļ ūtrys akmiņs ar īkoltu krystu.




#Article 8: Cyblys nūvods (185 words)


Cyblys nūvods () — administrativa i kulturviesturiska teritoreja natuoli nu Ludzys mīsta pi Krīvejis rūbeža. Nūvodā īīt Blontu, Cyblys, Leidumnīku, Pušmucovys i Zviergzdiņa pogosti. Nūvoda centrys — Cybla.

Nūvods tur rūbežu ar Kuorsovys i Ludzys nūvodu  i 35 km garu reitu rūbežu ar Krīveju. Nūvods irā rūbežmalis režima teritoreja.

Cyblys nūvoda reitu daļa izalikaliejuse Mudovys zamainis Sīnuojis leidzonainē, reitu daļa apjam Latgolys augstainis pūstumreitu styuri — Būrzovys kaupraini, kura pasadrejuse nu laduoju iudiņu guliejuma, partū ite vaira kaupru na nūvoda vokoru daļā. Augšuok apleicīnis vysucīšuok pasaceļ Kopukolns (samiereigais augstums — 32 m). Pa vyscaureigajam augstumam nūvoda vysuaugstais punkts — Vabaļu kolns (172 m augšuok jiuru leidzīņa).

Māronuos jūstys koņtinentalais klimata tips. Vydyskuo temperatura janvara mienesī -7°C, juļa mienesī +17°C. krytuļu daudzums ap 650—700 mm godā. Snīgs turīs vydyskai 118 dīnu par godu. Kienejūšī vieji vosor — vokoru i dīnavydvokoru, zīm — dīnavydreitu i dīnavydu.

Pamatplīkšni — viersejuo devona Daugovys svitys karbonatplīkšni, dolomiti, taipoš rati dolomitmergeļu i muola vydkluoški. Iz dīnavydim nu Kurjis upis — Salaspiļs svitys dolomiti, dolomitmegeli i vapnakmini. Pamatplīkšni viersā naatsasadz, jūs apkluoj vysaida vacuma, bīzuma (5—35 m ) i ciļmis kvatara nūsādys.




#Article 9: Daneja (299 words)


Daneja () – vaļsteiba Pūstumu Europā. Kūpā ar Grenlandeju i Fareru Salom veidoj Danejis Kienesti (). Daneja irā iz dīnavydim vysuvaira byunūša Skaņdinavejis vaļsteiba iz vyds Baļtejis i Pūstumu jiurys. Vaļsteibys teritoreju veidoj Jutlandejis pussola i nazcik solu – Zelandejis, Fina, Langelana, Bornholma i cytys mozys. Jutlandejis dīnavydūs rūbežs ar Vuoceju (68 km). Kategata i Eresuna jiuru šauris škir Daneju nu Švedejis, Skageraka jiuru šauris – nu Norvegejis. Pyrma Kīļa kanala izkasšonys, vīneigais kuģu ceļš nu Baļtejis jiurys da Pūstumu jiurai beja varams pa itym trejim kanalim, zynomim kai „Danīšu šauri”.

Myuslaikūs Daneja irā konstitucionala monarheja ar parlamentarisku demokratisku vaļdeibu. Danejai irā vaļsteibys leidzīņa vaļdeiba i 98 vītejuos vaļdeibys (pošvoldi). Koč i nu 1973 gods Daneja irā Europys Savīneibys dalineica, jei navā dasaškieruse pi eurys zonys i vys vēļ vaļsteibys oficialuo valuta irā Danejis krona. Daneja irā nazcik vydtautisku organizaceju dalineica nu pošys īstateošonys dīnys – NATO i Vydtautiskuos ekonomiskuos kūpādareibys i raisteibys organizacejā (VEKRO). Taipoš jei irā Europys Drūsuma i Kūpādareibys organizacejis (EDKO) dalineica. Byuteigai atguoduot, ka Grenaldeja i Fareru Solys, teritorejis ar lelu autonomeju, navā Europys Savīneibys dalineicys.

Danejai ar jaukta tierga kapitalizma ekonomiku i augstu vaļsteibys labtureibu irā vīns nu pošu augstū leidzīņu ījāmumu leidzonumā. Danejā irā pošu lobais komercdarbeibys klimats pasaulī. Nu 2006 gods da 2009 godam Danejis Kieneste pīzeita kai „pošu laimeiguo vīta iz zemis”, pamatojūtīs iz  veseleibys, labtureibys i izgleiteibys standartim. 2010 godā Daneja pīzeita kai vīna nu pasauļa mozuok korumpetajom vaļsteibom.

Vaļsteibys nacionaluo daņu volūda irā cīši radnesteiga švedu i norvegu volūdai, ar kū irā styprys kultureigys i viesturiskys saitys. 80,9% Danejis dzeivuotuoju irā evaņgeliku ļutarticeigī. Pa 2010 gods datim 548,000 cylvāku (9,9% Danejis dzeivuotuoju) irā emigranti ci emigrantu piedinīki. Vysuvaira (54%) nu jū irā cytu Skaņdinavejis ci Europys vaļsteibu ļauds, cikom cyti pa lelumam irā nu Tiveimim Reitim i Afrikys vaļsteibom.




#Article 10: Datorzineibys termini (104 words)


Datorzineibys termini — dūti kai anglīšu terminu alfabetiskys saparāds; nazcik latgaļu vuordim dūtys i definicejis - ira nūruodis iz rakstīnim. Datorzineibys terminu sarokstā sevkurs viersvuords suocās ar tabeleiti, kuramā jis puorvārsts anglīšu, latvīšu, latgaļu i lītaunīku volūduos. Paļdis latgola.lv vuordineicys sastateituojim ()!

Taipat var vērtīs .

This Glossary of IT terminology translates common terms of IT (plus some Wikipedia specific ones) into Latgalian; these terms may also be linked to brief articles containing translations into 3 Baltic languages (Latgalian, Latvian, Lithuanian), Latgalian definition and further examples. Some of Latgalian terminology is unestablished, discussion is encouraged; links to other online dictionaries are provided, when possible.




#Article 11: Datu puorlaida (570 words)


Datu puorlaida () — datoreibys (informacejis tehnologeju) i telekomunikaceju atzarēs lītojams process, kurymā informacejis vīneibys (biti voi baiti) irā syutomys nu vīnys ītaisis iz cytu, damārojūt vysaidys datu puorlaidys tehnologejis.

Datu puorlaida var byut, pīvadumam:

i leidz.

Datu puorlaidys tehnologejis var byut, pīvadumam:

Datu puorlaidā svareigs sapratīņs irā datu puorlaidys protokols, kurs puorlaižamūs datus dora atpazeistamus i puorskaitomus. Poši myuslaiceigī protokoli patur datu syuteišonu paketu formā.

Šudinejuos datu puorlaidys pyrmaguojiejs beja Morzis signalu syuteišona pa vodim, caur gaismys myrgu, radejis signalu atmejā i t. t. Tok Morzys signalu tehnologeja izaškir nu myslaiceiguos binariskuos datu puorlaidis - Morzys sistemā vajadzeigi vysaidi paužu garumi, kab informaceja byutu saprosta.

Serejeiguo puorlaide (anglīšu serial transmission, krīvu последовательная передача, latvīšu seriālā pārraide) - datu puorlaide, kod biti syutomi blokūs, īmūšūs tys aiz tuo. Informaceju var syuteit i pa vīnam bitam, tūlaik datu dabuojiejs nu seveigūs bitu sataisa datu blokus. Serijeigū atmeju lītoj datim puorlaist leluokā atostumā, kam leidza ar jim var vīgli puorsyuteit puorvēris skaitli voi puoreiguma bitu.

Paraleluo puorlaida (anglīšu parallel transmission, krīvu параллельная передача, latvīšu paralēlā pārraide) - datu puorlaida, kod biti syutomi vīnā laikā pa nazcik kanalim, a voi pa vīnu lineju caur multipleksiešonu. Itei atmeja labviņ dreizuoka na serejeiguo datu puorlaida, kam vīns baits puorsasyuta mudruok kai vīns bits. Itū metodu lītoj dators sovom vydyskajom darbeibom, pīvadumam, vydyskajuos magistralēs, a kod nakod - i uorejom saitom, saceisim, zynuodamīs ar drukaunīku. Tok itys metods tur sovus tryukumus - iz vyds nazcik kanalu atsarūn vaira trauciejumu kai tūlaik, ka datus syuteitu tik pa vīnu kanalu.

Asinhroniskuo puorlaida  (anglīšu asynchronous transmission, krīvu асинхронная передача, latvīšu asinhronā pārraide) - datu puorlaida, kuramā lītoj suokšonys i nūstuošonys bitus, kab apzeimuotu datu puorlaidys suokys i beigys. Tys zeimoj, ka 8 bitu ASCII literu eistyn puorlaiž izlītojūt 10 bitus, pīv., A puorlaiž kai 1 0100 0001 0. Datu puorlaidis suokuos i beiguos asūšais papyldomais vīninīks (ci nule, pīdareigai nu puoreiguma bita) dabuojiejam pyrma paviestej, ka tiks puorsyuteits liters, a piečuok - ka liters irā beidzīs. Itū datu puorlaidis metodu lītoj tūlaik, kod datus suyta puorrautai, a na vīngabaletigā straujā. Suoku i nūstuošonys bitim sovā vydā vajag byut preteimim (ka soku irā 1, to beigu irā 0, i ūtraiži), tūlaik dabuojiejs var pazeit, kod suoksīs jau cyts syutomais datu pakets.

Sinhroniskuo puorlaida (anglīšu synchronous transmission, krīvu синхронная передача, latvīšu sinhronā pārraide) - datu puorlaida, kuramā nalītoj suokšonys i nūstuošonys bitu, a tuo vītā sinhronizej datu puorlaidys dreizumu syuteituoja i dabuojieja ītaisē, lītojūt sevkurā komponentā īstateitu stuņdinīka signalu. Iz vyds diveju mozgu puorsyuta nūtaleju, vīngabaleigu datu strauju. Deļ tuo, ka navā suoku i beigu bitu, datu puorlaidys dreizums irā leluoks, tok itai var atsarast daudzuok klaidu, kam stuņdinīki var pagaisynuot sinhronizaceju i dabuojiejai ītasei var byut napareizs laiks - na tys, ap kurū dasarunuots protokolā. Partū kuri nakuri baiti var tikt samaituoti (pagaisynuot bitus). Kab itū problemu nūgrīztu, doroma stuņdinīku resinhronizceja i lītojams puorvēris skaitlis, kuri puordrūsynoj baita pareizu saprasmi i pījimšonu.

Protokols (anglīšu protocol, krīvu протокол, latvīšu protokols) - diveju ītaišu sovā vydā dasarunuoti nūsacejumi ap tū, kaidam vajag byut puorlaižamūs datu formatam. Kab nūtyktu datu puorlaida iz vyds sevkuru diveju ītaišu, jom pyrma tuo sovā vydā vajag dasarunuot ap protokolu.

Sasauksme (anglīšu handshaking, krīvu подтверждение связи, latvīšu rokspiešana) - process, kurymā divejis ītaisis apstyprynoj, ka iz vyds jūs irā atsaroduse saita i suokusēs zynuošonuos. Kab nūtyktu datu puorlaida, pyrma tuo vajadzeiga obadiveju ītaišu (datu syuteituojis i datu dabuojiejis) sasauksme.

Daslāguma tehnologejis:

Standartizātys datu grupiešonys i kanalu taiseišonys tehnologejis:




#Article 12: Daugova (107 words)


Daugova () — vysuleluokuo Latgolys i Latvejis Republikys upe, iztakūša nu Valdaja augstainis Krīvejā, takūša pa Krīvejis, Boltkrīvejis i Latvejis teritorejom, ītakūša Baļtejis jiuru Reigys leicī. Kūpeigais upis garums — 1020 km.

Krīvejā Daugova (Zapadnaja Dvina) caur kanalu saškierta ar Berezinys i Dnepra upem.

Iz Daugovys pastateitys tris iudiņspākainis ar dambom — Reigys iudiņspākaine 35 km iz viersu nu upis greivys, Keguma iudiņspākaine vēļ 70 km iz viersu nu greivys i Pļaveņu iudiņspākaine 107 km iz viersu nu greivys. Catūrtuo — Daugpiļs iudiņspākaine beja planavuota 20 godu symta 80 godūs, tok projekts satyka lelu pretiveibu nu ļaudeibys pusis i nabeja īdzeivynuots.

Zeimeiguokuos datakys:

Datakys Latgolā i Sielejā:




#Article 13: Daugpiļs (383 words)


Daugpiļs () — mīsts Latgolys dīnavydūs pi Daugovys. Pats lelais mīsts Latgolā, ūtrais pa lelumam mīsts (piec Reigys) Latvejis Republikā. Latgolys regiona ekonomiskais i vuiceibys centrys, vīns nu diveju (sūpluok Rēznis) golvonūs Latgolys kulturys centru, Daugpiļs nūvoda administrativais centrys.

Daugpiļs — vītejuos baltu volūduos (latgaļu, lītaunīku) tradiceigai lītuota senejuo mīsta pasauka. 

Dynaburgs — Daugpiļs mīsta oficialuo pasauka nu XIII da XIX g., cālusēs nu vuocīšu volūdys.

Ar vuordu Dünaburg vuocīšu volūdā viesturis olūtūs suokta apzeimuot myurine piļs, kuru Livonejis ordyna magistrys Ernsts fon Ratsenbergs (Ernst von Ratsenberg) 1275 g. pastateja latgaļu piļs Naujinis vītā i kuru īskaita par Daugpiļs mīsta suokom.

Dynaburga vuords vuocīšu volūdā, taipoš cytuos volūduos (, ) Daugpilei apzeimuot oficialai lītuots da poš 1893 g., kod cara vaļdeiba mīsta puorsauce par Dvinsku (Двинск), a runuvolūdā – vēļ i XX gs. suokuos.

Borisoglebskys () — laiceiguo Daugpiļs pasauka nu 1656 da 1667 g.

Daugpiļs tai puorsauce piec tuo, kod 1656 g. jū aizjēme Krīvejis cars Aleksejs Mihailovičs. 1667 g. Krīveja atdeve Daugpili atpakaļ Puolejai, i mīstam otkon atjaunynuota pyrma tuo bejušuo pasauka  – Dynaburgs (puoļu Dyneburg nu vuocīšu Dünaburg).

Cytys pasaukys:
Oficialuo pasauka latvīšu volūdā – Daugavpils.

Pasauka cytuos volūduos:

Viesturiskuos i sūpluokuos pasaukys:

Daugpiļs irā Latgolys dīnavydūs, pi leluokuos Latgolys upis — Daugovys, natuoļ nu Lītovys i Boltkrīvejis rūbežu. 

Daugpiļs geografiskuos koordinatys:

Atostumi nu Daugpiļs:

Daugpiļs mīsta teritorejā 12 azaru:

Daugpiļs mīsta teritorejā 5 upis:

Klimats Daugpilī leidzeigs kai cytur Latgolā i koņtinentaluoks kai cytūs Latvejis regionūs. Vysuzamuokuo Daugpilī registrātuo temperatura beja — 43° C, vysuaugstuokuo +36° C.

Daugpiļs dzeivuotuoju lelumam (80%) dzymtuo volūda irā krīvu. Kasdīnā krīvyskai runoj na viņ krīvi, a i boltkrīvi, ukraini, puoli, žydi, taipoš lela daļa latgaļu. Cyti latgali kasdīnā runoj latgaliskai voi latvyskai.

Daugpiļs etniskūs latgaļu puorsakrīvuošonu XX godusymtā vadynuoja, nu vīnys pusis, sovetu rusifikacejis politika i lelī krīvvolūdeigūs ļaužu imigracejis māri, nu ūtrys pusis, latvīšu diskriminejūšuo nūstota pret latgaļu kulturu. Itei nūstota atsaroda deļ XX gs. 20-tūs i 30-tūs godu mononacionalizma propagandys, pasastyprynuoja K. Ulmaņa autoritaruo režima laikā i tuoļuojuos da poš XX godusymta beigu.

Nu šudīņdīnys Daugpiļs dzeivuotuoju latgaļu irā apmāram 15% (~16 tyukstūšys), tok latgalisku ciļmi tur labtik leluoks procents daugpilīšu.

Pa Daugovys lobajai molai izalikaliejušys itaidys mīstadalis:

Pa Daugovys kairajai molai izalikaliejušys itaidys mīstadalis:

Arhitekturys pīminiekli:

Vuiceibys i kulturys īstatis:

Sporta īstatis:

Daugpilī dzymuši:

Dzymuši cytur, Daugpilī vuicejušīs, dzeivuojuši, darejuši:




#Article 14: Dreidzs (141 words)


Dreidzs — azars Latgolys dīnavydu daļā Latgolys augstainē, Kruoslovys nūvoda Skaista pogostā, iz reitim nu Dagdys – Kruoslovys ceļa, pi Saulis kolnu. Vysudziļais azars Latgolā i Latvejis Republikys teritorejā – Dreidža pošlelais dziļums dasnādz 65,1 m. 

Vydyskais dziļums 12,8 m. Viersa pluots 753 ha, garums da 9,8 km, plotums da 2,4 km. 

Azara dybyns ar daudzi dūbu, kur nakur akmiņuots, kur nakur smiļkšuots, leičūs dyuņuots. Azarmola stuovona, dīnavydu pusē lāvuoka. Sakluokī leiči aizauguši. Dreidža forma izstīpta, jis tur daudzi leiču i 9 azarsolys (Bernātu, Līpu, Ūzulu, Apšu, Zamuo, Upis, Pizānu i ct.). Pošleluo azarsola – Bernātu, juos pluots 13,9 ha. 

Dreidzī ītak Čeņčupe, azaram irā puortaka iz Otu vysu godu, a iz Siveru – tik polu laikā).

Dreidzs īīt kompleksajā dobys nūlīgtinī. Azara molā pasacālušī Saulis kolni – vīna nu senejūs latgaļu pošsvareigūs svātvītu.

Azara zivs - asari, plauži, leidakys, raudys.




#Article 15: Dzeļžalaiki (198 words)


Dzeļžalaiki irā pyrmaviesturis pūsmys, kod reikus suoca gotovūt nu dzeļzs. Zīmeļu Eiropā (kai ari Latvejā) tys periods suocēs ap 6 godu symtu prīkš Krystus, a nu vysu vairuok arheologiskū ziņu turim nu pādējuo dzeļžalaiku pūsma, kas beja 5—10 godu symtu piec Krystus.

Dzeļžalaikūs pasaleilynoj apmetņu skaits Latgolys vītuos: Kiutūs, Cyrma azara krostā (kur senejī latgali īsakuortoj Baltejys suomu pamastā apmetnē, suocūt tū apdzeivuot nu 7 godu symta). Golvonuo tūs laiku dzeivotuoju nūsadarbuošona Latgolā ir zemkūpeiba. Dorba reiki vēļ ir primitivi. 

Ap 8—10 godu symtu vairuok suoc audzēt zīmys rudzus, kuri nūmaina mīžus maizis cepšonā. Turpynoj audzēt mozražeigūs, bet pret laika maiņom iztureigūs diveju gryudu vuorpys kvīšus, nu kuru vard bīzū putru (itī kvīši Latvejā audzāti leidz pat 19 godu symtam). Ap 5—9 godu symtu Latvejā īvad ruociņus, siej pupys, zierņus. Mads ir vīneigais, kū lītoj iedīņa pasaldynuošonai. Mads i vosks ir īcīneita mainis prece. Cylvāki tic daudzom dobys dīveibom — gunei, pārkiuņam, saulei, mienešam. Pamozom aizasuoc sabīdreibys nūsasluoņuošona.

Lobi tiemēti dzeļžalaiku pīminiekli saisteiti ar Latgolu voi latgalim irā depoziti Sauliskolnā (arheologs Vladislavs Urtāns), Uoraišu azara piļs (arheologs Jānis Apals), piļskolns Ūleņkolnā pi Pļaveņu. Arheologi rokuši ari nazcik senejūs kopulauku — Lejysbytānūs, Ludzys Ūdu kolnā, Ņukšūs pi Pyldys azara.




#Article 16: Eduards Voļters (118 words)


Eduards Voļters (, , 1856—1941) beja vuocboltīšu etnografs, volūdzininīks, bibliografs, latgaļu folklorys aizraksteituojs i tāmātuojs.

Dzims 1856 goda marta 6 dīnā Reigā. Studiejs volūdzineibu Leipcigā, beidzs krīvu literaturys studejis Tarbatā, aizastuojs magistra cylu Harkiva Universitetā. Nu 1918 goda dzeivuojs Viļnē, bejs Viļnis ļaudyskuos bibliotekys direktors (1918—1919), Kaunis centraluos vaļstiskuos bibliotekys vadeituojs i Kaunis mīsta muzeja vadeituojs (1919—1922). Bejs vīns nu Lītovys Universiteta īstateišonys iniciatoru, piečuok bejs Lītovys Universiteta (vāluok — Vītauta Leluo universitets) profesors (1922—1933), skaitejs aizviesturis, etnografejis i ct. kursus.

XIX godusymta beiguos apbraukaliejs lelu Latgolys daļu — Daugpiļs, Rēznis i Ludzys apleiciņus, aizrakstejs daudzejis latgaļu tautysdzīsmis, duorzeņus i tradicejis. Juos izlaids gruomotā „Materiali Vitebska gubernejis latvīšu patautys etnografejai” (Материалы для этнографии латышского племени Витебской губернии, 1890).




#Article 17: Eliezers Ben-Jehuda (143 words)


Eliezers Ben-Jehuda (žydu: אֱלִיעֶזֶר בֶּן־יְהוּדָה, ; 1858.07.01 — 1922.12.16) — myuslaiceiguos žydu volūdys (vaļstiskuos volūdys Izraelī) atjaunynuotuojs. Ideja ap senejuos žydu volūdys kai nacejis volūdys atdzimšonu E. Ben-Jehudai atsaroduse vuicūtīs skūlā Latgolā, Daugpilī.

E. Ben-Jehuda dzims Boltkrīvejā, Lužkūs. Senejūs žydu volūdu vuicejīs nu 3 godu vacuma, skaitejs Toru, Mišnu i Talmudu. Vuicejīs vītejā žydu parapejis skūlā, piečuok laidīs iz Latgolu. Byudams skūlnīks Daugpilī, skaitejs laikrokstu „Ha-Shahar” žydu volūdā, i tai jam atsarads dūms, ka senejuos žydu volūdys atdzimšona Izraeļa zemē varātu vīnumeiguot žydu diasporys i apsorguot žydus nu asimilacejis.

Piec Daugpiļs skūlys beigšonys laidīs iz Parižu studātu Sorbona universitetā. Cyta vydā tī studiejs žydu volūdu i idzierds juos runojamū formu. Tys da gola ītyvcynuojs Ben-Jehudu, ka žydu volūdys kai nacejis volūdys atdzimšona irā praktiskai varama. Nu Pariža laidīs iz Aļžiru i ar vītejim žydim runuojs senejūs žydu volūdā, dabuodams lobys praktikys kasdīneigajā runā.




#Article 18: Eura (130 words)


Eura (, eira; ) irā Europys Savīneibys kūpeiguo naudys vīnine, kura aizvoduota i lītojama eurys zonā (2015 goda janvara mienesī — 19 ES vaļsteibuos) i kuru atīsmē planavojams lītuot kai atsaskaitīņu leidziekli vysuos ES vaļsteibuos.

Valutys zeime: €

Vydtautyskais valutys kods: EUR

Vērte:

Eura aizvoduota kai atsaskaitīņu leidzieklis 1999 godā, atmejūt ekeju (ECU, European Currency Unit) pa kursam 1:1. Kai fiziska nauda eurys apgrūzā palaistys 2002 godā. 2006 gods beiguos apgrūzā beja jau 610 milijardi euru, i juos beja vīneiguo valuta vaira kai 317 milijonim europīšu.

Euru volda Vuocejis mīstā Frankfurtā pi Maina asūšais Europys centralais banks (ECB), kurs pīstuov vysu ES dalinīkvaļsteibu centralūs bankus. ECB vīneigais tur tīseibu nūstateit ES monetariskū politiku, jis dasaver euru banknotu druku, euru monetu kaļšonu, taipoš euru plateišonu i lītuošonu vysuos eurys zonys vaļsteibuos.




#Article 19: Gedimina ordiņs (150 words)


Leluo Lītovys Kunigaikšta Gedimina ordiņs aba Gedimina ordiņs () irā vīns nu pošu zeimeigūs Lītovys vaļstiskūs apduovaņu.

Ar ordini apduovanej Lītovys ļauds voi uorzemis pilīšus, kuri tur peļnejumus Lītovys lobam i davuši lelu īlicīni vaļstiskajā voi ļaudyskajā darbeibā.

Ordiņs īstateits 1928 godā, 1930 jis beja cik nacik reformāts. Pyrmuos ordiņa zeimis radeja muokslinīks Andrius Lopuchins. Gedimina ordiņs nu jauna suoce daškiert piec Lītovys napavaļdeibys atjaunynuošonys, i pyrmuos pīcys personys beja apduovanātys 1993 gods februara 16 d.: ailinīki Justins Marcinkevičs i Bernards Brazdzioņs, bazneicnīks Ričards Mikutavičs, muokslinīks Vītauts Kazimers Jonīns, muokslinīks Juoņs Kubiļus. Vysā nu 1993 gods ar Lītovys Kunigaikšta Gedimina ordini pagūdynuoti vaira kai 1030 Lītovys i uorvaļsteibu pilīšu. Iz vyds apduovanātūs irā Vydtautyskuo olimpiskuo komiteta prezidents H. Samarančs, izslyvšais filantrops Dž. Sorošs, pasaulī zynomais muziks M. Rostropovičs. Nu latgaļu Gedimina ordiņa dabuojuse Janina Kūrseite.

Ordiņs tur 5 cylys. Ordiņa svieteibys irā februara 16 d. — Lītovys vaļsteibys atjaunynuošonys dīna.




#Article 20: Gotu roksts (145 words)


Gotu roksts irā konsonaņtiskai vokaliskais roksts i alfabets, kurā saraksteiti izaglobuojuši IV—VI godusymtu gotu volūdys pīminiekli. Teik uzskateits, ka alfabetu radeja veiskups Vulfila (ci Ulfila), kas IV godusymta vydā radeja Biblejis puorvārsumu gotu volūdā. Leidz tam goti lītuoja rūnu rokstu, tok Vulfilam redzējuos, ka rūnys asociejās ar poguoneibu i jī irā navālami svātūs tekstu puorvēršonai. Jaunais alfabets tyka radeits iz greku alfabeta uņcialuo roksta pamata ar palīniejumim nu latiņu i, mozuokā mārā, rūnu roksta. Alfabeta literu pasaukys nuok nu rūnu pasaukom.

Roksta ISO 15924 kods irā Goth.

Zamuok teikt izlykta gotu alfabeta tabele. 

Kai greku alfabetā, gotu literi tyka lītuoti ari kai skaitli. Itymā gadīnī literi tyka raksteiti voi nu ar divim punktim (•𐌹𐌱• = 12), voi ar augšstreipi (𐌹𐌱 = 12). Divim literim — 𐍁 (90) i 𐍊 (900) — navā fotetiskuos vierteibys.

Literu pasaukys irā fiksētys IX godusymta Alkuina manuskriptā Codex Vindobonensis 795.




#Article 21: IP MPLS (164 words)


IP MPLS aba IP/MPLS (), aba MPLS (anglīšu: Multi Protocol Label Switching) irā standartizāta tehnologeja, kura ļaun padreizynuot datu tekmi teiklūs i atvīglynuot juos vaļdeišonu.

Lītojūt MPLS, zynomai datu paketu vērtinei irā sataisoms specials ceļš, kuru atpazeist sevkurā paketā vydā asūša aizzeime. Tai sasataupa laiks, kurs vajadzeigs, kab maršrutātivs atrostu cyta mozga adresu i varātu da juo tuoļuok nūsyuteit paketu. Tehnologeja MPLS daudziprotokoleiga, jei dora ar IP, ATM i FR teikla protokolim. 

Parostuo modeļa (OSI modeļa) teiklā MPLS ļaun 2-ajā kluoškā (komutacejis leidzīnī) puorsyuteit daudzuok paketu na 3-ajā kluoškā (maršrutiešonys leidzīnī). 

MPLS na tik dreizynoj datu tekmi, bet taipoš ļaun vīgli vaļdeit teiklu, kab puordrūsynuotu QoS (Quality of Service - pakaļpīņa kvalitetu). 

Deļ itūs īmešļu MPLS tehnologeja irā līteiga teiklim, pa kurim suoc īt vairuok i izškireiguoku datu, tymā vydā vierīņpakaļpīni i VoIP. Partū MPLS dabuojs nagaidomu mozūs i vydyskūs pasajāmumu i vydtautyskūs biznesa teiklu pīzeišonu. 

Eksperti taipoš skaituos ar faktu, ka lītojūt IP-MPLS tehnologeju VPN taiseišonā, navā vajadzeibys lītuot šifriešonys shemys (pīvadumam, IPSec).




#Article 22: Igauneja (1568 words)


Igaunejis Republika () — vaļsteiba Pūstumu Europā pi Baļtejis jiurys. Vaļsteiba tur rūbežu ar Latveju dīnavydūs (343 km) i Krīveju reitūs (338 km). Baļtejis jiura skoloj Igaunejis molys vokorūs, pūstumūs Suomu leics, a dīnavydvokorūs – Reigys leics. Vaļsteibys 45 226 km² pluotā dzeivoj tik 1,31 milijoni dzeivuotuoju, ite vīns nu vysuzamuokūs bīzeibys ruodejumu Europā. Igauneja irā demokratiska parlamentariska republika, padaleita pīcpadsmit apleiciņūs. Golvysmīsts i leluokais mīsts — Talins. 

Igauni vīna nu Baļtejis suomu tautu, kura etniskai radneiga suomu, līvu, votu  i cytom tautom. Viesturiskai i kulturiskai igauņu zeme sasīta ar Švedeju, Daneju, Suomeju i Latveju. Igauņu volūda pīdar Suomugru volūdu saimei, jei leidzeiga suomu volūdai i tuoleimai leidzeiga vengru volūdai, tok natur radneibys ar latgaļu ci latvīšu volūdu. Igauņu, suomu, vengru i maltīšu volūdys vīneiguos vaļsteibys volūdys Europys Savīneibā, kurys napīdar pi Indoeuropīšu volūdu saimys.

Igauneja paslūdynova sovu napavaļdeibu 1918 gods pebraļa 24 dīnā, tok piec parvareigys daškieršonys PSRS, napavaļdeiba atjaunynuota 1991 gods augusta 20 dīnā. Nu 2004 gods maja 1 dīnys Igauneja irā Europys Savīneibys i nu 2004 gods marta 29 dīnys - NATO dalinīkvaļsteiba.

Igaunejis pošu pasauka ‘’Eesti’’, varama līta, izacēle nu romīšu viesturnīka Tacita dorba „Germania”, kurymā apraksteitys kai germaņu tautys, tai i reitu patautys ar pasauku „aisti” (latiņu: ‘’Aesti’’).  Tacits jūs aprakstejs kai cīši barbaryskys patautys, runojūšys vysā izškireigā volūdā kai cytys itamā apleicīnē. Taipoš skandinavu saguos Igauneja cieški apraksteita kai ‘’Eistland’’. Latiņvolūdeigajūs rakstīņūs igauņu zemis cieški pasauktys kai ‘’Estia’’ ci ‘’Hestia’’. Igauņu pošu tautys pasauka beja ‘’maarahvas’’ (zemis tauta). Tik 19 godu symtā, kab styprynuotu sovu nacionalū ideņtitetu, igauņi sovu tautu i zemi suoce saukt pa cytu volūdu paraugam ‘’Eesti’’.
Latgaliskuo i latvyskuo pasauka „Igauneja” izacāluse nu Henrika kronikā apraksteituos Ugaunejis pasaukys, kura pa latvīšu lingvista Juoņa Eņdzelina guodim, bejuse izrunojama kai ‘’Ügaunija ‘’ 

Igauneja jau 13 godu symta suokuos pīmynāta kai igauņu  patautu apdzeivuota teritoreja, sasadorūša nu 8 zemu. Piec pyrmūs krysta vaidu Baļtejā  (13 godu symta suokuos) Igaunejis zeme padaleita pa pusei – Dīnavydu Igauneju īslēdze Livonejis Konfederacejā, a Pūstumu Igaunejā nu 1219 da 1346 īstateja Igaunejis gercogisti kai Danejis vaļsteibys daļu, a piečuok puordeve vuocīšu Teutonu ordynam. Jau par godu itei zeme atdūta Livonejis ordynam. Livonejis Konfederacejā nalītova Igaunejis pasaukys. Jei atdzeivynuota 1583 godā, kod pūstumu Igauneju puorjēme Švedeja i juos sadorā beja pa sevim voldoma Igaunejis gercogiste (piečuok proviņceja). Dīnavydu Igauneja 1561 godā tyka Lītovys Lelajai Kunigaitejai (LDK, nu 1569 goda Obeju Tautu Republikai). Piec Obeju Tautu Republikys i Švedejis vaidu (1600-1629) dīnavydu Igauneja ītyka Švedejis sadorā, tok nabeja sasīta ar Igaunejis proviņceju, a kūpā ar pūstumu Latveju (Vydzeme i Reigys mīsts) īguoja Livonejis proviņcejā.

Nu 1645 goda, kod Švedeja puorjēme nu Danejis Sāremys solu, da Pūstumu vaidu beigom (1721) vysa igauņu apdzeivuotuo teritoreja pīdarēja Švedejai (lelums  švedyskai runojūšu dzeivuotuoju beja repatriāti da Švedejis piec vuocīšu okupacejis Ūtrūs pasauļa vaidu godūs). 1721 godā vysys piec Pūstumu vaidu švedu vaļdeituos igauņu i latvīšu zemis tyka Krīvejis imperejai. Nazkodejuo švedu Igaunejis proviņceja pasadareja par Igaunejis guberneju, a Livonejis proviņceja – par Liflandejis guberneju.

Igaunejis napavaļdeiba īstateita 1918 gods pebraļa 24 dīnā, koč i mīreigai tū dareit trauceja vuocīšu okupaceja nu 1918 gods pebraļa da nojabra mienešam. Piec Vuocejis kapitulacejis Pyrmajūs pasauļa vaidūs 1918 gods nojabra 11 dīnā, sovu dorbu atjaunynova Igaunejis Tamlaiceiguo Vaļdeiba, kuru vadeja Konstaņtins Petss.

Ūtrūs pasauļa vaidu suokuos 1940 gods juņa mienenesī, pa aizagreigam TSRS i Vuocejis sasprīdumam, vaļsteibu okupej Sovetu Savīneiba i jau par mienesi pataiseita Igaunejis Sovetu Socialistiskuo Republika. 1940 gods augusta mienesī Igauneja daškierta Sovetu Savīneibai. Nu 1941 da 1944 godam, kod vaļsteibu kontrolej vuocīšu armeja, Igauneju puorjam Ostlandis komisiariats i īdzeivynoj Trešuo Reiha politiku.

Seviški lela  pretiveiba Sovetu Savīneibys okupacejai aizsuoce 1987 godā, kurei, taipoš kai Latvejā, zynoma ar pasauku „Dzīšmuotuo revoluceja”. 1989 gods augusta 23 dīnā nūtyka „Baļtejis ceļš”. 1900  godā atjaunynuoja Igaunejis Apsardzeibys Savīneibu (‘’Eesti Kaitseliit’’).  1991 gods augusta 20 dīnā Vysaugstuokuos padūmis sasprīdumā pījieme Igaunejis vaļstiskū napavaļdeibu. 1991 gods seņtebra 17 dīnā Iganeja tyka par Saškiertūs Naceju Organizacejis (SNO) dalinīkvaļsteibu. 1992 gods juņa mienesī nūteik naudys reforma – rubli paslūdynoj kai nalīteigu i atjaunynoj Igaunejis kronu. Tymā pošā godā pījam jaunu konstituceju. 1944 godā Krīvejis armeja nūīt paceli nu Igaunejis teritorejis, palīkūt tik Petseru i Viru Ingrejis apleicīnē (tān ‘’de facto’’ Krīvejis Federacejis teritoreja).

Nu 2004 gods maja 1 dīnys Igauneja irā Europys Savīneibys i nu 2004 gods marta 29 dīnys NATO dalinīkvaļsteiba. Nu 2011 gods janvara mieneša oficialais atsaskaitīņu leidzieklis  Igaunejis Republikā irā eura.

Igaunejis rūbežs ar Latveju dīnavydūs irā 343 km, reitūs ar Krīveju 338 km. Nu 1920 da 1945 godam Igaunejis rūbežs ar Krīveju, pījimts pa 1920 goda Tarbatys Mīra Dasarunu, beja aiz Narvys upis pūstumreitūs i aiz Petseru mīsta dīnavydreitūs. Ituo teritoreja, aizjamūt 2,300 km² lelu pluotu, Stalins nalykumeigai daškīre Krīvejai Ūtrūs pasauļa vaidu beiguos. Deļ tam rūbežs iz vyds Igaunejis i Krīvejis navā nūstateits da myuslaikim.

Igauneja irā Baļtejis jiurys reitu molā taišni preteim Suomejai par Suomu jiurys leici iz daaugūšuos Reitu Europys platformys iz vyds 57,3 ° i 59,5 ° pūstumu paralelem i 21,5 ° i 28,1 ° reitu meridianim. Reļjefs zams, vydyskai tik 50 m viers jiuru leidzīņa. Vaļsteibys pošu augstais kolns – Lelais Munamegs (Suur Munamägi) dīnavydreitūs pasaceļ 318 m viers jiuru leidzīņa. Jiurmalis garums dasnīdz 3,794 km – ite jiurai daudzi leiču i šauru. Taipoš Igauneja tur vaira kai 1,500 solu (10% vaļsteibys pluota), tok dzeivoj tik kaiduos 9-10 soluos. Leluokuos irā Sāremā i Hījumā solys, kurys kūpā ar cytom mozuokom solom sataisa div apleicīņus.

Igaunejis klimats irā pūstumu dalis māranajuo zonā i puorīmys zonā iz vyds jiuru i koņtinentaluo klimata. Igaunejā irā četri godslaiki, vysi gondreiž vīna garuma. Vydyskuo temperatura sveirej nu 16.3 °C  Baļtejis jiurys soluos da 18.1 °C zemisvidīnī juļa mienesī, goda pošuo syltuokajuo mienesī, i nu −3.5 °C soluos da −7.6 °C zemisvidīnī pebraļa mienesī, pošuo soltuokajuo mienesī. Vydyskuo goda temperatura Igaunejā irā 5.2 °C. Vydyskais krytuļu daudzums nu 1961 da 1990 godam beja nu 535 da 727 mm par godu. Snīga bīzums, kurs vysu bīzuokais irā dīnavydreitu Igaunejā, parostai byun nu dekabra mieneša vyds da vāleimom marta mieneša dīnom. Igaunejā irā vaira kai 1400 azaru, kuri pa lelumam mozi. Leluokais azars Peipuss (Peipsi) - 3,555 km2 pluotā. Vaļsteibys teritorejā i daudzi upu, tok vysys nalelys. Pošys garuokuos upis Vyhandu (162 km), Pernova (144 km) i Pyltsama (135 km). Taipoš byun daudzi pūri i peisi.

Igaunejis Republika irā parlamentariska demokrateja, kuramā prezidentu ībolsoj parlaments (ībolsuošona kas pīktū godu), Vaļdeibu taisa premjerministris, kuru pazeimoj prezidents, i 14 ministri. Lykumlaideibys vaļdi tur parlaments Riigikogu, kurs sadora nu 101 deputata. Parlamentu ībolsoj taisnā proporceigā ībolsuošonā iz četrim godim. Tīsu vaļdis pošu augstuokais organs irā Riigikohus ar 17 tīsnešim, kuru prīškinīku pazeimoj prezidents, a piečuok apstyprynoj parlaments da myužu.

Igaunejis Republika padaleita 15 apleiciņūs (maakond). Itaids dalejums irā nu 1990 gods, kod Igauneja atjaunynova napavaļdeibu nu Sovetu Savīneibys. Apleicīni seikuok padaleiti 33 mīstūs (linn) i 194 pogostūs (vald). 13 nu Igaunejis mīstim natur izškireigu pošvolda tīseibu i sadora kaudu nu pogosta pluotim.

Igauneja irā jauna Europys i Pasauļa Tierdzeibys organizacejis dalinīkvaļsteiba, lūbeigai puorguojuse pi paveiceigys tierga ekonomikys i tur styprys saitys ar Vokoru Europu vaļsteibom. Pyrmuo nu Baļtejis vaļsteibom, kura īdzeivynoja euru kai vaļsteibys valutu. Pa Krīvejis krizei 1998-1999 godā, taipoš kai cytu Baļtejis vaļsteibu ekonomika, mudrai pīauga (vydyskai 5% par godu, 2004 godā – 6,2%). Inflaceja 2004 godā beja 3%.

Golvonuos ekonomikys atzaris – elektronika, telekomunikacejis, jiureiba. Vaļsteibā izraisteita transporta infrastruktura. Seviški zeimeigu ītaku dora jaunuos tehnologejis nu Suomejis, Švedejis i Vuocejis, treis leluokim tierdzeibys partnerim. Nasaverūt iz tū, ka īmūšais saskaitys deficits palīk lels, vaļsteibys budžets tur €151 miljonu viersejumu. 2005 gods pādejuo catūrtdalē bezdorba leidzīņs dasnīdze 0,7%. Saleidzynūt ar tū pošu 2004 gods catūrtdali, nadorbs pasamazynoja par 1,5%.
Nu 2011 gods janvara 1 dīnys Igaunejis krona puormeita iz Euru.

Igaunejā 2009 godā dzeivova 1 340 415 dzeivuotuoju. Dzeivuotuoju bīzeiba 29 cylv./km². Gondreiž vīna trešdale nu vysu dzeivuotuoju dzeivoj golvysmīstā Talinā. Cyti leluoki mīsti irā studentu mīsts i dīnavydu golvonais centrys Tarbata, industrejis rūbežmīsts Narva i vosorys atpyutys centrys Pernova. Vaļsteibā dreiži mazynojās dzeivuotuoju skaits deļ emigracejis, zama dzymstamuma leidzīņa i lela mierstamuma. Vydyskais vaļsteibys dzeivuotuoja vacums irā 39,9 godu.  Samārā ar pasauļa ruodejumim, vydyskais pasauļa dzeivuotuoja vacums irā 28,4 godu. Vydyskais dzeivis garums 72,82 godu. 2008 godā 69% vaļsteibys dzeivuotuoju dzeivova mīstūs, cyti soluos.

Oficialuo Igaunejis Republikys volūda irā igauņu. Pa 200 goda datim, tei irā dzymtuo volūda 83,4% Igaunejis dzeivuotuoju. Igauņu volūda pīdar Suomugru volūdu saimei, jei irā radnesteiga suomu, līvu, votu, samu, vengru i cytom volūdom, tok navā leidzeiga sovu sābru latgaļu, latvīšu, krīvu i švedu volūdom, kurys pīdar indoeuropīšu volūdu saimei.

Igauneja irā vīna nu mozuok religiskajom vaļsteibom pasaulī. Pa 2000 gods datim tik 32 % dzeivuotuoju īskaiteja sevi pi kaidys konkretys ticeibys:

Pa 2005 gods apklausys datim, 16% Igaunejis dzeivuotuoju „tic, ka ekzistej Dīvs”, 49% „tic, ka irā kaids naviņ gors ci dvēseliska energeja” i 10% „natic ni kaidam naviņ dīvam, ni goram ci dvēseliskai energejai”. Pa itim datim, Igaunejā irā mozuokais Dīvam ticeigū cylvāku skaits Europys Savīneibā.

Sports irā zeimeiga Igaunejis kulturys dale. Pa napavaļdeibys paslūdynuošonai 1918 godā, Igauneja kai naceja pīsadaleja 1920 gods Vosorys Olimpiskajuos kaituos, koč i Olimpiskuo komiteja tyka īstateita 1923 godā. Pyrmuos Zīmys Olimpiskuos kaitys beja 1924 godā. Igaunejis atleti pīsadaleja Olimpiskajuos kaituos da 1940 goda sovetu okupacejai. 1980 gods Vosorys Olimpiskuo kaitu buruošonys regata nūtyka golvysmīstā Talinā. Atjaunynūt napavaļdeibu, Igauneja pīsadalejuse vysuos Olimpiskajuos kaituos. Vysuvaira medaļnīku Igaunejai irā vīglatletikā, ceiksteišonuos i leidzonumu sleižuošonā.

Kīkings irā vysā jauns sports, kuru radeja Ado Kosks Igaunejā 1996 godā. Tys irā sports ar specialai puormeitim šyupeļom, kuramuos sportists raudzej apsagrīzt par 360  gradu.




#Article 23: Iudiņa cyklys (138 words)


Zemis iudiņa cyklys aba hidrologiskais cyklys (anglīšu: water cycle, hydrologic cycle; krīvu: круговорот воды, гидрологический круговорот, влагооборот; latvīšu ūdens cikls, hidroloģiskais cikls) — iudiņa nanūstuojūša cirkulaceja Zemis hidrosferā saulis syltuma ītakā. Cytaiž pasokūt, ite vīns nu pošsvareigūs dobys procesu, kura īmā iudiņs nu zemisviersa, reagādams iz Saulis syltumu, pasaceļ gaisā suta formā i atsaļs grīžās da zemisviersa krytuļu formā.

Saulis syltuma ītakā iudiņs nu Zemis iudiņtveru, augzemis i vegetacejis pasaceļ gaisā kai suts. Jis pasaceļ atmosferā, atsaļ i byudams vēļ škeistā stātē voi jau lads formā, sataisa muokuļus. Kod iudiņa lasis voi lads kristaleni teik par leli i gryuti, jī grīžās da Zemis kai krytuli. Daļa nu krytuļu iudiņa sasadzer augzemē, auguoji juo pīsasyuc, a voi jis izafiļtrej da zamzemis iudiņu. Palykušuo daļa īteik ryučūs, upēs i, vysa golā, okeanūs. Zemisviersa iudiņs izgaroj i suoc cyklu nu jauna.




#Article 24: Juoņs (Eugeņs) Karūdznīks (114 words)


Juoņs (Eugeņs) Karūdznīks (pa eistyn. vuordam: Eugeņs Ruška, 1921 — 2003) — latgalīšu ailinīks, publicists, grafiks, komponists, latgalīšu himnys autors.

Dzims Zviergzdiņa pogosta Aizpūris solā. Vuicejīs Rēznis apleiciņa Piļcinis pamatškolā, Rēznis školuotuoju instituta paraugškolā, Rēznis gimnazejā, Rēznis tautys koņservatorejā. Latvejis universitetā studiejs tīseibu. Darejs Kuļdeigys muzykys školā, Reigys porcelana taisetovā.

Sovetu laikā cīts nu drūsuma īstotu saksteišonu, bejs damīgts cieški meit dzeivisvītys i sagvuordus. Sovetu laikā, da Latvejis napavaļdeibys atjanunynuošonys (1988), ailis paslapyn syutejs iz Vuoceju, tī juos izdrukavuotys gruomotuos.

Cyti sagvuordi - Eugeņs Rūškāns, Krystužāns, Zamzarāns, Abavietis.

Nadabeigts, rūkrokstā palics eposs Latgali.

Komponiejs vērtini skondorbu, tymā vydā i latgalīšu himnu Skaidruo volūda (ar Annys Rancānis vuordim. Garus godus vadejs Reigys latgaļīšu bīdreibys koru.




#Article 25: Juoņs Eļksnis (275 words)


Juoņs Eļksnis (dzims 1933 gods oktobra 21 d. Drycānu pogosta Asynovys solā) — Latgolys kulturys aktivists, zeimeigs latgalīšu gruomotlaidiejs, latgalīšu literaturys atdzimšonys vadynuotuojs.

Vuicejīs Drycānu pamatškolā. Iņteress ap gruomotom radeja aizalikšonu tikt par gruomatlaidieju. Ar paraudzeibu beidzs Reigys poligrafejis omotškolu, darejs SSRS Zineibu akademejis 2 drukaunē Moskvā. Gataviejs izlaisšonai rymtys gruomotys krīvu, anglīšu, vuocīšu, praņcīšu, arabu i kinīšu volūduos.

Piec pīsaceiguos dīnests grīzīs da Rēznis, darejs stateibys tresta kūkapdaris cehā par meistri, Rēznis 14 omotvydsškolā par latvīšu volūdys, literaturys i estetikys docātuoju, direktora vītinīku vuiceibu i pīgatavis dorbā. Aizacīs beidzs Daugpiļs pedagogiskuo instituta Filologejis fakuļtetu.

Atdzimšonys jutūnē 1990 gods apreļa mienesī Rēznē īstateja ļaudyskū organizaceju Latgolys kulturys centrys. Beja beiguse dareit latgaļu laistuve Minhenā partū vīns nu Latgolys kulturys centra snāgu beja atjaunynuot latgaļu gruomotu laisšonu. 1990 gads juņa mienesī Juoņs Eļksnis tyka par jaunīstateituos Latgolys kulturys centra laistuvis  vadeituoju. Jis daudzi dadarejs, kab laistuve styprynuotūs i raisteitūs. Nu īsuoku daguojs cieški meit ustobys, lelumu redigiešonys i sagatviešonys drukam i plateišonys dorba darejs pats J. Eļksnis, gruomotys drukavuotys vysaidūs mīstūs - Rēznē, Ludzā, Modyunē. Nu 1997 gods, kod Rēznē beja atdareita drukaune Latygolys druks, laistuve atroda sātvītu juos paspuornē. Niule laistuvē vysaidūs projektūs īvadynuoti 9 dareituoji.

Caur J. Eļkšņa ryupasti Rēznē izdrukavuotys vaira kai 150 gruomotu latgaļu volūdā, taipoš gruomotys ap Latgolu cytuos volūduos. Kūpeigais izlaistūs gruomotu skaits - vaira kai 450. Regularai drukavojamī laidīni latgalīšu volūdā:

 
Laidiejs pats pīrakstejs div gruomotys baļtīšu volūdā:

J. Eļksnis irā Latgolys kulturys centra volda pirminīks, Latgolys tiemiešonys instituta volda bīdrys, Latgalīšu ortografejis komisejis bīdrys i Rēznis augstškolys Humanitaruo fakuļteta lektors.

Par īlicīni Latgolys kulturys raisteibā 1994 gods novembra 7 d. apduovanāts ar V ailis Treju zvaigžņu ordini.

Atraits.




#Article 26: Jurs Cybuļs (220 words)


Jurs Cybuļs (1951) — latgaļu ļaudyskais dareituojs, publicists, volūdzininīks, ceikstinīks par latgaļu volūdys i kulturys tīseibom.

Dzims 1951 g. decembra 6 d. Abrinis rajona (niu Vileks nūvoda) Rekovys solā. Vuicejīs Bolvu rajona Ereļu pamatškolā, beidzs Rekovys vydsškolu (1970), Latvejis vaļstiskuo (LVU, niu Latvejis universitets) universiteta Uorsvolūdu fakuļtetu (1975) anglīšu volūdys i literaturys docātuoja specialitetā. Studiejs (LVU) aspiranturā pedagogejis viesturi i teoreju. Bejs školuotuojs Bolvu rajona Tiļžys vydškolā i Tiļžys iņternatškolā (1975-1989).

Atdzimšonys laikā (nu 1988 gods) īsavadynuojs politikā, bejs Latvejis tautys fronta Bolvu rajona atdalis viersinīks (1989-1990), Bolvu rajona pošvolda deputats (1989-1992). Ībolsuots par Latvejis Republikys Pilīšu kongresa delegatu (1990), bejs LSDSP bīdrys (1989-1991), 1990 g. ībolsuots par Vysuaugstuos Padūmis deputatu. Darejs LR Naturalizacejis puorvoldā par uorejūs saitu pīstuovi, Tulkuošonys i terminologejis centrā par Eiropys Savīneibys i cytu storptautyskūs dokumentu nūdalis redaktoru.

Kūpā ar L. Leikumu pīrakstejs latgaļu lementari (1992) i latgaļu volūdys gramatikys rūkysgruomotu Vasals (2003). Pīrakstejs gruomotu Latgaliešu ābeces (2009). Kolekcionej lementarus vysaiduos pasauļa volūduos. Pīlasejs apmāram 7400 lementaru nu 210 vaļsteibu i regionu 900 volūduos. Juo kolekceja regularai izstotoma paruodēs Latvejā i uorzemē.

Publiciejs vaira kai 350 rakstīņu vysaidūs laidīņūs i lasejumūs latgaļu, latvīšu, krīvu, anglīšu, danīšu i praņcīšu volūduos, tymā vydā, daudzi rakstīņu ap latgaļu volūdys tīseibom. Leli irā J. Cybuļa peļnejumi vadynojūt vieleigu latgaļu volūdys statusu Latvejā.

Apduovanāts ar III ailis Treju Zvaigžņu ordini (2000).




#Article 27: Jākubmīsts (302 words)


Jākubmīsts () irā mīsts Latgolā i Sielejā pi Daugovys. Pats lelais mīsts Sielejā, trešais pa lelumam mīsts Latgolā. Niulejā teritorejā Jākubmīsts zynoms nu 1962 gods, kod saškeire Krystapiļs mīstu Latgolā ar Jākubmīstu Sielejā. Jākubmīsta nūvoda i Krystapiļs nūvoda administrativais centrys.

Oficialuo pasauka latvīšu volūdā – Jēkabpils

Pasauka cytuos volūduos:

Da 1962 gods niulejuo Jākubmīsta teritorejā beja 2 atseviški mīsti — Jākubmīsts Daugovys kairajā molā i Krystapiļs Daugovys lobajā molā. Viesturē seņuok zynoma Krystapiļs, a mīsta tīseibu pyrmuo dabuoja Jākubmīsta daļa.

Krystapiļs viesturis olūtūs pyrmū reizi pīmynāta 1237 godā, kod Reigys veiskups Meikuls no Magdeburga itamā vītā pastateja myura pili (vuocyskai Kreuzburg). Pakuopiniskai ap jū atsaroda cyta pīstateiba. Kai mīsteņš Krystapiļs īraksteita 1511 gods arciveiskupa lenu gruomotā, a mīsta tīseibys Krystapilei daškiertys 1920 godā. 

Jākubmīsts suoce taisetīs 17 godusymtā kai sīlejnīku apdzeive Daugovys kairajā molā pi Solys krūga. Ar Kūrzemis kunigaiša Jākuba aktu 1670 gadā jai daškiertys mīsta pilsētas tiesības i pasauka Jakobstadt (Jākubmīsts vuocyskai). 

Dzeiveiguokys saitys iz vyds Krystapiļs i Jākubmīsta puordrūsynuoja 1764 godā pastateitais puorvozs par Daugovu. Obadivejis mīsteni daudzi cīte vaidūs i guņsgrākūs, tok mīstu atsajaunynuošonu ir raisteibu vadynuoja īdeveigī tierdzeibys celi pa Daugovu i 1861 godā atdareituo Reigys – Orlys dzeļžaceļa lineja. XIX godusymtā ite īsataiseja nazcik industrejis pasajāmumu.  vapnineicys, ceglineicys, vylnys kuorstuve, patmalis i net 4 muzykys instrumentu fabriki. 

Par zeimeigu adminstrativū centri Jākubmīsts tyka 1919 godā, kod nu Jaunjalgovys iz itīni beja puorcalti apleiciņa vaļdeišonys īstoti. Iz vyds obadiveju Pasauļa karu Jākubmīstā raistejuos puortykys i stateibmaterialu industreja. 1932 godā Krystapilī suoce dareit cukra fabriks, a 1936 godā par Daugavu pastateja tyltu. Juo myužs beja nagars - 1941 gods junī juo vīnu puosmu saspruodzynuoja sovetu armeja, a 1944 gods augustā jū da golam sagrauduoja vuocīšu armeja. Jaunū tyltu iz vyds Krystapiļs i Jākubmīsta atdareja 1962 godā.

Jākubmīstā dzymuši:

Krystapilī dzymuši:

Dzymuši cytur, Jākubmīstā i Krystapilī vuicejušīs, dzeivuojuši, darejuši:




#Article 28: Kūku pogosts (248 words)


Kūku pogosts irā Krystapiļs nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora kulturys noms i biblioteka Zylānu solā i Syunu pamatškola, biblioteka i izstatis zala Kūku solā. Pogosta centrys Zylānūs. Bazneicys ci cierkvys pogosta teritorejā navā.

Viesturiskai Kūku pogosta teritoreja bejuse Daugpiļs apleiciņa Krystapiļs pogostā, kas 1941 godā daškiersts Jākubmīsta apleicinim. 1945 godā Jākubmīsta apleiciņa Krystapiļs pogostā īstateja Kūku solys padūmi. Nu 1949 gods da 1962 godam bejs Krystapiļs rajonā, a nu 1962 goda Jākubmīsta rajonā. 1954 godā Kūku solai daškiera likvidātuos Gromoltu solys kolkoza Sovetu Latveja teritoreju. 1963 godā Azarīšu solys kolkoza Zylāni teritoreju. 1973 godā daškiera daļu Veipa solys teritorejis, a daļu Kūku solys daškiera Mežuoris solai. Vēļ daļu teritorejis daškiera Mežuorei i 1977 godā. 1990 godā solu reorganizej kai pogostu. 2009 godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Krystapiļs nūvodam.

Kūku pogosts tur rūbežu ar:

Kūku pogosts irā Reitulatvejis zamainē, zeme viļnaina ci ploskona leidzonaine. Pogosta pluots 114,5 km2, nu tuo solsaimesteibai lītojamuo zeme 4829 dekteru, meži 3893 dekteru, pūri i peisi 385, a iudini 749 dekteru. Pogosta teritorejā 327 dekteru pluotu sorgoj Laukazara dobys parks.

Iudiņtveris:

Pūri i peisi:

Kūku pogostā dzeivoj 878 ļauds, nu jū 73,6% latvīšu, 18,1% krīvu, 3,3% boltkrīvu, 2,7% puoļu, 1% lītaunīku.

Kūku pogosta ļauds dzeivoj 61 solā.

Pogosta teritoreju škārsoj vaļsteibys zeimebys autoceļš Reiga-Daugpiļs-Puotarnīki (A6) i  Jākubmīsts-Rēzne-Terehova (A12), taipoš nazcik vītejuos zeimeibys celi. Kūku pogostu škārsoj div dzeļžaceļa linejis Reiga-Daugpiļs (staceju ci nūstuošonu pogosta teritorejā navā) i Krystapiļs-Sīnuoja, iz kurys vīna staceja Kūki.

Kūku pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale Kūki (LV-5222).




#Article 29: Laikvuords (356 words)


Laikvuords — runysdaļa, kura izsoka darbeibu voi stāti kai laikā nūteikūšu procesu i atsoka iz vaicuojumu kū dora?, kū dareja?, kū dareis?, taipoš iz vaicuojumu kas nūteik?

Pīvadumi: (leits) lej, (jis) brauc, dzīd; nagribēja, volkuojuos, bļuzneja, raksteis, ruodeis, ass, beja guojs, asūte guojuse).

Laikvuordu kategorejis — persona, laiks, skaits i izsaceiba.

Laikvuordam latgaļu volūdā 4 izsaceibys: 

Vītā latvīšu vajadzeibys izsaceibys tradicionalajā latgaļu volūdā lītoj konstrukcejis ar vajadzēt voi daīt, dasaīt, dasavest i laikvuordu nanūsaceibā (latvīšu man jāēd, tev jāēd, viņam/viņai jāēd, mums jāēd, jums jāēd, viņiem/viņām jāēd — latgaļu maņ vajag ēst, tev vajag ēst, jam/jai vajag ēst, mums vajag ēst, jums vajag ēst, jim/jom vajag ēst; maņ daīt ēst, tev daīt ēst, jam/jai daīt ēst, mums daīt ēst, jums daīt ēst, jim/jom daīt ēst). 

Konstrukcejis ar daīt, dasaīt, dasavest lītoj tūlaik, kod vajadzeiba mīdzama, aizstotoma. Pīvadumam: latvīšu man jāēd vairāk dārzeņu, tad būšu veselāks — latgaļu maņ vajag ēst daudzuok duorzuoju, tūlaik byušu veseliškuoks, bet: latvīšu es taču vecmāmiņu pazīstu, pie viņas atkal būs daudz jāēd — latgaļu es tok vaceiti pazeistu, pi juos otkon daīs/dasaīs daudzi ēst.

Atlasynuotuos formys var darynuot nu 3 pamtformu — nanūsaceibys, 3 personys vīnskaita niulejuo laika, 3 personys vīnskaita puorguojušuo laika. Pīvadumam, skaiteit-skaita-skaiteja, stateit-stota-stateja. Latgalīšu volūda itamā zinē leidzeiga lejislatvīšu i lītaunīku volūdai — laikvuordu pamata formys vīgļuok izavuiceit sevkuram laikvuordam pa sevim nakai izavuiceit gryutu lykumu, kurs nūsoka, kaidys formys lītuot sevkuram laikvuordam. (Anglīšu i vuocīšu volūdā irā saroksts ar nazcik symtu naregularūs laikvuordu, a latgalim naregulari irā lelums laikvuordu).

Atlasynuotuos formys ir cytys laiku formys eistynuma izsaceibā, cytu izsaceibu formys, dorūtne i cīšūtne, divdabu formys (kurys lītoj i nazcik laikvuordu formom sastateit, pīvadumam, salyktajūs laikūs i cīšūtnē).

Laikvuordam irā treis konjugacejis aba personuošonys. Juos var nūstateit pa vysu treju pamatformu golyunem.

Laikvuordi var byut atsagrīžami aba refleksivi. Taidu laikvuordu nanūsaceiba tur golyuni -tīs. Pīvadumam, mozguotīs, prīcuotīs. Atsagrīžamī laikvuordi cieški izsoka darbeibu, kurys objekts irā i darbeibys subjekts (pīvadumam, jis mozgojās, nasās) ci izsoka sovā vydā doromu darbeibu (jī stumduos).

Laikvuordūs ar prīdieklim dasalīk atsagrīžamuo daleņa -sa- voi (piec iz-, aiz-) -a-, pīvadumam, pasaraksteit, atsastuot, pasajimt, izavuiceit, aizavērt. A ka prīdēkļa navā, tūlaik rokstoma atsagrīžamuo golyune: smītīs, ceļtīs.




#Article 30: Latgolys karūgs (181 words)


 

Latgolys karūgs aba latgaļu karūgs, aba latgalīšu karūgs (baļtīšu: Latgales karogs, latgaliešu karogs, latgaļu karogs, anglīšu: Latgalian flag, flag of Latgola, flag of Latgalians, krīvu: латгальский флаг, флаг  Латгалии, флаг латгальцев) —  nu 16 godusymta zynomuo Latgolys gerba (bolts grifs iz sorkona fona) myuslaiceigs izpiļdejums iz Latvejis vaļstiskuo karūga samārā izlykalātu latgalīšim soveiguos tymsai zyluos i boltuos kruosys streipu fona. 

Karūgā radzamais gerbs ar boltu grifu iz sorkona fona kai Latgolys (Infļaņtejis) gerbs lītuots nu 16 godusymta da 1921 godam, cikom Reigā oficialai naapstyprynuoja cytaida Latgolys gerba , kurs izaškir nu viesturiskuo. Zyluo kruosa latgalīšu karūgā simbolizej senejūs latgalīšu muokslu (mieļu vylnainis), Latgolys azarus i upis, naktineicu zīdus i lynazīdus. Kruosu streipu samārs izlītuots taids pat kai Latvejis vaļsteibys karūgā, līvu karūgā i Sielejis karūgā, tai simbolizejūt Latvejis regionalūs kulturu vīneibu. Pa heraļdikys princypim, praktikā varams lītuot i zylai-boltai-zyluo latgalīšu karūga variaceju bez grifa.

Latgalīšu karūgs apstyprynuots latgalīšu pīstuoveibys organizacejā Latgolys Saeima Rēznē 2010 godā, īsvieteits Aglyunā 2011 godā. Latgolys planavuošonys regiona raisteibys padūme 2011 godā suokuse sarunys ar Latvejis Heraļdikys komiseju ap latgalīšu karūga apstyprynuošonu taipoš par Latgolys regiona karūgu. 




#Article 31: Latgalīšu volūda (126 words)


Latgalīšu volūda irā baltu volūdu grupai pīdarūša indoeuropīšu saimis volūda. Kasdīnā jū lītoj 150-200 tyukstūšys ļaužu, tok oficiala skaita navā. Latgaliskai runoj Latvejis reitūs — vysā Latgolā i Sielejis dīnavydreitūs, taipoš lela latgalīšu kūpeiba Reigā. Pošys leluos uorzemu kūpeibys irā Krīvejā — Krasnojarskys nūvodā Sibirī i Baškirejis republikā. Nazcik ļaužu latgaliskai vēļ runoj Boltkrīvejis i Krīvejis rūbežmalē, etnografiskajuos latgalīšu teritorejuos ap Drysu Boltkrīvejā i Sebežu Krīvejā. Nalela volūdys runuotuoju kūpeiba dzeivoj ASV.

Myuslaiku latgalīšu volūda irā senejūs latgalīšu volūdys puormaņtineica. Nu 1920 da 1934 godam Latgolā latgalīšu volūda beja lītojama pošvoldu īstatēs i školuos. Šudiņ latgalīšu volūda natur nikaida oficiala statusa.

Latgalīšu volūda radneiga lītaunīku, latvīšu i žemaišu volūdai.

Ūtruo deklinaceja
VĪNASKAITA

Trešuo deklinaceja
VĪNASKAITA

Caturtuo deklinaceja
VĪNASKAITA

Pīktuo deklinaceja
VĪNASKAITA

Sestuo deklinaceja
VĪNASKAITA

Lītvuordu deklinaceja




#Article 32: Latgaļu volūda ISO standartūs (820 words)


Latgaļu volūdai vēļ nav ISO standarta. Tys nūvad pi puors gryutumim, struodojūt ar latgaļu volūdys tekstim iz datora. Rokstā stuosteits par dažaidom vareibom apīt standartizacejis problemys.

Datorzineibā i cytur cieški lītoj 2-literu apzeimīņus volūdom i vaļsteibom. Pīvadumam, en irā cieškuok pīzeitais anglīšu volūdys kods, a GB i US - vaļsteibu kodi. Šaļtim vīnai volūdai eksistej nazcik variantu, i tūlaik roksta kombinacejis, saceisim, en-GB (britu anglīšu volūda) ci en-US (ASV anglīšu volūda). Taidys pasaukys var paleidzēt, pīvadumam, apzeimojūt teksta volūdu MS Office dokumentūs, kab ar tekstu labi dareitu pareizraksteibys lobuotivs (spelling-checker). Vaļsteibys kodu pījimts raksteit ar lelajim literim (pasaver standarta ), a volūdys kodu - ar mozajim literim (pasaver, pīvadumam, standarta ). 

Nu 2 literu teoretiskai var sataiseit viņ 26*26=676 kombinacejis. Pīvadumam, lv-LV ir Latvejis latvīšu (baļtīšu) volūda, a lt-LT - Lītovys lītaunīku volūda. Volūdu vysā pasaulī ir, mozuokais, 3000. Partū taidu 2-literu kodu nagona. Pīvadumam, kods lg irā aizjimts Ganda aba Luganda volūdai Afrikā, i tod irā problema, ka gribīs lg lītuot i latgaļu volūdai apzeimuot (pasaver ). ISO 639/2 standarts lītoj 3-literu eisynuojumus, tok jimā i volūdu skaits vēļ napiļneigs.

ISO standartūs tapipoš irā vareiba raksteit kodus volūdu dialektim. Pīvadumam, en-scouse zeimoj Scouse anglīšu dialektu, kurū runoj pi Liverpuļa, a kinīšu i arabu volūdom taidus kūpāsalaistus vuordus lītoj vēļ cieškuok. Ka mes latgaļu volūdu īskaiteitumem par latvīšu volūdys dialektu, tūlaik varātu raksteit, pīvadumam, lv-ltg voi lv-lg. (Koda lv-latgalian lītuot pa ISO standartam navar: dialekta pasauka ari vajadzeiga eisa, i na garuoka kai 8 literi.). Tys zeimoj, ka dialekta kodu suokt lītuot irā parostuok; i navajag ni nu kuo atļuovis. Vys tik latgaļu volūdys apzeimuošona ar lv-xxx atmejis kodu byutu napiļneiga. Vysu pyrma, tys zeimoj zynomu etnoligvistiskū ideņtitetu, a lels daudzums latgaļu nadūmoj, ka jī runoj latvīšu volūdys dialektā. I datorlingvistikys sprīdumi labi nadora - partū ka volūdu dialekti pasaulī cieški da gola nastandartizāti; i MS Word voi cytuos programuos pareizraksteibys lobuotivi var dalikt viņ sovrūčai volūdai, a na dialektam. Kai līcynoj Māris Laureckis, kurs aizajēme ar Mandrive Linux standartizaceju, Linux'ā navar lītuot volūdys koda, kurymā ir minusa zeime (-). I taidu vītu programiešonā var byut vēļ vairuok. Ite vēļ vīns arguments preteimā latgaļu volūdys dialekta apzeimuošonai.

Irā taidi sapratīni, atguojuši nu vuocīšu filologu - . Abstandsprache (volūda deļ atostuma) ir taida volūda, kura nu city cīši izaškir caur sovu strukturu. Pīvadumam, basku volūda irā vysā izolāta nu cytu volūdu Iberejis pussolā; ite tipiska Abstandsprache. A lels daudzums volūdu atsarūn dialektu kontinuumā (t.i. saprūtameiba ekzistej iz vyds tyvuoku sābru, a īmūt tuoļuok, saprūtameiba var gaist). Pīvadumam, olaņdīšu-frīzīšu-lejisvuocīšu-kolnavuocīšu - ite saksteiba, kuramā tyvuokys volūdys irā sovā vydā saprūtamys, a, pīvadumam, vuocīšu i olaņdīšu - nā. Leidzeigi i nu portugalīšu-galisīšu-spanīšu-provaņsīšu-korsikanīšu-sardinīšu-italīšu volūdu sasadora kontinuums. Voi islandīšu-jaunnorvegīšu(nynorsk)-vacnorvegīšu(bokmal)-danīšu-švedru. Tod goduos, ka nazkurs dialekts standartizejams, kod jam irā politiska zeimeiba. Ekzistej pat taids Max'a Weinreich'a pasacīņs a language is a dialect with an army and a navy (volūda - ite dialekts ar sovu armeju i floti). Tūlaik latgaļu irā taida Ausbausprache (volūda deļ paplatynuojuma/konstrukcejis). Jei beja standartizāta deļ katuoļu misionaru darbeibys 18 i 19 godusymtūs, i deļ latgaļu nacionaluos atdzimšonys 20 godusymtā.). Izagoda, ka taidys Ausbausprache var vieļuok byut otkon dialekti, a cieškuk izīt ūtraiž. Pīvadumam, rakstīņs  stuosta ap setu/vyrovīšu volūdu Igaunejā; kai jei nu igauņu dialekta 20 godusymtā tyka par sovrūču volūdu.

Taids kods (izškireibā nu 2-literu koda, kurūs teik na vysom volūdom), ISO/DIS 639/3 kodu irā gona: teoretiski varams sataseit 17576 kodus - t.i. byus gona vysom pasauļa volūdom). Ar ISO standartizej i viesturiskys volūdys, pīvadumam, . Ap ISO/DIS 639/3 standartu vēļ raksteits ite: . Taidi kodi jau daškierti 7600 volūdu vysā pasaulī. Tān latgaļu koda tī vēļ navā (apsaver ). Nu Latvejis volūdu tī irā latvīšu (Latvian, ISO 639-3 kods LAV; i ISO 639-1 kods LV), latvīšu žestu volūda (Latvian sign language, ISO kods LSL) i līvu volūda (Liv, ISO kods ari LIV). Tys kods latgalim varātu byut, pīvadumam, ltg, a varbyut i cyts, kurū standartizacejis specialisti pasūla. Pa munam, latgaļu volūdai lobuok byut ar kaidu naviņ vydtautyskū kodu, nakai bez koda. Cikom oficiala koda latgali vēļ natur, varim lītuot kodu lv-ltg. Koč tys i zeimoj, ka iz latgaļu volūdys veramēs kai iz latvīšu dialekta: ite piec minusa zeimis roksta dialekta tipu, a lv ir latvīšu volūdys ISO 639-1 kods.
When there was discution about code of samogitian we decided to use Baltic language + samogitian = bat-smg. So, may be it has look like bat-ltg.

 - resurss ap dzeivajom volūdom Latvejā. Ethnologue redakceja tī var dalikt vysa kuo jauna. Tūs ISO/DIS 639/3 kodus var daškiert vysom volūdom, kurys ir Ethnologue'ā. Vīgli pasavērt, ka latgaļu volūdys tī vēļ navā. Ethnologue'ā dūts nazcik kritereju, kab volūda byutu izškierta nu cytu : kab 2 volūdys/varianti skaiteitūs kai 2 volūdys, vajadzeiga sovvideiga nasaprūtameiba ci izškireigs etnolingvistiskais ideņtitets. Vajadzeigs tiemiejums, kurymā tys vaicuojums izsprīsts tai voi cytaiž.

 i  dūd 2 variantus, kai rokstoms latgaļu vuords. Varbyut latgali, senejī Latgolys ļauds, irā Latgallians (ar divejim L), a latgali - parostai Latgalians? Ka kuram zynoms pareizais termins, lyudzu, pīrokstit.




#Article 33: Latgola (550 words)


Latgola () – Latvejis nūvods vaļsteibys reitūs.

Geografiskai Latgola izalikaliejuse iz Latgolys i Sielejis augstīņu i Reitulatvejis, Mudovys, Polacka zamīņu. Tipiskīs Latgolys zemisvierīņs ar kauprim i līknem veidūjīs kai laduoja veicis rezultats geologiskajūs ladslaikūs. Latgolys pošys augstuos viersyunis pa vyscaureigajam (absolutajam) augstumam – Lelais līpkolns (289 m augšuok jiuru leidzīņa) i Dzierkaļu kolns (286 m augšuok jiuru leidzīņa) Rēzeknis nūvoda Kaunatys pogostā. Pa samiereigajam (relativajam) augstumam pyrmū vītu aizjam Dzierkaļu kolns, jis pasaceļ augšuok apleicīnis par 89 metri. 

Latgolu arī sauc par Zylūs azaru zemi, Azarzemi. Regiona līknēs atrassim kaidu tyukstūšu azaru, nu jūs poši lelī – Lubuons (viersas plotums 8070 ha) i Rāzna (5756 ha). Vysudziļais Latgolys azars (65 m) – Dreidzs. Nu sovys pusis, Dagdys nūvodā asūšais Ješs tur vysuvaira azarsolu (69). Pa skaitam lelums Latgolys azaru saguluši Latgolys augstainē.

Regionā taipat na moz upu, tikai juos leluokuotīs nalelys. Poša leluo, poša skaistuo i kulturviesturiski vysusvareiguo upe – Daugova, ītakūša Latgolā nu Boltkrīvejis teritorejis. Gobola iz vyds Kruoslovys i Daugpiļs, kurymā upe taisa pīcus leikumus i tak pa apmāram 40 m dziļu upleju, kod nakod sauc Latgolys Šveicarejis. Svareiguokys Daugovys pītakys Latgolā – Aivīkste, Dubna. 

Reitulatvejis zamīnē izaplātuši leli pūri i peisi. Teiču pūrs aizjam lelu daļu Krystapiļs i Varakļuonu nūvoda.

Meži sadz apmāram trešu daļu Latgolys teritorejis. Pūstumlatgolā stīpās egļu skuti, a gar Daugovu – prīžu syli. Dīnavydlatgolys leluos dalis zemisvierīņam soveigys bārzu bierzs. 

Latgolā plotys kūdrys atradnis: Krīvu–Jersikys pūrs Leivuonu nūvodā, Kreiču i Kreņovas pūri Kuorsovys i Cyblys nūvodā, Strūžānu pūrs Rēzeknis nūvodā, taipat muola atradnis: Vileks nūvoda Kuprovā, Leivuonā, Daugpiļs nūvoda Neicgalī. Ceļu būvnīceibā Latgolā lītoj dolomītu, kura vysleluokuos atradnis ir pi Jiekabpiļs. Daugovys uplejā i juos apleicīnē ir lelys smiļkšu atradnis. Leivuona boltū kvarca smiļkti lītoj vītejuo stykla dareitova.

Klimats Latgolā koņtinentāluoks kai cytā Latvejis teritorejis daļā. Zīmys vīnmār soltuokys i snīga pīkreit dreižuok i juo pasadora bīzuoka kuorta kai palykušajā Latvejis daļā, a vosorys syltuokys. Dagdā i Daugpilī registrāta vysuzamuokuo temperatura (–43 grādi C), i Daugpilī – absolūtuo vysuaugstuokuo (+36 gradi C). 

Deļ plotuo iudiņbaseina Latgolā lela iudiņa putnu, iudiņa kustūnis i molusku vysaideiba, a deļ pūru i peisu – lela pūstumu dzeivinīku i auguoju škiru vysaideiba. Lelajūs meža masivūs Latgolā apteikamys daudzejis taigys dzeivinīku škirys, kuru pīstuovi īceļoj nu Krīvejis (luoči, taigys kustūne i ct.). A Daugovys vacupē, Pīdrujis sausajuos pļovuos i cytuos smiļkšuotuos i atdareituos vītuos sateikamys daudzejis stepu i cytu dīnavydu dzeivinīku i auguoju škirys (tauryni, vabalis, voguli, sieņs i ct.). Latgolā pīskaiteits vaira kai 1850 vabaļu i vogulu škiru. 

Latgolā irā nazcik vaļsteibys sorgojamu dobys objektu – Teiču rezervats, sorgojamuos teritorejis apleik Dreidža, Istrys, Pildys i Odumovys azaru, taipoš 3 sorgojama zemisvierīņa apvydi – Sielejis, Viersdaugovys i Daugovys lūku. Jī izslyvuši caur sovpateigajim, daudzatmejeigajim vierīnim i sevišku dobys skaistumu. Bez tuo Latgolā irā daudzi cylvāka īriedeitu parku, a Daugpiļs nūvoda Neicgaļa pogostā atsaguļs miļža akmiņs (apleikmārs 30,5 m, augstums 3,5 m).

Administrativai Latgola sasadora nu 19 nūvodu i 2 republikys mīstim. Kulturviesturiski Latgolai pīdar i daļa nu Olyuksnys nūvoda (nazkodejais Līpnys pogosts) i Modyunis nūvoda (nazkodejais Borkovys pogosts). Taipoš leluokuo daļa Daugpiļs nūvoda i Daugpiļs mīsta irā Latgolā, a nūvoda daļa Daugovys kairajuo molā i Daugpiļs mīsta daļa (nazkodejais Greivys mīsts) irā Sielejā. Leluokuo Jākubmīsta daļa irā Sielejā, a nazkodejais Krystapiļs mīsts (niu Jākubmīsta daļa) Latgolā. Nu tuo vysa Latgolys teritoreja irā daleita 21 nūvodā i 3 republikys mīstūs.




#Article 34: Latgolys doba (241 words)


Geografiskai Latgola izalikaliejuse iz Latgolys i Sielejis augstaiņu i Reitulatvejis, Mudovys, Polacka zamaiņu. Karaktereigais Latgolys zemisvierīņs ar kauprim i līknem pasadarejs kai laduoja veicis rezultats geologiskajūs ladslaikūs. 

Latgolys pareizi sauc Zylūs azaru zemis, Azarzemis - regiona līknēs atrassim net kaidu tyukstūšu azaru. Regionā taipoš namoz upu, tok juos vysumā napalelys. Reitulatvejis zamainē izaplātuši leli pūri i peisi. Teiču pūrs aizjim lelu daļu Krystapiļs i Varakļuonu nūvoda, taipoš nalelu daļu Modyunis nūvoda.

Klimats Latgolā koņtinentaluoks kai cytā Latvejis teritorejis daļā. Zīmys vys byun drupeit soltuokys i snīga pīkreit dreižuok i juo pasadora bīzuoka kuorta kai palykušajā Latvejis daļā, a vosorys syltuokys. Dagdā i Daugpilī registrāta vysuzamuo temperatura (–43 gradi C), i Daugpilī – absoluotuo vysuaugstuo (+36 gradi C).

Deļ plotuo iudiņbaseina Latgolā lela iudiņa putnu, iudiņa kustūnis i molusku vysaideiba, a deļ pūru i peisu – lela pūstumu dzeivinīku i auguoju škiru vysaideiba. Lelajūs meža masivūs Latgolā apteikamys daudzejis taigys dzeivinīku škirys, kuru pīstuovi īceļoj nu Krīvejis (luoči, taigys kustūne i ct.). A Daugovys vacupē, Pīdrujis sausajuos pļovuos i cytuos smiļkšuotuos i atdareituos vītuos sateikamys daudzejis stepu i cytu dīnavydu dzeivinīku i auguoju škirys (tauryni, vabalis, voguli, sieņs i ct.). Latgolā pīskaiteits vaira kai 1850 vabaļu i vogulu škiru.

Latgolā irā nazcik vaļsteibys sorgojamu dobys objektu – Rāznys nacionalais parks, Teiču rezervats, sorgojamuos teritorejis apleik Dreidža, Istrys, Pildys i Odumovys azaru, taipoš 3 sorgojama zemisvierīņa apvydi – Sielejis, Viersdaugovys i Daugovys lūku. Jī izslyvuši caur sovpateigajim, daudzatmejeigajim vierīnim i sevišku dobys skaistumu.




#Article 35: Latgolys gaisma (151 words)


Latgolys gaisma (latvīšu: Latgales gaisma) — vīna nu īteceiguokūs Latgolys parteju piec Latvejis napavaļdeibys atjaunynuošonys (1988). Pats lelais dasnāgums - īveice Daugpiļs pošvolda ībolsuošonā.

Registrāta 2000 g. marta 21 d., partejis aizsuociejs i pirminīks beja Daugpiļs pasajāmuma Stalker prezidents Rihards Eigims.

Latgolys gaisma dabuoja viersa 2000 gods Daugpiļs pošvolda ībolsuošonā (7 deputatu vītys), aplīcūt Daugpiļs mīsta partejis i partejis Latvijas ceļš kūpeigū sarokstu (nu juo pošvoldā ītyka 5 deputati, jūs vydā i pyrmuokais Daugpiļs mers Aleksandrs Vidavskis), PCTVL (2 deputati) i LSDSP (1 deputats). Piec ībolsuošonys Latgolys gaisma Daugpiļs pošvoldā sataiseja koaliceju ar PCTVL i socialdemokatim, a par mīsta meru tyka Latgolys gaismys viersinīks Rihards Eigims.

Parteja pīsadaleja Latvejis 8 Seimys ībolsuošonā 2002 gods oktobra 5 dīnā. Par Latgolys gaismu Latgolā nūbolsuoja 9,3 % izlaseituoju, tok vysys Latvejis mārā parteja dabuoja viņ 1,5 % bolsu i partū navierseja 5 % slīkšņa, kab ītyktu Seimā.

Parteja likvidāta 2007 g. februara 8 d.




#Article 36: Latgolys geografeja (466 words)


Geografiskai Latgola izalikaliejuse iz Latgolys i Sielejis augstaiņu i Reitulatvejis, Mudovys, Polacka zamaiņu. Karaktereigais Latgolys zemisvierīņs ar kauprim i līknem pasadarejs kai laduoja veicis rezultats geologiskajūs ladslaikūs. Latgolys pošys augstuos viersyunis pa vyscaureigajam (absolutajam) augstumam – Lelais līpkolns (289 m augšuok jiuru leidzīņa) i Dzierkaļu kolns (286 m augšuok jiuru leidzīņa) Rēznis nūvoda Kaunatys pogostā. Pa samiereigajam (relativajam) augstumam pyrmū vītu aizjam Dzierkaļu kolns, jis pasaceļ augšuok apleicīnis par 89 metri. 

Latgolys pareizi sauc Zylūs azaru zemis, Azarzemis. Regiona līknēs atrassim net kaidu tyukstūšu azaru, nu jūs vysulelī – Lubuons (viersa laukums 8070 ha) i Rāzna (5756 ha). Vysudziļais Latgolys azars (65 m) – Dreidzs. Nu sovys pusis, Dagdys nūvodā asūšais Ješs tur vysuvaira azarsolu (69). Pa skaitam lelums Latgolys azaru saguluši Latgolys augstainē.

Regionā taipoš namoz upu, tok juos vysumā napalelys. Poša leluo, poša skaistuo i kulturviesturiskai vysusvareiguo upe – Daugova, ītakūša Latgolā nu Boltkrīvejis teritorejis. Gobola iz vyds Kruoslovys i Daugpiļs, kurymā upe taisa pīcus leikumus i tak pa apmāram 40 m dziļu upleju, kod nakod sauc Latgolys Šveicarejis. Svareiguokys Daugovys datakys – Aivīkste, Rēzne, Dubna, Malta. 

Reitulatvejis zamainē izaplātuši leli pūri i peisi. Teiču pūrs aizjam lelu daļu Varakļuonu i Krystapiļs nūvodu. 

Meži sadz apmāram trešu daļu Latgolys teritorejis. Pūstumlatgolā stīpās egļu skuti, a car Daugovu – prīžu syli. Dīnavydlatgolys leluos dalis zemisvierīņam soveigys bārzu bierzs. 

Latgolā plotys kudrys atrastovys: Krīvu–Jersikys pūrs Leivuona nūvodā, Kreiču i Kreņovas pūri Cyblys i Kuorsovys nūvodā, Strūžānu pūrs Rēznis nūvodā, taipoš muola atrastovys: Vileks nūvoda Kuprovā, Leivuonā, Daugpiļs nūvoda Neicgalī. Celim stateit Latgolā lītoj dolomitu, kura pošleluos atrastovys pi Jākubmīsta. Daugovys uplejā i juos apleicīnē irā lelys smiļkšu atrastovys. Leivuona boltū kvarca smiļkti lītoj vītejuo stykla dareitova.

Klimats Latgolā koņtinentaluoks kai cytā Latvejis teritorejis daļā. Zīmys vys byun drupeit soltuokys i snīga pīkreit dreižuok i juo pasadora bīzuoka kuorta kai palykušajā Latvejis daļā, a vosorys syltuokys. Dagdā i Daugpilī registrāta vysuzamuo temperatura (–43 gradi C), i Daugpilī – absoluotuo vysuaugstuo (+36 gradi C). 

Deļ plotuo iudiņbaseina Latgolā lela iudiņa putnu, iudiņa kustūnis i molusku vysaideiba, a deļ pūru i peisu – lela pūstumu dzeivinīku i auguoju škiru vysaideiba. Lelajūs meža masivūs Latgolā apteikamys daudzejis taigys dzeivinīku škirys, kuru pīstuovi īceļoj nu Krīvejis (luoči, taigys kustūne i ct.). A Daugovys vacupē, Pīdrujis sausajuos pļovuos i cytuos smiļkšuotuos i atdareituos vītuos sateikamys daudzejis stepu i cytu dīnavydu dzeivinīku i auguoju škirys (tauryni, vabalis, voguli, sieņs i ct.). Latgolā pīskaiteits vaira kai 1850 vabaļu i vogulu škiru. 

Latgolā irā nazcik vaļsteibys sorgojamu dobys objektu – Teiču rezervats, sorgojamuos teritorejis apleik Dreidža, Istrys, Pildys i Odumovys azaru, taipoš 3 sorgojama zemisvierīņa apvydi – Sielejis, Viersdaugovys i Daugovys lūku. Jī izslyvuši caur sovpateigajim, daudzatmejeigajim vierīnim i sevišku dobys skaistumu. Bez tuo Latgolā irā daudzi cylvāka īriedeitu parku, a Daugpiļs nūvoda Neicgaļa pogostā atsaguļs miļža akmiņs (apleikmārs – 30,5 m, augstums 3,5 m).




#Article 37: Latgolys regiona raisteibys agentura (131 words)


Latgolys regiona raisteibys agentura aba LRRA (latvīšu: Latgales reģiona attīstības aģentūra; LRAA; krīvu: Агентство развития Латгальского региона; anglīšu: Latgale Region Development Agency) — Latgolys pošvoldu īstateita navaļstiskuo i napeļneiguo oganizaceja, kurys snāgsirā puordrūsynuot regiona leidzīņa raisteibys planu īdzeivynuošonu i rādu.

Organizaceja eistynuojuse vērtini Europys Savīneibys fondu finansātu projektu, kuri vadynuojuši vysa Latgolys regiona ekonomiskū i socialū raisteibu. LRRA sovā darbeibā turīs pi Latgolys planavuošonys regiona raisteibys padūmis nūstateitūs regiona raisteibys prioritetu.

LRRA īstateita 1999 godā kai napeļneiguo aprūbežuota atsaceiguma sabīdreiba, 2004 godā, atsateikūši jaunajim tīseibu aktim, statuss puormeits par bīdreibu.

Golvonī LRRA snāgi:

Sadareibā ar Latvejis regionaluos raisteibys lykumu, LRRA dora itaidys funkcejis:

Agenturys poša augstuo sprīdiejinstituceja ir Bīdrusaīsme. Jei kas 4 godi ībolsoj Padūmi, kura dora laikavydūs nu vīnys Bīdrusaīsmis da cytys i dasaver LRRA direktora i vysys agenturys dorba.




#Article 38: Leiksnys katuoļu bazneica (275 words)


Leiksnys Vysusvātuokuos Jezus Sirds Romys katuoļu bazneica irā katuoļu dīvanoms Daugpiļs nūvoda Leiksnys pogostā. Atsarūn Vaikulīšu solā pi Daugpiļs — Reigys autoceļa, 1 km nu pogosta centra Leiksnys.

Leiksna jau nu XVIII gs. bejuse zeimeigs katuoļu centrys. 1749—1789 godūs ite dorbuojuos jezuiti. Pyrmuo Leiksnys bazneica stateita 1748 godā pi Līdinghauzenu-Volfu muižys, bet 1789 godā Juzefs Zibergs jū puortaiseja par kapleicu. XIX gs. 70 godu Napoleona Ordys Leiksnys tepiejumā redzīs, ka jis bejs nalels, kompakts statīņs ar oltorgolā nūšļauptu divsleipu jumtu i barokalu jumta tūrneiti augš īejis fasada trejstyuru zelmiņa.

Kod Leiksna daguoja Zibergu, piečuok — grafu Plateru-Zibergu sovumā, suocēs jaunys lelys bazneicys stateiba, kū dabeidze 1798 i pasvieteja 1801 godā. Kuormu pa daļai nūjauce piec 1913 goda, a materiali tyka izlītuoti plebanejis stateibai. Niulejuo bazneica stateita 1909—1913 godūs piec bazneickunga, piečuok arciveiskupa Ontona Springoviča iniciativys. Bazneica cīte Pyrmuo pasauļa kara laikā, bet pūstejumi tyka likvidēti XX gs. 20 godūs.

Nu vacuos bazneicys irā sasaglobuojuši XVIII gs. biktssūls i 1793 goda klasicizma stiļā darynuota monstrace.

Leiksnys bazneica irā apmāreigs latiņu krysta formys plana neogotikys stiļa statīņs ar trim garonyskim jūmim, škārsjūmu, poligonalu apsidu i divtūrņu fasadu. Divtūrņu fasads rysynuots izvārstuos proporcejuos: neogotiskū zelmini īramej slaiki, ažuriski tūrņi ar telts formys smaili, a centraluo īeja teik izceļta ar portalu i rūžys lūgu. Jūmu krystpunkts teik īzeimuots ar dekorativu tūrneiti jumta kūrē. Uorsīnu vertikalū dalejumu akcentej kontraforsi. Bazneicys apskaiste i ītaise veidoj vīnuotu ansambli.

Leiksnys bazneica irā zeimeigs historizma laika Latgolys bazneicu arhitekturys pīminieklis i vīns nu izcyluokajim neogotikys pīminieklim Latvejā.

Bazneicys varganis darynuotys 1931 godā Vaclava Bernacka Varšovys-Viļnis vargaņu fabrykā. Koņcertinstrumentam irā 27 registri i divi manuali. Jis ir vīns nu leluokajim puoļu vargaņmeistru budavuotim instrumentim Latvejā.




#Article 39: Leptailurus serval (182 words)


Servals aba Leptailurus serval (Schreber, 1776) (; ; ) — irā naleļs kaču saimis (Felidae) plieseigais zviers. Leptailurus serval dzeivoj Afrikā.
DNS analize paruoda, ka servalim irā jū sovpateiga seņču linija, kas pasaradusi nu tim pošim Felid dzeivnīkim, nu kuo ari  Ļovs, i koč servalam daudz kūpeiga ar gepardu, dreižuok gepards irā jaunuoka senejūs servalu modifikaceja.

Auguma garums: 59—92 cm;
Astes garums: 20—38 cm;
Placu augstums: 54—66 cm;
Svors: 7—18 kg.

Tys irā stiprys bet smuidrys dzeivnīks ar garom kuojom i relativi eisu asti. Golva jam maza pret augumu, i garuos, apalejous ausis irā cīši kūpā. Kažūka musturs ir maineigs. Parosti servals irā ar spilgtim malnim plankumim, ar 2 voi 4 streipem nu golvys da kokla, a tuoļuok streipys puorīt plankumūs. 
Servalim ir vysu garuokuos kuojis nu vysim kaču saimis dzeivnīkim, proporcionali pret auguma garumu. Leluokuo dale nu ituo garuma nūtikusi pasateicūt pasagarinuojušim (metatarsalim) kaulim juo pāduos. Ari kuoju pirksti irā pagarinuoti i naparasti kusteigi, paleidzūt jam nūgiut pa dalei nūsaglobuojušu medijumu. Cita servala eipateiba irā - lelys ausis i dzirdes dūbumi čerepa škeletā, kas ļaun eistyn lobi dzierdēt. 

Irā 19 zamškiru:




#Article 40: Livonejis ordyna magistris (112 words)


Livonejis ordyna magistris — Livonejis ordyna viersinīks (1237 - 1563 g.), kuru vusycieškuok ībolsuoja iz vysa myuža i apstyprynuoja Teutonu ordyna lelmagistris.

Livonejis ordyna magistris rezidēja Reigā i Cāsūs. Juo vītinīks beja landmaršals, atsaceigs par Ordyna karadraudzi (XV gs. suokuos jimā karaveiru skaits dasnēdze 4000). Landmaršala rezideņceja beja Siguldā.

Livonejis ordynam pīdarēja 60% Livonejis zemu (palykušuo daļa beja Reigys arciveiskupa i veiskupa sovums), juos beja padaleitys mozuokūs apgabaļūs, kurus vaļdeja komturi, a komtureju piļs vaļdeja fogti. Da XVI gs. Livonejā beja 30-40 komtureju i fogteju, XVI gs. vydā – jau 120-150. Div reizis par godu Cāsūs komturim i fogtim vajadzēja atsaskaiteit kapitulai, kuramā īguoja Livonejis ordyna magistris i seši vysusvareigūs piļu komturi.




#Article 41: Lubuons (165 words)


Lubuons — azars Latgolys vokoru daļā, Reitulatvejis zamainē, Rēznis i Modyunis nūvoda teritorejuos, vysuleluokais azars Latgolā i Latvejis Republikys teritorejā. Juo viersa pluots dasnādz 8070 ha (ar azarsolom – 8210 ha). Azara garums stīpās da 14 km, plotums – da 9 km. 

Koč Lubuona lelums īspaideigs, juo vydiskais dziļums viņ 1,6 m, pošlelais dziļums – 2,5 m. Nazkod Lubuons vys aizlēja dyžan plotys teritorejis, kam juo apleicīne tik drupeit pasaceļ augšuok azara leidzīņa. Divdasmytuo godusymta 30-tajūs i 50-70-tajūs godūs padareiti leli azara apleicīnis puortaisis dorbi: pastateitys 90 dambu, izrokti 93 apleikkanali i azara nūteciejums pagrīzts pa Aivīksti. Deļ itūs dorbu Lubuonā jau nazcik reižu mejīs iudiņa leidzīņs. 

Azara viersa vyscaureigais (absolutais) augstums irā 92,5 m augšuok jiuru leidzīņa. 

Nu Lubuona iztak Aivīkste, ītakūšuos upis – Malmuna, Teiceja, Lisine i vēļ 5 mozuokys upeitis – divdasmytajā godusymtā pagrīztys pa Meirānu kanalu, Rēznis i Maltys ītakys salaistys kūpā. Taipoš puorguojušajā godusymtā pi Lubuona ītaiseiti zyvu muorki ar kūpeigū pluotu 1750 ha i nūsausynuotys 10000 ha meža zemis.




#Article 42: Līga Rundāne (196 words)


Līga Rundāne (dzymuse 1970 gods juņa 24 dīnā Kuorsovā) — latgalīšu ailineica, latgaliskuo puormaņtīņa apzynuotuoja i popularizātuoja. 

Dzymdynuotuoji: tāvs – Ontons Zvīdris, muote – Genovefa Zvīdre. Auguse i vuicejusēs Nautrānu pogostā. Beiguse Nautrānu vydsškolu (1988), studiejuse Rēznis Augstškolā, jū beiguse 1996 godā ar bakalaura gradu filologejā. Nu 2007 gods da 2010 godam studiejuse Reigys Stradiņa universitetā, dabuojuse magistra grada veseleibys davērē pa dramys terapeuta (vīna nu muokslys terapejis atzaru) specialitetam. Dzeivoj Kuorsovā, dora Kuorsovys vydsškolā par latvīšu volūdys i literaturys školuotuoju. Div bārni: Laurs i Beāte. 

Radeigajai izaugsmei ītaku darejs Oskars Seiksts i cyti juos audzis jaunī latgalīšu literati. Pamudrynuojumu aktivuok raksteit dzeivuļus davuši vosorys kursi latgalīšu volūdys i kulturys školuotuojim Vosoruošona. Div reizis Līgai Rundānei daškierts latgalīšu kulturys apduovaņs Boņuks: 2008 godā – nominacejā Vysulobuokuos ailis i 2010 godā – nominacejā Gods Školuotuojs.

Dzeivuli publicāti periodikā i kūplasīņūs. 2004 godā izguojs autoris aiļu lasīņs Leluos atlaidys. Jam soveiga surreala i modernistiska izsaceiba, kurū roda romaņtiskuo suope, baime nu naeistynuma sevī, ambivalents i paradoksals pasauļa jutums, radeišonys suope i svātums. Pazeistamys i publikys nūmīļuotys tykušys Sovvaļnīka dzīsmis ar Līgys Rundānis vuordim - Vysi vieji Atrasšu tevi  i Vosoruošonai Diskā Sūpluok īguoja i iņterveja ar Līgu Rundāni. 




#Article 43: Madsolys Juoņs (137 words)


Madsolys Juoņs (eistyn. vuords Juoņs Ludbuoržs, 1913 — 1975) — poets, rakstinīks, vīns nu pošu pazeistamūs latgaļu liriku.

Dzims 1975 g. oktobra 13 d. Nautrānu (niule Mežvydu) pogosta Gryudinīšu solā. Vuicejīs Mežvydu pamatškolā, beidzs Aglyunys gimnazejā, Jelgovys školuotuoju institutā. Studiejs Latvejis vaļstiskajā universitetā (niule - Latvejis universitets) filologejis specialitetā. Darejs nazcik Latgolys i Zemgalis školuos.

Rakstejs dzeivuļus, stuoškus, pjesys, baladis, fabulys. Radē golvonī motivi - tāvaine i mīleiba. Poezejis lasejums Lynu zīdi (1943, ūtrais laidīņs 1993), stuošku lasejums Austrys zemē (Ausmas zemē, 1944). Daudzi poezejis drukavuots rakstīņu lasejumā Olūts, latgaļu periodikā.

Mežvydūs zynoms pīstuoškys ap poeta sagvuorda ciļmi. Napatuoļ nu juo dzymtuos sātys asūte vīta, pasaukta par Madsolu deļ tuo, ka J. Ludbuorža vaciukam tī vadūt nu rotu izsleidiejuse i sasatrīkšuse mads buca.

Mirs Aucis nūvoda Ukru pogostā 1975 februara 26 d., paglobuots Ukru pogosta Nesaulis kopūs.




#Article 44: Malnuo žugure (260 words)


Malnuo žugure (latiņu: Ciconia nigra; anglīšu: Black Stork; latvīšu: Melnais stārķis; lītaunīku: Juodasis gandras) — žuguriņu (Ciconiidae) ailis putnys, vīglai apmonoms pa malnajom spolvom. Augumā drupeit mozuoka kai Boltuo žugure. Augums 52-58 ceņtimetru augsts, svors vydyskai 3 kilogrami. Golva, koklys, pakakle, auguma viersejuo puse malna ar pazali sorkonu metalisku myrgumu. Kryuteža, spolvys, zamaste i spuornu zamoška bolta. Gnēze, kuojis i ocu gradzyni sorkoni. Maneigs i izsardzeigs putyns, izasorgoj nu cylvāku. Auguma sadors i izavedīņs leidzeigs Boltajai žugurei.

Barūkle vysaida - vardivis, dēlis, sīnakozys, kūrmuli, slīkys, vabalis, iudiņa kustūne i zivs. Cieškuok barūklis meklej i ād vīna.

Iz Latveju atskrīn martā, aprelī, nūskrīn da zīmuošonys vītom Afrikā seņtebrī. Zemeiguokuo Latgolys žuguru zīmuošonys vīta - Etiopeja.

Bolss kluss, gnēzi klabynoj rešuok kai Boltuo žugure. Dzeivoj vacūs, tymsūs mežūs i pūrūs, cylvākam gryuši daīmamuos vītuos. Perekli vyn lelu lopukūku viersyunēs, rešuok nūlīktūs zorūs. Perekļu atostumam tam nu tuo vajagbyut na tyvuok kai 6 kilometri. Malnuos žuguris cīši koņservativys i sovu perekli lītoj daudzi godu. Latvejā vysuilguok zynomais pereklis lītuots kūna 57 godu.

Diej 3-5 boltai pazalis ūlys. Perej 30 dīnu. Žugurāns izīt nu perekļa par 65 dīnys, kod jau izavuicejs skrīt. Puori monogami, atskrīn kūpā i dzeivoj divejūs daudzi godu. Mežogumā malnuos žugures myužs var viļktīs da poš 26 godu. Latvejā kūpeigais malnūs žuguru daudzums 500 — 700 puoru 

Malnuo žugure Latvejā 2008 gods pavasarī izalaseita par goda putynu. Īīt Latvejis seviški sorgojamūs škiru sarokstā i Latvejis Sorkonajā gruomotā. Žuguris popuļacejai gražejās vacūs mežu izciersšona, vacūs kūku maituošonuos, mikronūlīgtiņu tryukums i urbanizaceja. Nu 1991 gods malnuos žuguris skaitlis Latvejā sasamazynuojs kūna div reizis.




#Article 45: Marija Andžāne (492 words)


Marija Andžāne (prec. Strode) (1909—1988) — dzymuse zemnīku saimē 1909. goda 8. septembrī, Ludzys apriņča (myusu dīnuos Dagdys nūvoda) Škaunis pogosta Maču solā kai caturtais bārns solys vacuokuo Leonarda i muojsaimneicys Agnesis Andžānu saimē.(Šķaunē ir arī iekārtota viņas piemiņas istaba) Piec Landskoronys pagastškolys beigšonys īsastuoj Rēzeknis školuotuoju institutā (myusu dīnuos – Rēzeknis Augstškola), kur aktivi pīsavērsuse literarajai darbeibai, publiciejuse instituta literarajā žurnalā ”Daile”. 

Instituta absolviešonys godā (1931) literarajā žurnalā „Zīdūns” (Nr.6) pasaruoda juos pyrmais dzejūļs „Caur osoram...” i skice „Orōjdāls”. 1933.godā ir izdūts juos pyrmais i Latvejā vīneigais publicātais dzejis kruojums „Reits”.

Školuotuojis gaitys M. Andžāne uzsuok 1931. goda rudenī Bukmuižis (myusu dīnuos Ezernīku) pogosta Porečjis pamatškolā (myusu dīnuos Bierzeņu pogosta Upmalys pamatškola).

Kara laiku kūpā ar saimi pavoda Varakļuonūs. Aktivi sasadarboj ar rokstu kruojumu „Olūts”, publicej savus darbus avīzēs „Rēzeknes Ziņas” i „Latgolas Bolss”. 1944. godā V. Luoča izdevnīceibys reikoutajā literarūs dorbu konkursā drukys aizlīguma atceļšonys 40 godu atcerei M. Andžānis dzejis kruojums „Dzeiveibai” īgyva ūtrū gūdolgu. 
Nu 1944.goda dzeivojuse Vuocejā bēgļu nometnē Grēvenē, Langerfeldē. Kopā ar vīru strādājusi par skolotāju izveidotajā latviešu bēgļu nometnes skolā Oberkaselē.

Marija Andžāne mīl dabiskumu, vienkāršību un patiesumu. Viņai tuva ir vienkāršība valodā un formās, tādēļ viņai nav pārāk spilgtu epitetu, nav vārdu spēļu, kā arī sarežģītu ritmu.

Viņas dzejiskā māksla pastāv tuvu tautas mākslas vienkāršībai. Pati dzejniece ir teikusi, ka mazai domai nav vajadzīga liela forma. Arī dzejnieces domas ir vienkāršas tāpat kā pašas tautas domas. Viņa meklē patiesību ikdienišķajā, meklē dzīves jēgu pasaulē un atrod to dzīvībā. Meklē cilvēku sadzīves pamatus un atrod tos sirsnībā, meklē spēku dzīves grūtību pārvarēšanai un atrod to dzīves optimismā. Meklējot mūžīgo patiesību un skaistumu, M.Andžānes skatījums ir gaišs. Viņa redz garu un cēlumu visos dzīves sīkumos. Tādēļ laime aiz trejdeviņām jūrām, pēc kā dzejnieki ilgojas, ir māns. Laime ir tepat, tikai jāmāk to saredzēt. Un M.Andžāne to saredz tāpat, kā to saredzēja mūsu seņči. Rakstniece savā vienkāršībā grib dot visiem baudāmu un saprotamu dzeju, grib un spēj visiem iekustināt skaistuma jūtas. 

Tādēļ, līdzīgi tautas poēzijai, M.Andžāne mīl cēlu, izkristalizētu patiesību, mīl dedzīgu sirsnību. Šīs īpašības viņa smeļ no tautas dvēseles un dzejas līdzekļus– no vienkāršās apkārtnes. 

Marijas Andžānes dzejā, kura tapusi trimdā, ieskan ilgas pēc dzimtenes. Rakstnieces sirds tomēr grib piederēt tautai, no kuras viņa ir cēlusies. Piederēt zemei, kuru viņas seņči ir kopuši, tāpēc M.Andžānei ir daudz patriotisku motīvu un dzimtenei veltītas degsmes. 

Marijas Andžānes stāsti galvenokārt ir veltīti jaunatnei. Tie ir gaiša ideālisma apgaroti, kur vienmēr uzvar labais vai arī labais saņem lasītāju simpātijas. Stāsti ir nelieli, tajos pavīd liriskas noskaņas un tēlojumi.

Rakstniece ir rakstījusi arī kādu plašāku romānu, tomēr tas netika pabeigts. Romāns saturēja autobiogrāfiskus materiālus un labu sava laika sabiedriskās dzīves fonu. Šis darbs daudz būtu devis arī Latgales kultūras vēsturei.

Marija Andžāne rakstījusi arī literatūrteorētiskus apcerējumus, kas publicēti 30.-40.gadu presē.
 
Dzīvojot Latvijā, rakstniece publicējusies tikai latgaliski, trimdā rakstījusi un presē publicējusies gan latgaliski, gan latviešu literārajā valodā.

Marija Andžāne ir viena no retajām sievietēm, kas iekļauta enciklopēdijā 100 nozīmīgākās Latvijas sievietes.




#Article 46: Metatoneja (149 words)


Metatoneja — pošskaņu puormeja vuorda saknē (golds - gaļdeņš, nest - nasu, vāza - viezeņa, pyrmais - pirmeigs). Jei nūteik lītysvuordu lūcejumūs i laikvuordu personu formuos, i nazcik vuordu darynuošonys paraugūs (lītysvuorda pamata forma i juo demunutivs, soveibnīks i jam atsateikūšais apstuoklinīks i t.t.). Tuoļuok dūti metatonejis pīvadumi vysaiduos morfologejis situacejuos.

golds - gaļdeņš, ...

Kai pīvadumus lītojam laikvuordus raksteit, saksteit, saceit, dareit

Laikvuordu nanūsaceibā saknē rokstoms A:

Niulejuo laika formu saknēs rokstoms O:

Puorguojušais laiks ar A:

Atejūšais laiks ar A

Pošskaņs A irā meikstajuos pozicejuos (pyrma pošskaņu i, ī, e, ē, pyrma divskaņu ie, ei, pyrma meikstynuotūs leidzaskaņu). Pošskaņs O irā cītajuos pozicejuos (tī, kur augšuok puorsauktūs meikstynuotuoju navā).

Tipiski pīstuovi - soveibnīka/apstuoklinīka puors lobs i labi

Soveibnīkūs (adjektivūs) irā O i vysūs lūcejumūs ari izagloboj O: 

Apstuoklinīkā (adverbā) irā A

Irā i nazcik cytu vuordu darynuošonys pīvadumu, kurūs lelumā gadīņu izskaidrej jau pīmynātais meikstūs/cītūs poziceju lykums.




#Article 47: Muokuļkolns (161 words)


Muokuļkolns (aba Voļkenbergs; viesturis dokumentūs vuocyskuo pasauka Wolkenberg) — kaupris Latgolys augstainē, Rēznis nūvoda Muokuļkolna pogostā, Rāznys Nacionaluo parka teritorejā, tyvai da Rāznys azara. Vyscaureigais (absolutais) augstums – 247,9 m augšuok jiuru leidzīņa. Samiereigais (relativais) augstums – 57,9 m.

Muokuļkolns izslivs deļ skaistuo i tuoleimuo vierīņa nu juo viersyunis, deļ iz juo bejušuos Voļkenberga piļs i deļ pīstuošku, kuri sīnās ar kolnu. Turistu nūmīļuota vīta. Iz kolna apsaveramys Voļkenberga piļskrytys - izaglobuojuši piļs sorgmyura fragmenti i aizgrauduotys zamzemys īmys. Nu kolna viersyunis acim pasaruoda vierīņs iz Rāznys azara.

Viesturis dokumenti līcynoj, ka Voļkenberga piļs iz Muokuļkolna pastateita 1236 godā. Ar pili sasīta legenda viestej, ka piec Voļkenberga piļs vaļdeituoja i juo sīvys nūmieršonys plotī piļs nūvoda sovumi sadaleiti trejom jūs meitom - Rūžai, Ļucejai i Marejai. Sevkura nu muosu iz puormonuotuos zemis pasastatejuse pa jaunai pilei: Rūža - Rēzni (Rositten), Ļuceja - Ludzu (Lutsin) i Mareja - Vileki (Marienhaus). A nazkod vareiguo Voļkenberga piļs piec muosu nūīšonys paceli pa druponai sakrytuse.




#Article 48: Napys līkne (118 words)


Napys līkne (anglīšu: Napa Valley) — geografiska līkne Napys apleicinī, San Franciskys leiča rajonā (Kalifornejā, ASV) i jamā asūšuo teritoreja, pasaulī pazeistama kai ASV vysuzemeigais veinūgu audziešonys i veindareibys regions.

Veinūgu audziešona Napys līknē suokusēs 19 godusymta 50-tajūs godūs i deļ vieleigūs geografiskūs, geologiskūs, klimatiskūs apstuokļu dreiži raistejusēs. Šudiņ Napys līkne tur vaira kai 340 veinaudzātovu, jamuos audzej Cabernet Sauvignon, Chardonnay, Pinot Noir, Merlot, Zinfandel i cytys nūmīļuotys veinūgu atmejis. Kuri nakuri veindari pīgatavej veinu tik i viņ nu Napys līknis veinūgu, cyti maisa līknis nūaugu ar apleicejūs kolnūs augušajom veinūgom.

Napys līkne vīnulaik irā izsliviejs turizma centrys. Pasaprīcuotu ap skaistajim dobys vierīnim, pasabyutu veinūgu suodūs i nūraudzeitu breineiguo veina kas gods ite atcīmoj ap 4,7 milijoni turistu. 




#Article 49: Nautrānu pogosts (249 words)


Nautrānu pogosts () — Rēzeknis nūvoda teritoriskais dalejums Latgolā. Atsarūn nūvoda pūstumūs. 1998. godā Nautrānu pogostam daškierts Miglinīku pogosts. Da 1999. godam — Ludzys rajona daļa. Vīna nu vysuzeimeigūs vītu Latgolys kulturviesturē. Nautrānu pogosta centrys — Rogovka.

Arheologiskī atradīni Opiņku piliskolnā i VII—XI gs. Laizānu seņkopūs līcynoj, ka ite dzeivuojuse latgaļu moztautys daļa ar labi izraisteitu kulturu. Nu sovys pusis, Salinīku seņkopu atradīni ruoda, ka pyrma tuo ite dzeivuojuse i suomugru moztauta, kura piečuok sasaliejuse ar atguojiejim latgalim.

XVII—XIX godusymtā nūvoda centrys beja Zaļmuiža, kura nu īsuoku pīdarēja grafim Korfim, a piec tyka par Rozenšildu-Paulinu sovumu. Caur muižu guoja Reigys ceļš, kurs saškeire Latgolu ar Reigu.

XIX godusymtā Zaļmuiža tyka par dzimtinīku buntu centru, i vīns nu golvonūs ceikstātuoju par zemnīku tīseibom beja latgaļu atdzimšonys vadynuotuojs, ailinīks Pīters Miglinīks. Kūpā ar Andryvu Jūrdžu, J. Seili, A. Purmalīti, F. Skesteri, V. Leiku jis radeja vīnreizeigu aktivuma formu ceikstīņam pret dzimtinīku apmīgšonu i cariskuos Krīvejis puorkrīvuošonys politiku.

XIX i XX godusymtu meitovuos Zaļmuižys pogosts turēja pošu leluokū skaiteigūs dzeivuotuoju procentu Latgolā. Nautrānu nūvoda kulturapleicei XIX i XX gs. bejuse cīši svareiga role vysā latgaļu kulturā — ite dzymušys, vuicejušuos i darejušys daudzejis latgaļu atdzimšonu vadynuojušys personeibys.

Nautrānu pogosts geografiskai izalikaliejs Latgolys augstainis i Lubuona leidzonainis sadurā, Rēzeknis nūvoda pūstumreitūs, pi rūbeža ar Bolvu i Kuorsovys nūvodim, Ičys upis leičūs. Viesturiskais Nautrānu nūvods apjam nazkodejū Nautrānu katuoļu parapeju, kuramā īīt tānejais Nautrānu pogosts i daļa tānejūs Mežvydu i Iļžukolna pogostu.

Nautrānu ci Miglinīku pogostā dzymuši:

Dzymuši cytur, Nautrānu apleicīnē vuicejušīs ci darejuši:




#Article 50: Neicgaļa Lelais akmiņs (144 words)


Neicgaļa Lelais akmiņs aba Neicgaļa Boltais akmiņs — diervakmiņs Neicgaļa pogostā, vysuleluokais akmiņs Latgolā i vysā Latvejis Republikys teritorejā.

Akmiņs atsaguļs Daugpiļs nūvoda Neicgaļa pogostā, meža ceļu kristcelēs 6 km iz R nu Neicgaļa dzeļžaceļa stacejis. Jis labi īsalej apleicejā zemisvierīnī, papylda jū ar sovu sovpateigū formu. Akmiņa viersā izlauzta lela sproga, suonā īkolti 3 pakuopīni.

Māri:

Akmiņs aptykts Neicgaļa mežu dzilīnē ap 1812 godu, tok itymā vītā stuoviejs godu tyukstūšys. Guodojams, ka jū atness laduojs - akmiņs irā labi saopoluojs, saškailuojs, leļkristaliskys rapakivi granita blučs. Valkūt rūbežu iz vyds Neicgaļa i Kolupa pogostu, akmiņs izlītuots kai rūbeža zeime. Nu 1977 gods jis apsorgojams kai vaļstiskuos zeimeibys dobys pīminieklis.

Daugpiļs apleicinī aizraksteitī pīstuoški viestej, ka Valns saguoduojs aizdambēt Daugovu i atrads cīši lelu akmini. Jis bejs par lels i par gryuts, partū izkrits Valnam nu rūku i palics guļūt tī, kur irā vēļ šudiņ.




#Article 51: Nikodems Rancāns (184 words)


Nikodems Rancāns (1870—1933) — bazneicnīks, ailinīks, vuiceibnīks, vīns nu pošu zeimeigokūs latgaļu ļaudyskūs dareituoju.
 
Dzims 1870 gods septembra 15 d. Zaļmuižys (piečuok — Nautrānu) pogosta Miglinīku solā. Beidzs Pīterpiļs dvēseliskū seminaru. Nu 1920 da 1929 g. dzeivuojs Preiļūs. Bejs Preiļu parapejis bazneickungs (1920—1929), Aglyunys seminarejis docātuojs (1922—1924), Aglyunys reaļgimnazejis direktors (1923—1929), Jaunaglyunys sīvīšu gimnazejis direktors (1928—1929), Rēzeknis vaļstiskuo skūluotuoju instituta direktors (1929—1933). Mirs Rēzeknē, paglobuots Rēzeknis Mīra ūļneicys kopūs.

Izlaids religiska tecīņa latgaļu gazetu „Sākla” (1906). Puorvierss latgaliskai tautā nūmīļuotu gruomotu „Genovefa” (1907). Pīrakstejs prozys lasejumu „Ceļuojums pa Latgolu” (1924), kurs pīzineigai viertejams latgaļu literaturā, adaptiejumu „Kungs Tvardovskys” (1929), vuiceibu gruomotu „Latvejis viesture”(1921), latgaļu lementari („Lementars deļ mozim bārnim”, 1923).

N. Rancāns daudzi dasalics pi latgaļu vuiceibys raisteibys: bejs atdarejs kūpdzeivi Pīterpilī jaunīšim nu Latgolys (1901–1906), organiziejs kursus i lekcejis, pats rakstejs i puorvierss vuceibu gruomotys skūlu jauneibai, i vadynojs cytus tū dareit, Preiļūs bejs īriedejs skūlānim vuiceibu bišu dravu i augļu suodu, materialiskai atspaiduojs pītryuceigūs skūlnīkus, paliedziejs voduot bārnus da skūlys.

Par peļnejumim parapejis aktiviziešonā 1924 godā N. Rancāns dabuojs moņsinjora titeļa, 1927 gadā par peļnejumim ļaudyskajā dorbā jam daškierts Treju zvaigžņu ordiņs.




#Article 52: Norvegeja (769 words)


Norvegeja, oficialai Norvegejis Kieneste (norvegu: Kongeriket Norge) - vaļsteiba Pūstumu Europā, Skaņdinavejis pussolys vokorūs. Vaļsteiba tur rūbežu ar Švedeju (1619 km), Suomeju (727 km) i Krīveju (196 km). Dīnavydūs Norvegeju skaloj Pūstumu jiura, vokorūs Norvegu jiura, a pošūs vaļsteibys pūstumūs Barenca jiura. Norvegejai pīdar Svalbarda i Jana Majena sola Arktikā, taipoš Buvē sola, Pītera I sola i Kienenīnis Modys Zeme Antarktidā.

Norvegeja irā pīktuo pa lelumam vaļsteiba Europā ar 386 958 km² pluotu, kurymā dzeivoj 4,9 miljoni dzeivuotuoju. Tei irā vīna nu rešuok apdzeivuotojom vaļsteibom Europā. Golvysmīsts i leluokais mīsts - Oslys. Vaļsteibys volūda irā norvegu ar divejom rokstu volūdys tradicejom - bukmolu i jaunnorvegu. Obadivejis tur vīnaidys tīseibys vysūs vaļsteibys i pošvoldu leidzīņūs. Maja mieneša 17 dīnā norvegi svin konstitucejis pījimšonys dīnu.

Norvegejis teritorejā ļauds apsadzeivovuši jau nu 6 godu symta. 872 gods kuovē pi Hafrsforda kieneņš Harolds Skaiškmots (norvegu: Harald Hårfagre) apvīnumova norvegu zemis. Nu tuo aizasuoce Vikingu laiki. 1319 godā Norvegeja īsastuoja Kalmarys Savīneibā, kuramā beja  Daneja i Švedeja. Kod 1521 godā Švedeja izastuoja nu savīneibys, Norvegeja palyka Danejis Kienestis pavaļdeibā. Piečuok Norvegeja puorguoja Švedejis pavaļdeibā, a napavaļdeiga vaļsteiba tyka 1905 godā, kod par pyrmū kieneņu tyka Hokons VII. 1940 gods apreļa mieneša 9 dīnā vaļsteibu okupēja Nacistiskuo Vuoceja, tok jau 1945 gods maja mieneša 8 dīnā norvegim izadeve atjaunynuot napavaļdeibu. 

Nu Ūtrajim pasauļa vaidim Norvegeja cīši dreiži izaraisteja, kuo pamatā irā naftys i dobysgazys atrostuvis Pūstumu i Norvegu jiurā, kurys atrostys 1970 godā. Norvegeja irā catūrtuo poša leluo naftys eksporta vaļsteiba i vīna nu pošu boguotū vaļsteibu pasaulī. Tok vysleidza 99% energejis Norvegeja īgiust nu HES. Norvegejis krona teik īskaiteita kai pasauļa stabiluokuo valuta. 2007 godā vaļsteibu pīzyna kai pasauļa mīreiguokū zemi. Kūpā ar Švedeju jei aizajim vīnu nu pyrmajom vītom pasaulī pa demokratejis iņdeksam. Myuslaikūs Norvegeja irā konstitucionala monarheja ar parlamentarisku demokratisku vaļdeibu. Koč i divejūs referendumūs Norvegejis dzeivuotuoji nūbalsova pret  īstuošonu Europys Savīneibā, vaļsteibai irā nūtalejis i styprys saitys ar Savīneibu i tuos dalineicom. Norvegeja irā pīsadalejuse nazcik vydtautisku organizaceju īstateošonā - Saškiertūs Naceju Organizacejā (SNO), NATO, Europys Padūmē (EP) i Pūstumu vaļsteibu Padūmē (PVP), taipoš Norvegeja irā Europys Ekonomiskuos Zonys (EEZ), Pasauļa Tierdzeibys organizacejis (PTO) i Vydtautiskuos ekonomiskuos kūpādareibys i raisteibys organizacejis (VEKRO) dalineica.

Lelums etnologu guodoj, ka vaļsteibys pasauka irā izacēluse nu pūstumu germanu volūdom i zeimoj pūstumu ceļš, kas senejuo norvegu volūdā byutu nord veg ar norð vegri. Norvegeja senajuo norvegu volūdā irā Nóreegr, anglosaksu -  Norþ weg, a vydslaiku latiņu - Nhorvegia. Niule Norvegejis vaļsteibys pasauka norvegu bukmolā irā Norge, a jaunnorvegu volūdā Noreg. Senejū norvegu i jaunnorvegu formys irā leidzeigys senejū samu vuordam ar zeimeibu pa jiurmolai ci pa jiurai. Myuslaiku Lule samu volūdā tys irā nuorrek. Arkaiskuos vuorda formys ļaun guoduot, ka vuords navā izacēls nu germanu volūdom.

Cytuos vītejuos Norvegejis volūduos vaļsteibys pasauka irā: Pūstumu samu Norga, Lule samu Vuodna, Dīnavydu samu Nøørje, suomu Norja. Oficialuo vaļsteibys pasauka norvegiskai Kongeriket Norge (bukmolā) i Kongeriket Noreg (jaunnorvegu). Cytuos volūduos pylnuo pasauka - Pūstumu samu Norgga gonagasriika, Lule samu Vuona gånågisrijkka, Dīnavydu samu Nøørjen gånkarijhke, suomu  Norjan kuningaskunta. Latgaļu volūdys variants sadar ar latvīšu i lītaunīku volūdys pasaukom.

Norvegeja irā konstitucionala monarheja ar parlamentarisku demokratisku vaļdeibu. Norvegejis Kieneņš irā vaļsteibys golva, a Ministru Prezidents irā vaļdeibys golva. Piļdeituojvaļdi izpiļda Kieneņa padūmis kabinets, kura vadeituojs irā Ministru Prezidents. Lykumlaideibys vaļdi tur kai vaļdeiba, tai parlaments – Stortings (latgaliskai: Leluo Saīsme). Stortingu ībolsoj taisnā proporceigā ībolsuošonā iz četrim godim, kurs sadora nu 169 deputatim.

Oficialai monarhs tur piļdeituojvaļdi, tok īdzeivynojūt parlamentariskū vaļdeibys sistemu, monarha daguojumi myuslaikūs irā cīši reprezentativi I ceremonali. Norvegejis kieneņš irā pošaugstais militarū spāku komaņders, augstuokuo bazneicys instituceja I kolpoj kai uorzemu diplomatiskū saitu vadeituojs, taipoš irā vaļsteibys vīnumeibys  simbols. Praktiskai Ministru Prezidents irā tys, kurs īdzeivynoj piļdeituojvaļdi dzeivē. Tīsu sistema irā napavaļdeiga nu piļdeituojvaļdis I nu lykumlaideibys vaļdis.

Ļutarticeiba irā oficialuo vaļsteibys religeja, kurai tic 86% Norvegejis dzeivuotuoju. Cyti protestaņti irā 3,5% nu dzeivuotuoju, Romys  katuoli 1%, musulmoni 2% I cytu religeju ticeigī 1% (vysuvaira budisti, hinduisti I judaisti). Cyti natur kaidu naviņ religeju. Pa 2005 gods apklausys datim, 32% Norvegejis dzeivuotuoju „tic, ka ekzistej Dīvs”, 47% % „tic, ka irā kaids naviņ gors ci dvēseliska energeja”, 17% % „natic ni kaidam naviņ dīvam, ni goram ci dvēseliskai energejai”, a 4% „nazyna”.  

Senejī norvegi, taipoš kai vysys skaņdinavejis germanu tautys, beja paguoni i ticēja skaņdinavu mitologejai. Suomu-ugru tautys samu religeja beja šamanizmys  Laikā nu 1000 gods da 1500 godam misionaru dorba rezultatā, pa mozam Norvegaja tyka kristeiga. Da reformacejai norvegi beja katuoļu bazneicys dale, a nu 1536 gods puorguoja protestaņtizmā.

Nu nakrysteigom religejom poša leluo irā musulmonu kūpeiba – gondreiž 2% nu dzeivuotuoju. Tū vysuvaira veidoj arabu, albaņu, somalīšu i turku imigraņti, taipoš pakistanu ciļmis norvegi.




#Article 53: Ontons Breidaks (293 words)


Ontons Breidaks (1932 — 2002) — vysuzeimeiguokais latgaļu volūdzininīks, vīns nu pošu zeimeigūs baltu leidzynojamuos viesturiskuos volūdzineibys specialistu, ceikstinīks par latgaļu literaruos volūdys tīseibom, latgaļu ortografejis raisteituojs.

Dzims 1932 g. janvara 25 d. Pyldys pogostā. Beidzs Ludzys vydškolu (1951), ar cyldonumu beidzs Latvejis vaļstiskū universitetu (niule Latvejis universitets) filologejis specialitetā. Piec 11 godu Darejs Aglyunys vydškolā, sūpluok pedagoga dorba tuoļuodams studeju laikā aizsuoktū ziniskū dorbu.
 
Nu 1967 g. darejs Zineibu akademejis Volūdys i literaturys instituta Folklora sektorā par ziniskū leidzadari. Tiemiejs latgaļu tautysdzīšmu volūdu. 1970 aizastuojs disertaceju ap latgaļu leksiku i juos viesturiskajom saitom, dabuojs filologejis zineibu kaņdidata cylys. Nu 1970 g. dociejs Latvejis universiteta Pedagogejis fakuļtetā. 1981 –1983 darejs laistivē Zinātne (Zineiba). Nu 1983 gods bejs docātuojs Daugpiļs pedagogiskajā institutā (niu Daugpiļs universitets), Rēznis augstškolā, Latvejis vaļstiskuo univeristeta Pedagogejis fakuļtetā. Dociejs viesturiskū gramatiku, baltu voūdzineibys īvodu, baltu etniskū vēsturi i latiņu volūdu.

Nu 1994 gods darejs Latvīšu volūdys institutā pi latgaliskuos leksikys i fonetikys materialu. Pīrakstejs monografejis Latgaliskūs vītrunu fonetikys atlass (Augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu fonētikas atlants (1996), Baltu volūdzineibys īvods(Ievads baltu valodniecībā, 1 daļa 1998), 2 daļa 1999). Publiciejs ap 200 ziniskūs rakstīņu, tymā vydā, vydtautyskai pīzeitūs laidīņūs Baltistica (Lītovā), Linguistica Baltica (Puolejā), Lingua Posnaniensis (Puolejā), Acta Baltico-Slavica (Puolejā), Linguistic and Oriental Studies from Poznan (Puolejā), Linguistique Balkanique (Bulgarejā), Балто-славянские исследования (Krīvejā). O. Breidaks taipoš beja laidīņu Linguistica Baltica i Балто-славянские исследования vydtautyskuos redkolegejis bīdrys.

O. Breidaka tiemiejumi pa lelumam latgaļu lingvistikā, toponimikā, etnolingvistikā (vaira vēļ ap baltu i Baļtejis 
suomu volūdu saitom, taipoš ap baltu i slavu volūdu saitom) i kūpeigajā volūdzineibā. Lelu īlicīni O. Breidaks devs Latgolys vītrunu i vītvuordu aptikšonā i puortēmē, vuordu ciļmis skaidriešonā. O. Breidaks bejs vīns nu latgaliskuos raksteibys atdzimšonys vadynuotuoju piec 1988 gods, i ar sovim tiemiejumim jis ziniskai pamatuojs latgaļu volūdys viesturiskuos tīseibys.




#Article 54: Ontons Slyšāns (487 words)


Ontons Slyšāns — ailinīks, eisprozys autors, folklorys vuociejs i pietnīks, publicists, kulturys darbinīks. 

O. Slyšāns dzims 1948. goda 28. decembrī Šķilbānu pogosta Stabļovys cīmā zemnīku Dominika i Annys Slyšānu giminī. Laikā nu 1948. goda da 1964. goda vuicejīs Upeitis ostoņgadeigajā školā, nu 1964. da 1968. godam – Bulduru duorzkūpeibys tehnikumā, īgivs duorzkūpa i biškūpa kvalifikaceju. Nu 1974. goda da 1980. nakluotīnē vuicejīs gleznīceibu i grafiku Moskovys Muokslys tautys universitatē, nu 1978. da 1984. goda nakluotīnē studiejs LLA, Jelgavā īgivs agronoma specialitati.

Nu 1995. goda – Upeitis bibliotekys bibliotekars i Kulturviesturis muzeja sabīdriskais vadeituojs. 1989. godā O. Slyšāns nūdybynuoja Rekavys i Upeitis etnografiskūs ansambļus; nu 1989. goda jis voda Bolvu rajona Latgalīšu kulturys bīdreibu, organizej i voda Upeitis kasgodejūs Kūkovys nūvoda bārnu i jaunīšu kulturys svātkus, aiļu dīnys, kai ari mīlesteibys aiļu i dzīšmu festivalu „Upeitis Uobeļduorzs”. O. Slyšāns organizej ari Zīmeļlatgolys muokslinīku dorbu izstuodis. Kūpš 1994. goda – Rakstnīku savīneibys bīdrs. Juo vadeituos zemnīku saimnīceibys Jākupuoni GIGR (gruomotu izdūšonys rodūšuo grupa) izdūd ari O. Slyšāna gruomotys.

Kūpā sarakstejs i izdevs tyvai pi 30 gruomotom.

Literarū daiļradi Ontons aizsuoka Buldurūs, vadeidams žurnalu Jaunība 1972. godā pīsadalejs Jaunūs autoru seminarā Laidzē. Pyrmuos publikacejis Bolvu rajona laikrokstā Vaduguns(1981, 27. jūnijā – treis ailis Škilbānu pogosta izlūksnē, 16. julī – feļetons „Sīna laika bādys”. Aiļu kūpa „Rūtoj, sauleit…” publicāta žurnālā Karogs(1984, Nr. 10). 1991.godā ailis publicātys ari Ludzys Literatu apvīneibys kūpkruojumā „Saule izkapts kuotā”. Izdūtys aiļu gruomotys obuos latvīšu volūdys tradicejuos – bārnim: „Raibī panti”(1991), „Lyugums sapneišam”(1992), „Pār gadskārtu Jānīts nāca”(1993), „Cik vējam krāsu?”(1994), „Zynomōs meikleitis”(1995), „Ziemneši”(1996), „Rūtaļu gods” (1997), „Rotaļa”(1998), „Nepareizais”(2000), „Laiks”(2001), „12”(2006); ailis pīaugušajim: „Tāvaine muna”(1992), „Lela ceļa maleņā”(1995), „Sovu liktini izsuopūt”(1996), „Ar myužeibu sasarunoj”(1997), „Upītes ābeļdārzs”(1998), „Liktiņdorbs”(1999), poēma „Olūta smielieja”(2000), „Tītupats”, (2007), „Salve Regina” (poema par radeišonu, 2008). Proza: eisfeļetonu gruomota „Šērve jeb kur tavi ideāli?”(1995), „Atnadzis jeb šis labvēlīgais latgaliskums”(2003), „Čipierkstneits jeb Apcirsto sakņu pieaudzēšana”(2010); ceļveds „No Balviem līdz Balkāniem”(1997), kūpkruojumūs – „Olūti” i „Tāvu zemis kalendārs”  

Kūpā ar sīvu školuotuoju Irēnu izaudzynuojuši četrus bārnus i tagad paleidz audzynuot mozbārnus. 

Runojūt par daiļdorbu nūskaņu, bārnu ailis raksturoj sirsneiba, bārnu psihologejis izpratne i pazeišona. Tuos ir sarunys par vīnkuoršom, bārnim saprūtamom lītom, dorbim, pasaulis paruodeibom. Dzejā autors izmontoj dažaidys vuordu spēlis, jūkus, skaitomūs panteņus i pat buramvuordus. Latgaliski O. Slyšāns roksta sovā dzymtajā izlūksnē, na latgalīšu rokstu volūdā. Tys pīškir juo ailem kruosaineibu i savdabeibu, tei ir juo atškireibys i kvalitatis zeime.

Dzeja pīaugušajim ir pylna ar patīsi dzili izsuopātu mīlesteibu iz sovu tautu, ar skumu apziņu i sajyutu partū, ka jis ir piedejais sovā volūdā rokstūšais puorstuovs. Centraluo vīta ailēs – latgalīšu volūdai, viesturei i pošapziņai. Latgaliski latvyskuo pošapziņa ailēs pasaruoda veiriškeigi tīša, tei ir poetiskuos detaļuos zemei pīsaisteitys ailis, kas nasavaira socialuo osuma i tautiskuos izteiksmis.

Prozā figurej dzeivē nūsavārts personāžs – sābri, „pošu ļauds”. Centrā ir ideja par apdraudātajom pamatvierteibom – par dzimtū volūdu, zemi, tāvu sātu.

Pseidonimi: Ceceļānu Ontiks, Jākupānu Jezups Mežavydūs, O.S., Petru Pīters, Ventnāburgu Jānis, Zars.

Dažys nu O. Slyšāna publikacejom škārsteiklā




#Article 55: Ontons Tumuļkāns (108 words)


Ontons Tumuļkāns (1927) — fiziks, iņženers, radejizotopu tāmātuojs, vaļstiskuos premejis laureats.

Dzims 1927 g. Mērdzinis (niu - Pušmycovys) pogosta Latyšu solā. Vuicejīs Pušmycovys školā, Ludzys vaļstiskajā gimnazejā, beidzs Latvejis vaļstiskū universitetu (niu - Latvejis universitets) fizikys i matematikys specialitetā. Bejs Zineibu akademejis Fizikys instituta jaunuokais ziniskais leidzadors, piec darejs par vacuokū iņženeri i grupys vadeituoju Reigys radejizotopu aparattaiseibys ziniskajā tiemiešonys institutā, kurs tēmēja kontrolis metodus radejizotopu izlītuošonai kosmosa puortēmis vajadzeibom i itamā atzarē beja golvonais instituts Sovetu Savīneibā. Nu 1993 gods dzeivoj dzymtajā sātā Latyšūs.

Latvejis SSR vaļstiskuos premejis laureats i SSRS Tautys saimeistiskūs dasnāgumu paruodis diplomands par releja tipa radejizotopu aparatu ziniskūs pamatu padari pīgataviskajim procesim automatizēt.




#Article 56: Ontons Zvīdris (muokslinīks, literats) (167 words)


Ontons Zvīdris (1911 — 1992) — latgaļu muokslinīks, ailinīks, dramaturgs.

Dzims Rēznis apleiciņa Makašānu pogosta Lelpujatūs. Vuicejīs Rogoukys pamatškolā, beidzs Tukuma vaļstiskū pīnsaimesteibys školu. Darejs Jaunkolsnovys pīnineicā, Reigys golvonajā postā, Vaļmerys autobusu parkā. Ūtruo pasauļa kara laikā 1942 g. nūsyuteits dorbūs iz Vuoceju, tics bāgaļu siedeibā Flensburgā, vuicejīs Diseļdorfa muokslys akademejā. Izbraucs iz Angleju, nu 1949 g. dzeivuojs Kanadā, Torontā. 1962 godā ar paraudzeibu beidzs muokslys školu, piečuok aktivai tepiejs, riedejs paruodis Torontys bibliotekumuokslys galerejuos.

Oleja tepiejumūs, kūka skulpturuos, taipoš poezejā i publicistikā O. Zvīdris atvaiguojs Latgolys viesturi, tāvainis tveikys, religiskus motivus, zemisvierīņus i pučis, radejs latgaļu kulturyskūs i ļaudyskūs dareituoju, izslyvušu bazneicnīku portretus. O. Zvīdra tepiejumim soveigs gaišs i valeims pasavierīņs iz ļaužu i dobys, sovus guodus muokslinīkam meiliejīs izsaceit caur alegorejom. Juo tepiejumu kolorits atspeidynoj ideju emocionalū īkruovīni nu gaišai sauļuotu da dramatiskai tymsu, nu naramūni viestejūšu da trāpu i mīronu kruosu salykumu.

Poezejis lasejumi:

Aiļu volūda cīšuok latvyska kai latgaliska, koč aizraksteita lītojūt latgaļu ortografeju. Poetika i ritmika dzeiveiga, šaļtim skaiški kaitaveiga.

Pjesu lasejums:




#Article 57: Ontons Šmulāns (121 words)


Ontons Šmulāns (1927 — 1972) — vīns nu Latgolys pošu zeimeiguokūs pūdaru.

Dzims Mērdzinis (niu Blontu) pogosta Kucoukā. Pūdareibu vuicejīs nu sova tāva Jezupa Šmulāna i cytu pazeistamuokūs Ludzys apleicīnis meistru. Taisejs svečnīkus, sīnu puškuojumus, žbanus, madaunīkus. Sūpluok saimesteibys trauku darynuošonys, sovā nūvodā aizsuocs dekorativuo tecīņa keramiku, deļ tuo izsliviejs kai folklora motivu īdzeivynuotuojs muolā.

Pasauļa slavi meistram atnese seikplastika – valna atvaigs. Taisedams veļneņus, O. Šmulāns jimūs īmīsuojs cylvāka sluobumus i tryukumus. Meistrys sataisejs ap pīcys tyukstūšas valnu, i vysi jī bejuši izškireigi. Niu O. Šmulāna darīni izpleikšuši pa daudzejim Latvejis i uorzemis muzejim (dali nu jūs var apsavērt Valnu muzejā Kaunē, Lītovā), privatkolekcejom. Pūdara dorbi bejuši izstateiti Pasauļa paruodē Monrealā, Kanadā.

O. Šmulānam daškierta Tautys skaistomota meistra gūda pasauka.




#Article 58: Oskars Kalējs (206 words)


Oskars Kalējs (1902 — 1993) — latvīšu tapātuojs, dzims i darejs Latgolā, tepiejs Latgolys zemisvierīņus. Daugpiļs nūvodtēmis i muokslys muzeja īstateituojs.

Dzims 1902 g. apreļa 24 d. Rēznis apleiciņa Bieržgalī latvīšu īriedņa saimē. Pyrmuo pasauļa kara godūs kūpā ar saimi laidīs bāgaleibā iz Krīveju. Vuicejīs Moskvys augstajā muokslys i taiseibys školā muokslyskai tehniskajuos dareitovuos (1920 – 1921 g.). Studiejs Latvejis muokslys akademejā (1921 – 1931 g.), beidzs dobysvierīņu meistradareitovu ar diplomdorbu Sakstygols – Latgolys zemisvierīņs (vad. V. Purvīts).

Studeju godūs aizadedzs ar viesturis tiemiešonu, Ernesta Brastiņa vodoms pīsadalejs Zemgolys piliskolnu aizmiereišonā. Piec studeju dzeivuojs Daugpilī, darejs Daugpiļs vaļstiskajā školuotuoju institutā par zeimiešonys docātuoju, taipoš Daugpiļs krīvu i boltkrīvu gimnazejuos par školuotuoju. Nu 1927 g. pīsadalejs paruodēs.

O. Kalējs organiziejs Latvejis vaļstiskuo viesturis muzeja Daugpiļs atdaļu (niule – Daugpiļs nūvodtēmis i muokslys muzejs) i nu 1938 da 1941 gods bejs Daugpiļs muzeja viersinīks. Jis pīlasejs lelu i zeimeigu Latgolys keramikys kolekceju. 1940 godā O. Kalējs pīsadaleja Latgolys dzīšmusvātku organiziešonā. 1941 godā pajimts navaļā i izsyuteits, da Latvejis grīzīs 1958 godā. Paruodēs juo dorbi otkon izstotomi nu 1970 gods. Latvejis muokslinīku savīneibys bīdrys nu 1991 g. personalparuode sariedeita Reigā 1992 godā. Mirs 1993 g. janvara 16 d. Reigā.

Tepiejs Latgolys zemisvierīņus smolkai tonātā izsaceibā, soveigai 30-tūs godu stiļam.




#Article 59: Osvalds Kravaļs (256 words)


Osvalds Kravaļs (; dzims 1942 g. apreļa 27 d. Pyldys pogosta Puotorovā, mirs Daugpilī 2008 g. juņa 30 d.) beja latgalīšu ailinīks i literaturys kritiks. Sagvuordi Ontunejs Rīkstāns, Ašvolds Dveiņuvs. Vadynuojs latgaliskai rokstūšūs literatu audzis atsarasšonu piec 1988 gods, darejs ītaku Oskara Seiksta, Valeņtina Lukaševiča, Juoņa Ryučāna i ct. myuslaiceigūs latgalīšu autoru dailradei.

Beidzs Puotorovys 7-gadeigū školu, Ludzys solsaimesteibys tehnikumu, Latvejis vaļstiskuo universiteta (niule – Latvejis universitets) Viesturis i filologejis fakuļtetu. Darejs laikroksta Literatūra un Māksla redakcejā, Zineibu akademejis Volūdys i literaturys institutā. Myuža pādejū laikavydu puorlaids Daugpilī. Darejs par Daugpiļs teatra literaruos dalis vedieju, Rakstinīku savīneibys Daugpiļs atdalis sekretaru. Organiziejs Ludzys literarū savīneibu. Laids progresivū latgalīšu žurnalu Jaunuo Dzeive. Bejs Latvejis Rakstinīku savīneibys bīdris (nu 1979 g.), latgalīšu literatu savīneibys Dveiņuva bīdris.  2009 godā Osvaldam Kravaļam daškierts latgalīšu kulturys apduovaņs Boņuks 2008 nominacejā Par īlicīni latgalīšu literaturys raisteibā.

Latgalīšu trešuo druka nulīguma laikā publiciejīs baļtīšu volūdā, a latgaliskai raksteitī dorbi palykuši rūkrokstūs da poš Atdzimšonai 1988 godā. Pyrmuo publikaceja — receņzeja Veireigais kuojinīks (Vīrišķīgais kājāmgājējs) — laikrokstā Padomju Students 1967 godā. Presē nūdrukavuojs daudzi dzeivuļu i rokstu ap Latgolu. Roksti ap poezeju apkūpuoti gruomotā Vajag byut (Jābūt, 1984). Sastatejs rokstu lasīņus ap bārnu literaturu Sudabreigais vuords (Sudrabotais vārds, 1982), Padūms (Padoms, 1986, 1988), fabulu izlasi bārnim Trešuo aste ( 'Trešā aste, 1981). 

Latgalīšu volūdā dzeivuli i roksti ap Latgolu publicāti, suocūt nu 1988 gods: žurnalā Jaunu Dzeive, laikagruomotā Tāvu zemes kalendars, rokstu lasīnī Olūts, Ludzys literatu apvīneibys kūplasīnī Saule iz izkapts kuota (Saule izkapts kātā, 1991) i cytur. Populara Osvalda Kravaļa kulturviesturiskuo poema Bruoļ, pīmiņ!.  




#Article 60: Palākais vylks (233 words)


Palākais vylks (; ) aba vylks irā leluokais suņu saimis (Canidae) plieseigais zviers. Palākais vylks kai dzeivinīks zynoms nu pādejūs ladslaiku, jis dzeivovs jau pyrma 300 000 godu, Latgolys teritorejā atsarads tiuleņ piec ladslaiku.

Vītuos, kur dzeivoj vylki, jī irā golvonī pliesieji. Palākais vylks, koč i dasamāruodams apleicis puormejom na tai vīgli kai kojots (Canis latrans),  dzeivoj kai mežūs, kolnūs i tundrā, tai tukšnešūs, stepēs i prerejuos, net apdzeivu tyvumā.

Nazkod vylki dzeivova vysā Eurazejā i Pūstumu Amerikā, tok myuslaikūs jūs dzeivojamuo teritoreja labviņ mazynuojusēs. Cylvākam vylks nikod nabeja meilams sābris, kam kreit viersā lūpim, a kod nakod i cylvākim. Jis vysod bejs medeibys dzeivinīks.

Vylki byun da 150 ceņtimetru garuma, placu augstums 0,6—0,95 metri i svors 30—65 kilogrami (rekords — 79 kilogrami). Augums apaug ar rupim palākim motim, tok byun taipoš i malni, bolti, pavoskoni moti (pīdar nu vylku paškirys, hibridizacejis). Auss nagarys, goli šauri. Golvyskauss masivs, zūbi stypri i gon gari iļkni. Mežogumā vylki vysucieškuok dzeivoj 6—9 godus, a nabreivē vydyskai 16 godu (rekords — 20 godu).

Viesturiskai vylki pa teritorejai pasaplatejuši kuoni vysuos cylvāka dzeivojamuos vītuos iz pūstumim nu ekvatora. Europā palākais vylks pa lelumam byun tik Spanejā, Portugalejā, Italejā, Puolejā, Pūstumu i Reitu Europys vaļsteibuos i Krīvejā. Latvejā itūšaļt dzeivoj 500—600 vylku.Latvejā i Latgolā dzeivoj tik Eurazejis palākais vylks (Canis lupus lupus).

Azejā vylki dzeivoj vysā pūstumu daļā — nu Krīvejis da Kinejai. Pūstumu Amerikā nu Aļaskys da Meksikai.




#Article 61: Petanks (198 words)


Petanks (praņcīšu: pétanque) — Provansa praņcīšu nacionaluo sporta atmeja, bumbuļu svaideišona.

Kaitys snāgs irā diveju komandu kaitaunīkim 15 reiz 4 m pluota laukumeņā pa ailei voda metaliņus bumbuleišus raudzeit dastumt sovu bumbuleiti kai varams tyvuok da kūciņa bumbuleiša — košoneta (praņcīšu cochonnet — cyuceņa). Pi tuo, metaliņam bumbuleišam nabreiv aizgiut košoneta, tok sasaveicieja bumbuleiti jis var izsist nu vītys, kab puorstumtu jū tuoļuok nu košoneta. Kaita tuoļuojās da 13 ocu.

Petanku var kaitavuot sevkotrā laukumeņā: smiļkšuotā, gruntātā, žvyruotā i t. t. Pyrma kaitys suoku kaitaunīki aizzeimoj itū laukumeņu pa nūstateitajim mārim.

Bumbuļu māri i svors:

Kaitaunīku skaits komandā: 1—3, komandys kaitavoj vysaidūs sadorūs. Vacuma aprūbežuojumu navā.

Petankam leidzeigys kaitys beja jau Senejā Grekejā i Romā. Eladā parostai izlītuoja opolus akmiņus i lumdynuojuos tuoļsvīsšonā, a romīši svaideja ar dzeļzi apkoltus kūciņus bumbuleišus kurs taisnuok ītruopeis.

Piec Romys imperejis krisšonys itei kaita beja aizmiersta i atdzyma viņ Vydslaikūs ar pasauku ([Test-Praņcīšu volūda|praņciskai bouleurs. Jei tyka taida populara, ka XIV godusymtā beja nūlīgta, kab pavaļdini aizajimtu ar nūdareiguokom sporta atmejom - fehtuošonu voi lūksaušonu.
 
Koč i bejuši nīlūgumi, kaita atguojuse da myusu dīnu. Vysaiduos formuos, ar vysaodom pasaukom, jei ekzistej vysaiduos Vydsjiuru vaļsteibuos, taipoš Lelbritanejā. Niulejā atmejā petanks atsaroda 1907 godā.




#Article 62: Pruottelefons (130 words)


Pruottelefons aba pruotinīks () — daudzifunkcionals mobilais telefons ar datora soveibom.

Lelumu pruottelefonu nu cytu mobilūs telefonu izškir (i da datora tyvynoj) itaidys soveibys:

Daļai pruottelefonu irā dadurekrans i moza QWERTY tastatureņa.

Praktiskā lītuošonā navā acimredzeiga rūbeža iz vyds itūs sapratīņu:

Pīgatavātuoji rauga daškeiruši parostajim mobilajim telefonim vys daudzuok pruottelefona funkceju, pīvadumam:

Cytim vuordim, parostī mobilī telefoni vys cīšuok tyvynojās pruottelefonim (saucamim i par komunikatorim).

Nu ūtrys pusis, šudinejī miniaturī datoreiši - plaukstinīki (saucami taipoš PDA) zvaneišonys zinē nadaudzi izaškir nu pruottelefonu.

Kūpeigai jamūt, golvonuo izškireiba iz vyds pruottelefonu (komunikatoru) i plaukstinīku (PDA) irā funkceju pyrmaileigums:

Operātuojsistema irā zeimeiga pruottelefonu soveiba, kura jūs izškir nu parostūs mobilūs telefonu i ļaun īstateit datorā daudzi papyldomu programu (parostai - trešūs pušu programaturu), pīvadumam:

Pasaulī lītoj itaidys pruottelefonu operātuojsistemys: 

Pruottelefonu golvonī pīgatavātuoji pasaulī: 




#Article 63: Puoleja (303 words)


Puolejis Republika (puoļu: Rzeczpospolita Polska) - napavaļdeiga vaļsteiba Centralajā Europā. Tur rūbežu ar Vuoceju vokorūs, Čeheju i Slovakeju dīnavydūs, Ukrainu i Boltkrīveju reitūs, ar Lītovu i Krīveju (Kaliningragys apgabali) pūstumūs. Taipoš nu pūstumu vaļsteibai dasaglauž Baļtejis jiura. Puolejis 312 696 km² pluotā dzeivoj vaira kai 38 milijoni dzeivuotuoju, i ite 70-tuo pa lelumam vaļsteiba pasaulī i 9 pa lelumam Europā. Puoleja irā 6 vītā Europys Savīneibā pa dzeivuotuoju bīzeibai. Daudzi dzeivuotuoju sasakūpuši lelajūs mīstūs - Varšovā, Krakovā i Lodzē.

Par Puolejis vaļsteibys dzimšonu vysucieškuok īskaita 966 godu, kod zemē, kura cīši leidzeiga myuslaiku Puolejis Republikys teritorejai, pījimta kristeiguo ticeiba. Puolejis Kieneste īstateita 1025 godā, a 1569 godā jei sasaškeire ar Lītovys Lelkunigaiteju kai Puolejis-Lītovys Savīneiba. 1795 godā itei savīneiba nasuoce byut, i Puolejis zemis beja padaleitys iz vyds Prūsejis Kienestis, Krīvejis Imperejis i Austrejis. 1918 godā, piec I Pasauļa vaidu, Puoleja atdabuoja napavaļdeibys (Ūtruo Republika), tok jau 1939 godā suocēs nacistyskuos Vuocejis i Sovetu Savīneibys okupaceja. Vaira kai 6 milijoni Puolejis dzeivuotuoju nūmyra Ūtrajūs Pasauļa vaidūs. 1944 godā īstateituo Puolejis Tautys Republika beja socialistiska vaļsteiba, politiskai i ekonomiskai cīši sasīta ar Sovetu Savīneibu. 1989 godā Puolejā otkon nūtyka napavaļdeiga, breiva ībolsuošona i beja īstateita Trešuo Puolejis Republika.

Niule Puoleja demokratiska parlamentariska republika, padaleita sešpadsmit vaivadejuos (puoļu: województwo). Golvysmīsts - Varšova. Puoleja irā Europys Savīneibys, NATO, Saškiertūs Naceju Organizacejys (SNO), Pasauļa Tierdzeibys Organizacejys (PTO) i cytu vydtautisku organizaceju dalineica.

Puolejis pošu pasauka, varama līta, izacēle nu slavu patautys poļanu (puoļu: polanie) pasaukys, kura zeimoj gailumu ļauds. Nazkod Puoleja beja zynoma ar latiņu pasaukom Terra Poloniae (Puolejis zeme) i Regnum Poloniae (Puolejis Kieneste). Latgaliskai, taipoš kai cytuos daudzejuos pasauļa volūduos, Puolejis pasauka izacēluse nu poļanu patautys ci puoļu pošu pasaukys. A lītavyskai i persiskai pamatā cytys slavu patautys pasauka - Lechites (Lehici, puoļu: lędzianie), partū itamuos volūduos Puolejis vaļsteiba irā Lenkija lītavyskai i Lachistan persiskai.




#Article 64: Pyrmaviesture (230 words)


Pyrmaviesture (anglīšu: prehistory, pre-history; krīvu: предыстория; доисторическая эпоха; latvīšu aizvēsture) — tradiceigai itai sauc ciļviecis viesturis pyrma roksta izguoduošonys. Pa cytam, šudiņ aktualuokam, redzīņam pyrmaviesture irā ciļviecis viesture da agrokulturys atsarasšonai. Vēļ irā redzīņs, pa kuram par pyrmaviesturi sauc ciļviecis viesturis da ļaudeibys lūmu atsarasšonai.

Pyrmaviesturis terminu pyrmū reizi izlītuoja praņcīšu zininīki (praņciskai pré-historique) XIX gs. suokuos, apraksteidami atradīņus Dīnavydpraņcejis oluos. Ciļviecis pyrmaviesturis tiemej arheologeja, paleoantropologeja i jūs sūpluokatzaris.

Deļ tuo, ka pyrmaviesturi vysucieškuok sīn ar roksta atsarasšonu, izškireiguos kulturuos pyrmviesture beigusēs izškireigā laikā, a kurys nakurys kulturys sova roksta net vysā natyka izguoduojušys.

Tradiceigai pyrmaviesturi dola itaidūs danīšu zininīka K. J. Tomsena (C. J. Thomsen) pasūleitūs laikavydūs:

Kod nakod izškir vēļ i eneolita laikavydu.

XX godusymtā pyrmaviesturis termina zemeigums sasamazynuoja. Ciļviecis viesturis styngra daleišona laikavydūs da roksta atsarašonai i piec juos suoce naatsataisnuot, vairynojūtīs arheologejis datim ap boguotom kulturom, dzeivuojušom da roksta izguoduošonys i pasaplotūt radejaktivajai datiešonai, kura ļuove „viesturiskajim laikim“ pasastumt vys tuoļuok puorīsmē. Vīnulaik, „globalizejūtīs“ pasauļa viesturei, dalejums pa roksta izguoduošonai šaļtim davad da absurdiskim dalaidumim. Pīvadumam, itai dolūt, izītu, ka Egipts viesturiskajūs laikūs īsūļuojs jau 3500 godā pr. m. e., a Jaungvineja – tik XIX godusymtā.

Šudinejai kritikai pavaļdeiga i pa daļai savecejušuo Tomsena periodizaceja. Saceisim, šumeru civilizaceja rokstu turēja vēļ pyrma bronzlaiku. Nu ūtrys pusis, arheologiskī atradīni centralajā Anatolejā (Turcejā) ruoda, ka tīnis agreimuo neolita kultura jau muocēja apdareit varu (8000 g. pr. m. e.).




#Article 65: Pīters Miglinīks (463 words)


Pīters Miglinīks (1850 — 1883) — tautys varūņs i ceineituojs par sovu ļaužu tīseibom. Dzims dryumajā drukys aizlīguma i socialuos nataisneibys laikā, 1850. goda 13. decembrī Ludzys apriņča Nautrānu draudzis Miglinīkūs. Kristeibā jam dūti treis vuordi – Pīters, Andrivs, Meikuls. Bez Pītera Andrivam i Agatai Miglinīkim beja vel treis bārni: Anna ir devuse Latgolai pašaizlīdzeigū jaunatnis i visys tautys audzynuotuoju, sabīdriskū darbinīku Fraņci Kempu. P. Miglinīka bruoļs Andrivs ir aukliejs puorogri myrušū sabīdriskū darbinīku Boļeslavu i taipat puorogri myužeibā aizguojušū talanteigū jaunatnis audzynuotuoju prīsteri Dr. theol. Juoni Miglinīku.

Nu 1865.–1867. godam P. Miglinīks ir guojs Rēzeknis piļsātys školā. Teicami vuicuos i školu beidz ar zalta medaļu. Škola tūreiz deva tīseibys byut par tautškoluotuoju, bet ituos tīseibys natika dūtys, jo jys beja katūļs i latvīts. Piec piļsātys školys beigšonys izavieleja maizis orūdam skrīvera dorbu. Nu 1868. goda da 1870. godam ir struoduojs par pogosta rakstvedi Zaļmuižā, bet piečuok Viļakā i Makašānūs. 

Dzeive i dorbs tautys vydā i poša gaišais pruots P. Miglinīkam skaidri paruoda sovys tautys naapskaužamū stuovūkli. Par tū ari jys sovūs dzejis tekstūs vaicoj: 

Kod citi dzeivoj prīceigi
Un laimeigi var byt,
Kōpēc myusu tautai vysai
Jōlej gaužas osoras?

Sova eisā i vātrainā myuža laikā izaug par nauzpierkamu i nasamīrinuomu zemnīku aizstuovi. Centīnus piec taisneibys izsoka juo sacarātuos i tautā pazeistamuos dzīsmis: Bodu cīst mes pīroduši, mōkam treisēt soltumā, Ej, ej, nabādoj, pōrdzeivōsim vysu. Piec rakstura bejs akteivs i sabīdrisks cylvāks, partū vysod ir lyugts zemnīku gūdeibuos plašā apleicīnī. Juo muzikalitate, prasme spēlēt vijoli i gitaru, dzīsminīka talants, mudynojumi piec taisneibys i gora gaismys, patīseibys mīlesteiba i zemnīku aizstuoveiba pret puoresteibom - tautys vydā radeja jam legendara varūņa slavi.

Piec vysa puordzeivuotuo pleirīts i tuberkuloze uotri sagruove Pītera Miglinīka veseleibu. Sovys trauksmainuos dzeivis piedejūs mienešus jys pavadeja slimeibys gultā tāva sātā i myra 1883. goda 17. fevralī. Iz juo izvadeišanu Rogovkys draudzis Desetnīku kopūs īsarada miļzeigs ļaužu pulks nu tuvys i tuolys apkuortnis, aplīcynojūt sovu apbreinu i mīlesteibu cylvākam, kurš tautys apziņā īdadzynuoja myužeigū līsmu ceiņā par cylvāka tīseibom.

P. Miglinīka pīmiņai Desetnīku kopūs uzstuodeits tielnīku B.Bula un A.Velikāna granitā veiduots pīminekļs. Nautrānu vydsškolā īkuortuots nalels muzejs, veļteits A. Jūrdža un P. Miglinīka i cytu rogovkīšu darbeibai. 

Pīters Miglinīks saceriejs dzejūļus (dzīšmu tekstus), nu kurim sasaglobuojuse tik nalela daļa. amatā juo tekstus ir pīrakstejs A.Jūrdžs. Sovu sociali osūs i humoristiskūs dzejūļu dieļ ir saucams par latgalīšu dzejis klasiki. P.Miglinīks školā vuicejuos drukys aizlīguma laikā, partū sovus dzejūļus rakstejs kiriļicā (krīvu burtim). Nav zynuoms, cik eisti dzejūļu jys ir uzrakstejs, ilggadiejuo latgalīšu rokstu aizlīguma i poša autora puoragruos nuovis dieļ, leidz publiciešonai vāluokūs laikūs beja saglobuojušīs tikai daži manuskripti.

Dzejūļus tematiski var īdalei itai:

P. MIglinīks ir publiciejs ari rokstus par Latgolys zemnīku gryutū stuovūkli i muižnīku nacylvieceibu tūreizejuos Pīterpiļs liberaluo vierzīņa krīvu aveizēs.

Pīters Miglinīks lyka Latgolys latvīšu dzeivis pamatā šaidys idejis:




#Article 66: Reiga (591 words)


Reiga (latvīšu: Rīga, līvu: Rīgõ) — Latvejis golvysmīsts pi Daugovys ītakys Reigys leicī. Pats lelais finansu, ryupnīceibys i kulturys centrys Baļtejā i trešais pa lelumam mīsts (piec Pīterpiļs i Stokholma) Baļtejis jiurys regionā, zeimeiga jiuru ūsta.

Reigys viesturiskais centrys īīt UNESCO pasauļa kulturys puormaņtīņa sarokstā, i jis zeimeigs ar jugendstiļa (Art Nouveau) arhitekturu, kuramai navā leidzeigys vysā pasaulī. 2014 godā Reiga beja vīna nu Europys kulturys golvysmīstu.

XII godusymta beiguos aizasuoce pyrmuos misejis ar snāgu kristeit Baltejis dzeivuotuojus. Piec nazcik lūbeigu raudzejumu 1197—1199 godūs pi Daugovys beja sataiseita vuocīšu koloneja ar kleštori. Pyrmuo izbudavuotuo dzeivysvīta beja Ikškile.

Oficialai Reigys mīstu īstateja 1201 godā veiskups Aļberts (Albert von Buxhöwden, 1165—1229), a 1225 godā Reiga jau dabuoja mīsta tīseibys. Nu 1255 gods Reiga beja arciveiskupa rezideņceja, 1282 godā mīsts tika par Hanzys savīneibys bīdri. Piec Livonejis dalejuma 1561 godā Reiga 20 godu beja napavaļdeiga, i viņ 1581 godā jū daškeire Obeju Tautu Republikai. Vāluok, nu 1621 leidz 1709 godam, Reiga beja Švedejis Kienestē, a nu 1710 goda leidz I pasauļa karam — Krīvejis imperejis sadorā. Leidz XIX godusymta beigom Reiga pa mozam izauga kai vīna nu vysuzeimeiguokūs Krīvejis imperejis jiuru ūstu, dzeivuotuoju skaits iz vyds 1850 i 1900 gods pasalelynuoja četrys reizis. 1900 godā puse Reigys dzeivuotuoju beja baltvuocīši, pa catūrtdalei krīvu i latvīšu.

Reigys mīsts irā Latvejis centralajā daļā, Reigys leiča dīnavydu molā, Vydslatvejis zamainis Reigys i Teireļu leidzonainēs. Reļjefs — smiļkšuojs, leidzonaine 1—10 metru augšuok jiuru leidzīņa. Viesturiskais centrys irā kairajā Daugovys molā, ap 10 km pyrma Daugovys ītakys Baļtejis jiurā. Mīsta rūbežūs nazcik azaru, poši leluokī — Keišazars Mežaparkā i Juglys azars mīsta pūstumreitūs.

Mīsta pluots 307 km².

Reigys mīsta teritoreja irā labtik zamai. Vydyskais augstums metri augšuok jiuru leidzīņa viņ 3—6 metri. Pats augstuokais punkts — Dzagužkolns (28 metri ajl.)

Reigys klimatu i gaisu nūsoka Atlaņtejis okeana gaisa masys i ar jom atejūšī cikloni. Vosorys samārā vāsys i muokuļojis, a zīmys samārā syltys ar bīžom meikstūnem. Snīgs izkreit dekabra (zīmys) mienesī i izagloboj leidz marta mienešam.

Leidz XIII godusymtam Reigys mīsts beja vacmīsta (Vacreigys) rūbežūs, kura pluots viņ nazcik kvadratkilometru. Leidz 1774 godam mīsta teritoreja pasalelynuoja nazcik reižu, aizjimdama jau lelumu niulenejuo mīsta centra dalis. 1728 godā Reigai daškiertys papyldomys teritorejis lobajā i kairajā Daugovys molā. 1768 godā Reigai daškierta Sorkondaugova, Zemitānu stacejis apleicīne, Kotlakolns i cytys teritorejis.

I vēļ piec cytu mozuok zeimeigu teritoriskūs reformu Reigys teritoreja dabuoja niulejūs rūbežu.

Reigys mīsts sadaleits sešūs teritoryskajūs padalīņūs: Centra, Kūrzemis i Pūstumu rajonūs, Latgolys, Vydzemis i Zemgalis prīškmīstūs. Sevkurs teritoryskais padalīņs tur sovu pošvoldu i tīsys sistemu.

Piec 1990 gods Reigys dzeivuotuoju skaits nūtaļ mazynuojuos deļ emigracejis. 2008 gods suokuos mīstā dzeivova ap 719 613 ļaužu, labtik mozuok kai 1990 godā, kod reidzuonu beja ap 912 000. Dzeivuotuoju skaits vysucīšuok pasamazynuoja, kod piec napavaļdeibys īstateišonys emigrēja daļa krīvu.

Nu Reigys īstateišonys XIII godusymtā da XVI godusymta beigom mīstā dzeivova kūna vīni vuocīši. Jūs sataiseituo administraceja raudzeja izglobuot vuocysku solu baltu apleicē, aprūbežojūt latvīšu i līvu tīseibys apsadzeivuot mīstā. Reigai XVI—XIX godusymtūs, īteikūt Obeju Tautu Republikā, a vāluok — Krīvejis imperejis sadorā, vuocīši suoce pagaisynuot sovys privilegejis, koč i izlaiceja ekonomiskuos, politiskuos i religiskuos dzeivys kontroli mīstā.

Etniskais i volūdyskais sadors Reigā vysod bejs raibs. Mīstā dzeivova vuocīši, žydi, krīvi, puoli, lītaunīki, ukraini, boltkrīvi, līvi, latvīši i cyti. XX godusymta pyrmajā pusē mīstā izagadeja nazcik tragisku viesturisku nūtikšonu, sasītu ar revoļucejom i pasauļa karim, i tys dyžan ītakuoja Reigys demografeju. XX godusymta ūtrajā pusē Reigā imigrēja daudzi krīvu i cytu SSRS tautu pīstuovu (ukraini, boltkrīvi). Itymā laikā latvīšu i krīvu procents Reigā tyka vīnaids (atsateikūši 42,3 i 41,7 procenti).

Reigā dzymuši:




#Article 67: Roberts Ancāns (191 words)


Roberts Ancāns (1919.g. 11.nov. — 1982.g. 1.janv.) beja Latvīšu legiona viersnīks, sajēmis Dzeļža krysta Bruninīka krysta ordeni.

Roberts Ancāns pīdzyma 1919.goda 11.nojabrī Latvejā, Ludzys apleiciņa Tiļžys pogostā. Vuicejīs bruoļu Skryndu pamatškolā i vīnu godu Aglyunys gimnazejā. Tuoļuok vuicejās Kuorsovys piļsāta gimnazejā, kū pabeidze 1938.godā.

Tuo poša goda rudinī suoca vuiceitīs Latvejis universitates saimesteibys i tīseibu fakuļtetā, saimesteibys nūdaļā.

Sastuo Kurzemes lelojā kuovē (1945.goda marts/apreļs), pi Blīdenis dzeļžaceļa stacejis Ancānu astūtū reizi sarānova. Jis beja nūsyuteits iz Līpuojis vaidu slimneicu. 1945.goda 8.maijā ar vuocu minu lellaivu beja izvasts iz Vuoceju. Vaidus beidze kai viersleitnants.

Vuocejā nu suoku dzeivova Bādverishofenē (Badwörishofen), tod Neištatē (Neustadt) i beidzūt Augsburgā. Neištatē bejis administrators IRO (International Refugee Organization — Vydtautiskuo bāgaļu organizacejā) vaidu invalidu vuiceibys centrā, kur omotus vuicejuos vaira nakai 300 latvīšu i igauņu vaidu invalidu. 1950.godā puorsacēle iz Augsburgu, kur piļdeja Latvīšu komitejis prīškinīka i latvīšu tautys školys (pamatškolys un gimnazejis) riednīka daguojumus. 1955.godā Hamburgā atsajaunoja Latvejis vaidu invalidu apvīneibys dorbs, Ancānu ībolsova par tuos apvīneibys prīškinīku, itū omotu jis piļdeja 15 godus.

Roberts Ancāns nūmira 1982.goda 1.janvarī Ņujorkā. Apbedeits Ņujorkys štatā, Katskiļu bruoļu kapūs.

Roberts Ancāns beja studentu korporacejas Lacuania (nu 1938.g. febraļa) bīdrs.




#Article 68: Rubyns (205 words)


Rubyns () irā vystiņu (Tetraonidae) ailis putyns, kurs pa lelumam dzeivoj Europys i Azejis skujukūku mežu jūstā. Latgolā paplateits gon cieški, tok jū skaits mazynojās.

Rubyns samārā ar cytim putynim irā lels i masivs, lelu gnēzi. Tāvaini leluoki kai muotainis, garums dasnēdz 49—58 cm, spuornu paplēsums da 80cm, svors da 1,4 kg. Muotaiņu garums da 45 cm, svors da 1 kg. Taipoš cīši izškireigi obeju kuortu kruosuojums. Tāvainim spolvuojums malns ar metalisku speidīni, tik puor spuornu bolta jūsta. Seviški izaškir sorkonī uzači. Tāvaiņu astei izcylys suonu spolvys. Rubynu muotainis na tik spūdrys — spolvuojuma kruosuojums ryusaini palāks, vīngabaleigai raibs. Gryuts izaškirt nu medņu muotainem, kurys irā leluokys pa augstumam. Jaunī rubyni taipoš leidzeigi muotainem.

Dzeivoj vysūs Eurazejis pūstumūs i Centralajuo Europā, Krīvejā da Tuoleimim Reitim. Paplateibys areala vokoru rūbežs irā Vokoru Europa (Lelbrytaneja, Beļgeja, Alpu kolni), tok Europys rubynu populaceja irā fragmentara, partū ka labvieleigi biotopi lelā mārā irā nycynuoti i cylvāku darbeibys puormeiti.

Rubyns paplateits vysā Latgolā, pīdareigūs biotopūs gona parosts dzeivuotuojs. Pādejū treisdesmit godūs sasamazynoj jū skaits. Seviški zeimeigys rubynu dzeivuošonys vītys irā Teiču pūrā (Vokoru Latgolā) i Vacumu mežūs (Pūstumu Latgolā). Rubyni Latgolā pīdar nominalajai zamškirai T. t. tetrix. Škira īraksteita Baltejis jiurys regiona Sorkonajuo gruomotā i Latvejis Sorkonuos gruomotys 3. kategorejā.




#Article 69: Rāzna (199 words)


Rāzna — azars Latgolys dīnavydu daļā/vydsdaļā, Latgolys augstainē, Rēzeknis nūvoda teritorejā, iz vokorim nu Ludzys – Dagdys ceļa. Ūtrais pa lelumam azars Latgolā i Latvejis Republikys teritorejā (piec Lubuona). Rāznys viersa pluots dasnādz 5756,4 ha (ar azarsolom 5781 ha). Azara garums stīpās da 12,1 km, plotums da 7 km. Pa iudiņa vydumam (405 mln. kub. m) aizjam pyrmū vītu iz vyds Latgolys azaru.

Vydyskais dziļums 7 m, pošlelais dziļums 17 m. Azara dybyns reitu i dīnavydu daļā smiļkšuots, pūstumu daļā muoluots, vokoru daļā dyuņuots, a kuruos nakuruos azara vītuos i akmiņuots. Azarmola vokorūs lāva, pūstumūs i reitūs nūšļuobona, kuruos nakuruos vītuos – stuovona. Da azara vysur labi daīt, jimā 10 azarsolu, 2 leluoki leiči – Dyužgols aba Dyukstygols i Zosnagols. 

Azara dīnavydu molā pasacieļs deļ breineigūs vierīņu i legendu izslyvušais Muokuļkolns (vycaureigais augstums 248 m, samiereigais 55 m). 

Rāznā ītak vaira kai 20 ryuču i gruovu. Nu azara iztak Rēzeknis upe, nūtaka iz Zosna azaru (kanals), ryuči i gruovi. 1938 -1940 g. beja dareiti Rēzeknis reguliešonys dorbi, tūlaik azara iudiņa leidzīņs nūkryta. 

Rāznys auguoji – nīdris, skūrstys, syurenis, laičinis, gleivenis, harys. Azarā sateikamys 27 zyvu škirys – zuši, karpys, peledis, raudys, asari, leidakys, repši, pliči, keiši, vīki i ct.




#Article 70: Rēzne (upe) (139 words)


Rēzne, Rēznis upe (latv.: Rēzekne) — upeite Latgolys vydyskajā daļā, Rēznis nūvodā. Iztak nu Rāznys, izavej par Rēznis mīstu i ītak Lubuonā. 
Taipoš tak par Kaunatys, Čornuos, Greiškānu pogostim, taisa Audreņu i Ūzulmuižys pogostu rūbežu, Kaņtinīku i Sakstygola pogostu rūbežu, tak par Rykovys pogostu i vysa golā taisa Gaigalovys i Nagļu pogostu rūbežu.

Upis garums 116 km, baseins 2066 kv. km. Viersupei i vydsupei soveiga trapeciska upleja ar nazcik napalelom iudiņturem i patmaļmuorkim. Zamupe pi Lubuona apstateita dambom, ite datak daudzi iudiņa. Rēznis upē laižami vydā iudini nu Nagļu zyvsaimesteibys muorku, zamyn jūs pa kanalu Rēznē ītak iudiņs nu Maltys upis.

Puorteciejums Rēznis upē zamyn Rēznis mīsta vydyskai 5,5 m3/s. Div reizis par godu - pavasar i juļa mienesī iudiņa puorteciejums teik div reizis leluoks par vydyskū vierteibu. Pošmozais puorteciejums septembra mienesī – 9 reizes mozuoks kai gods vydyskais.




#Article 71: Saulis kolni (144 words)


Saulis kolni () irā kaupru puors Latgolys dīnavydūs, Latgolys augstainē, Kruoslovys nūvoda Kumbuļa pogostā, Kruoslovys—Dagdys ceļa reitu pusē, pi Dreidža azara. Vīna nu pošsvareiguokūs senejūs latgaļu svātvītu. Nūmīļuots turizma objekts (tok padūmu laikā panycynuots i itamā šaļtī aplaists).

Augstuokuos nu diveju viersyuņu vyscaureigais augstums — 211 m augšuok jiuru leidzīņa, samiereigais augstums (augšuok apleicīnis) — 60 m. Nu Saulis kolnu viersyuņu var īsavērt vaira kai 20 apleicejūs azaru (Dreidzs, Jūdazars, Guļbeits, Aulejis azars, Gauslis, Plauds, Zosna, Sivers, Kaušs, Pūrs, Dybyns, Lejs, Cārmyns, Iļzeits, Zyrga azars, Uordavs i ct.).

Saulis kolnu apleicīnis vacūs audžu dzeivuotuoji runoj ap Saulis kolnim (divejim) i dobā radzamys obadivejis viersyunis, tok oficialajā literaturā latvīšu volūdā klaideigai īsaguojuse pasauka vīnskaitā (Sauleskalns). 

Saulis kolni kai vīna nu golvonūs senejūs latgaļu svātvītu īīt objektu kompleksā ar vērtini poguoniskai kulta vītai soveigu pasauku — Saulis kolni, Dīva duorzs, Jūdazars, Valnazars, Saulis azars i ct.




#Article 72: Sovvaļnīks (124 words)


Sovvaļnīks (pa eistynajam vuordam Ingars Gusāns, dzims 1974 gods febraļa 17 dīnā Rēznē) — latgalīšu rokmuzykants, vokalists, gitarists, komponists i muzykys leidzaproducents. Melanholiskuo roka pīstuovs. Muzykā aktivuok dorbojās nu 2003 gods, plotuok izslivs nu 2005 goda kai grupys Borowa MC dalinīks ar vārtuvis vuordu Sedmenc, a nu 2009 goda pazeistams kai solo dzīšmu autors Sovvaļnīks. Muzykā dzierdīs melanholiskuo roka i gryutuo roka stiļs, virtuozi gitarys spieļuojumi. Dzīšmu teksti — filosofiski latgalīšu ailinīku (Līgys Rundānis, Valeņtina Lukaševiča, Marejis Andžānis, Oskara Seiksta) dzeivuli ar dziļu, auteņtisku latgaliskū leksiku.  

Nu 2003 goda spieļuojs grupā Slieksnis. 2006 godā kūpā ar grupu Bez PVN īraksteits radejsinglys Vosoruošona — veļtejums latgalīšu volūdys dakūpiejim. Dzīsmis jaunuo verseja īraksteita 2010 godā, kod nūfilmāts i vierīņklips. Pyrmais albums Sūpluok — veļtejums Ontonam Kūkojam. 




#Article 73: Speidyns (362 words)


Speidyns (anglīšu: lighthouse; krīvu: маяк; latvīšu: bāka) — tūrņa tipa statne, kura jiuru ceļu sistēmā dūd gaismys signalus lellaivom ap gražeiguokom vītom i šaurem.

Myuslaikūs speidynūs parostai ītaiseiti mikriešļa i nakts laikā dorūši stypri elektriskuos gaismys olūti, taipoš optiskī leidziekli spūdrumam palelynuot. Cieški i pats speidyna tūrņs nūmaļavuots spūdrā kruosā, kab izaškiertu nu apleicīnis i dīn.

Deļ jiureibā lītojamūs myuslaiceigūs tehnologeju speidynu role myuslaikūs cik nacik sasamazynuojuse, deļ tuo tān pasaulī irā ni vaira kai 1,5 tyukstūšys dorūšu speidynu.

Speidyni tradiceigai lītojami lellaivu sativē, tok šudinejī speidyni taipoš paleidz i napalelom skrīnmašinem orieņtētīs nakts laikā.

Senejūs speidynūs kai gaismys olūts beja lītojami specialai tam dadzynojami gunkuri.

Speidyni beja stotomi nu vysuvacuokūs laiku. Pats senejais zynomais speidyns ciļviecis viesturē - vīns nu Septeņu pasauļa breinumu — Aleksandrejis speidyns, pastateits III godusymtā pyrma Krystus. Senejī greki i finikīši ar gunim aizzeimuoja gražeigys lellaivu puorbraucīņu vītys.

Baļtejis vaļsteibuos pats augstais irā Pizys speidyns aba Meikultūrņs (līvu Pizā bōik, latvīšu Miķeļtornis) Latvejā, Līvu jiurmalē, Ventspiļs nūvodā (augstums - 62 m).

Image:Cape_Borda_Lighthouse.jpg|Keipbordā, Kenguru jiursolā, Dīnavydu Australejā
Image:Cape_Reinga_Lighthouse_n.jpg|Cape Reinga Lighthouse, New Zealand
Image:ByronBayLightHouse.jpg|Cape Byron Lighthouse, New South Wales, Australia
Image:Lighthouse in Nova Scotia.jpg|The Peggys Point lighthouse in Nova Scotia, Canada.
Image:Cape_Borda_Lighthouse.jpg|Cape Borda Lighthouse, Kangaroo Island, South Australia
Image:Portland_Bill_Lighthouse_2.jpg|Portland Bill lighthouse, Isle of Portland, Dorset
Image:NavassaLighthouse.jpg | A 1999 photo of the Navassa Island lighthouse. The dilapidated lightkeepers quarters appear in the backgound.
Image:McClainLighthouse.jpg|McClain's State Park Lighthouse, Upper Peninsula, Michigan
Image:Nauset Light W.jpg|Nauset Light and lightkeeper's house, Eastham, Massachusetts
Image:Spurn_point_lighthouse.jpg|Spurn Point Lighthouse, East Yorkshire, England.
Image:Admiralty head Lighthouse.jpg|Admiralty Head Lighthouse Inactive, Whidbey Island, Washington
Image:Strumble Head Lighthouse.jpg|Strumble Head Lighthouse, Wales
Image:Strumble Head Lighthouse 2.jpg|Strumble Head Lighthouse, Wales
Image:Neuwerk-Turm.jpg|Neuwerk Lighthouse, Hamburg, Germany, completed 1369
Image:Eddystonelighthouse.jpg|The Eddystone Lighthouse, situated off the coast of Cornwall, England.
Image:ByronBayLightHouse.jpg|Cape Byron Lighthouse, New South Wales, Australia
Image:Cape Disappointment1.jpg|Cape Disappointment Lighthouse
Image:Bengtskar_lighthouse.JPG|The tall Bengtskär lighthouse also functions as a museum.
Image:pointarena1908.jpg|Point Arena Light - California
Image:Manora - Tallest Lighthouse of Pakistan P11008351.jpg|Manora Lighthouse,Manora, Pakistan
Image:Joao Pessoa Paraiba Farol do Cabo Branco2.jpg| Cabo Branco Lighthouse, Joao Pessoa, Brazil
Image:Cape hatteras lighthouse img 0529.jpg| Cape Hatteras Lighthouse, North Carolina
Image:Gibbs light.jpg|Gibbs Hill Lighthouse, Bermuda, still in use
Image:Cape_Reinga_Lighthouse_n.jpg|Cape Reinga Lighthouse, New Zealand
Image:Portland Head Light.jpg, Portland Head Light




#Article 74: Stelenboša universitets (304 words)


Stelenboša universitets (afrikaans: Universiteit van Stellenbosch, anglīšu: Stellenbosch University) — vydtautyskai pīzeits universitets Stelenboša mīstā Dīnavydafrikā. Cyti tyvuokī universiteti — Keiptauna universitets i Vokorkeipa universitets. 

Īstateišonys gods - 1866
Tips - ļaudyskais universitets

Mīsts - Stelenbošs
Regions - Vokorkeips
Vaļsteiba - Dīnavydafrikys Republika
Izalikaliejums - 4 kompleksi
Studentu pasaukšona - maties
Daleiba organizacejuos - AAU (Association of African Universities, ACU (Association of Commonwealth Universities), CHEC (Cape Higher Education Consortium), HESA (Higher Education South Africa), IAU (International Association of Universities)
Teiklavīta - /

Stelenboša universitetā tyka padarynuots pyrmais Afrikā atsarodušais mozais Zemis muoksleigais paceļnīks - SUNSAT, kuru komsosā palaide 1999 godā.

Stelenbošs (Stellenbosch) irā universiteta mīsts ar apmāram 90 000 dzeivuotuoju (naskaitūt studentu). Kūpa ar studentim dzeivuotuoju skaits viersej 110 000. Stelenbošs izalikaliejs irā apmāram 50 kilometrui nu Dīnavydafrikys golvysmīsta Keiptauna. Stelenbošs izalikaliejs Eerste Rivier (Pyrmuos upis) moluos izslyvušajā veinadoru regionā, apleik mīstam pasaceļ vierīneigi kolni. Stelenboša universitets tur divejus golvonūs kompleksus, Tygerberg medicinys fakuļtetu, Bellville Park biznesa školu i Saldanha kareibys fakuļtetu.

Stelenboša universitetā vuiceibys pa lelumam nūteik Afrikaans volūdā, vaira vēļ pamata studeju i gūda kursu ledzīnī. Tok studentim breiv raksteit dorbus, testus i ekzamenus angliskai. 

Doktoranturys studentim vuiceibu volūdu nūstota pa tam, kaidu studentu lelums irā grupā. Leluo daļa doktoranturys kursu skaitomi anglīšu volūdā. 

This is still an ongoing issue for the University, since it is one of the very few tertiary institutions left in South Africa offering tuition in Afrikaans, as well as the very high regard it is held in the Afrikaner community, with the university being considered a central pillar of Afrikaner life. Most other institutions have always been English or have changed over to an English-only policy.

Stelenboša universitets tur apmāram 150 atdaļu, nu kuru sasadora 10 fakuļtetu. Taipoš universtitetam irā vaira kai 40 tiemiešonys instituceju.

Universiteta golvonajā kompleksā irā itī fakuļteti:

Uors golvonuo kompleksa irā itī fakulteti:




#Article 75: Strāpposts (196 words)


Strāpposts () — tehnologejis i sistemys, kurys ļaun serverī asūšajā e-posta skreineitē dabuotuos viestulis tiuleņ pat puorsyuteit iz pruottelefonu voi plaukstinīku.

Tradiceigajuos e-posta sistemuos viestule īīt pastinīkserverī i tī gaida, cikom dasaslēgs programa nu lītuotuoja ītaisis (parostai - datora) i puorsavērs, ci navā atguojuse jauna viestule. Programa dasaslādz pastinīkserveram vys par nūstateitu laiku. Ka jauna viestule irā atguojuse da servera, to programa jū puorsasyuta iz posta skreineiti lītuotuoja ītaisē (parostai datorā).

Preteimā, strāpposta sistemuos jauna e-posta viestule serverī nagaida, jei puorsyutoma iz lītuotuoja ītaisi (parostai - plaukstinīku ci pruotinīku) tamā pošā šaļtī, kod īguojuse pastinīkserverī. Tai tod, strāpposts tur jāgu tūlaik, kod lītuotuoja ītase bez puortraukuma dasaslāguse pi iņterneta i pi pastinīkservera.

Strāpposts dūd vareibu sinhronizēt e-posta skaiteišonu i raksteišonu, kaleņdera i adresinis lītuošonu i datorā, i pruotinīkā. Pīvadumam, puorskaitūt strāpposta viestuli pruotinīkā i piec tuo verūtīs e-posta datorā, tei viestule automatiskai byus atzeimuota kai puorskaiteita. Cyts pīvadums - ar pruotinīku sovā kaleņderī īrokstūt jaunu sasatikšonu, piečuok jei redzēsīs kai īraksteita kaleņderī i datorā (itei sinhronizaceja nūteik serverī).

Strāpposts vaira vēļ nūdareigs organizaceju dorbā, kod svareigai cīši dreiži meitīs viestulem, par reizi dazynuot pošu jaunuokū informaceju, sadarynuot dīnysparādu ar kolegom i kūpeigai planavuot sasatikšonys i tt.




#Article 76: Terezeja Broka (125 words)


Terezeja Broka (1925—2018) — latgaļu muzike, kordirigeņte, vuiceibu dareituoja.

Dzymuse 1925 godā Rēznis apleiciņa (niu Viļānu nūvoda) Viļānu pogosta Zvidreņu solā zemnīku saimē. Vuicejusēs Rēznis 1 vydškolā i Rēznis muzykys vydškolā. Beiguse Jezupa Veitula Latvejis valsteibys koņservatorejis (niu Latvejis Muzykys akademejis) kordirigentu atdali. Nu 1954 da 2000 godam dareja Daugpiļs muzykys vydškolā (niu koledža), kas bejuse juos vīneiguo pamata dorba vīta. Vadejuse nazcik pošdarbeibys kolektivu, bejuse i pošu zynomuo Daugpiļs kora Latgale viersineica. Latgolys nūvoda Dzīšmu svātku, Školuotuoju koru saskrīšonys i VII Školu jaunīšu Dzīšmu svātku viersdirigeņte, taipoš XX, XXI i XXII Vyscaureigū latvīšu Dzīšmu svātku viersdirigeņte. Daudzu latgaļu tautysdzīšmu muokslyskuo apskaistu korim autore. Lela Latgolys nūvoda i kulturys patriote.

Apduovanāta ar IV ailis Treju Zvaigžņu ordini i Ministru Kabineta apduovani (2005), Gūda daugpilīte (2005).




#Article 77: Tiervete (108 words)


Tiervetē — jau 1.g.t. leidz Kr. beja nūcītynuota apmetne i pilskolns. 13.g.s. suokumā - zemgaļu pretuošonuos kustebys centrs i daudzu dramatisku ceiņu oculīcineica. Vēļ 13.g.s. beiguos zemgali Nameiša vadeibā Tierveti spēja atkaruot i vuocīšus iz laika puordzeit nu vysys Zemgalis. 1286.g. kod uzvarēt vairs nabeja īspiejams, zemgali pili nūdadzynuoja. 1339.g. vuocīši vītā uzcēle myura pili. 

Niule Tiervete vairuok pazeistoma saisteibā ar A.Brigaderi (1861.—1933.) — literaruos puorsokys žanra kūpieju latvīšu literaturā. Te juos memorialuo sāta Spreideiši, te — meža ainovu parks ar kūktieļnīka Krišjāņa Kugras (1904.—1979.) veiduotajim tālim i dendrarejs. Puori Tiervetis upeitei - Tiervetis piļskolns, vītejū dzeivuotuoju saukts ari par Cukra kolnu (Cukurkalns) — populara zīmys atpyutys vīta.




#Article 78: Uoraišu azara piļs (238 words)


Uoraišu azara piļs irā 9.—10.gs. latgaļu piļs, arheologu dokumentēta i pa dalei restaurēta (1975.—1979.g. i vēļuok). Itei dzeļža laiku mītne atsarūn Uoraišu azara (natuoli nu Cāsu) zamā saleņā. Tymā vītā lobi izglobuojušys senejūs kuormu palīkys i daudzi tuo laika prīkšmati. Tān populars viesturiskuo turisma objekts Latvejā.

Uoraišu azara saleņā beja vīna laikmeta arheologiskuo kultura — bez cytu kulturu i cytu godu symtu uzsluoņuojumu. Ite atroktuos 151 kūka ceļtnis palīkys līcynoj ap tautys ceļtnīceibu 9.—10.gs. Zamiudiņa apstuokļūs ceļtņu palīkys i kūka, uodys prīkšmati, pynumi labi sasaglobuojuši. Kuormi Uoraišūs ciersti vīns pi ūtra 5 rynduos iz vairuok kai metru augsta kūka pamatu. Ustobys nalelys. Pi kotrys vēļ mozuoka pašaleite (pībyuve) saimnīceibys vajadzeibom. Jumts (vīlaiceigi ari grīsti) taiseits nu tīvu kūku i kuoršu, puorsadzūt tūs ar bārzu tuosem voi egļu myzom. Ustobuos — guļamuos luovys, sūli, plaukti, sīnuos — vadži. Ustobys vydā — nalela muola kruosne bez škūrstyna. Dyumi guoja uorā pa nalelim lūdzenim voi durovom. 

Piec izrokumu vadeituoja Jāņa Apala dūmom, Uoraišu piļs ustobys ir leidzeigys vydslaiku Lītovā izplateitajam kuormu veidam. Apmetnē vyslobuok saskaglobuojuse pyurmuo (nu pīcu) apbyuve. Tei ruodeja, ka t.s. azara piļs beja dūmuota senejūs latgaļu ikdīnys dzeivei i pasagluobšonai nu īnaidnīka (tei navā piļs reprezentacejai). Pili apjūze aozsorgvaļņs ar sīnu. Ar krostu savīnuoja vītom kūka tylts, vītom granta i akmiņu uzbārums iz dobys veiduotuo siekļa. Pietnīki dūmoj, ka piļs 10.g.s. tykuse nūdadzynuota i vaira nav atjaunynuota. Azaru mītnis kai jauns cylvāku apsamesšonys veids Latvejā pasaruodeja 1.g.t. 2.pusē.




#Article 79: Uralu palāda (184 words)


Uralu palāda (; ; ; ) — peliediņu saimis (Strigidae) palādu ciļts putnys. Perekli taisa Pūstumu Eurazejā nu Skaņdinavejis leidz Tuoleimim Reitim, gon cieški sateikams putyns Latgolā i pūstumu Vydzemē.

Vīna nu pošu leluokū palādu, spuornu paplatīņs byun net 125 cm, garums da 62 centimetrim i aste 30 cm. Pamata kruosa gaišai palāka ar bryunom streipom. Taipoš kai cytom palādom, zeimeiguokuo pīzeime škiru nūsaceišonā irā bolss. Uralinis palādys gon labi redz i gaismā, kod nakod medej i dīnys laikā.

Pacīši augsts hau... hau... hau, muotaine kod nakod augstuoku vak-vak skonu. Rūjis laikā tāvainim dūbs ūūūu u u-hu.

Pa lelam dzeivoj nasausūs lelūs skujukūku ci jauktūs mežūs, mežamoluos, pūrmoluos, pi mežapļovom i lyuzūs. Perekli taisa kūku dūbūs, cylvāka taiseitūs puļciņuos, vacuos cytu plieseigu putynu perekļuos, iz kūku stubuļnem. Nu apreļa mieneša pereklī 3-4 boltys ūlys.

Perekli taisa vysā Eurazejis skujukūku jūstā, taipoš Skaņdinavejā kai areala vokoru rūbežā i Latgolā kai golvonuo Europys areala dīnavydu rūbežā. Napalelā skaitā dzeivoj Reitu Europys i Vydseuropys kolnu regionūs, taipoš i Balkanu dīnavydūs. Lītovā cīši rats putyns. Azejā perekli taisa Sibira taigā, Krīvejis Pijiurys nūvodā, Pūstumu Korejā i vysā Japonejā.




#Article 80: VEF I-11 (111 words)


Kod a/s Christine Backman kompaneja bankrotēja, juos golvonais konstruktors Kārlis Irbītis puorguoja dareitu iz VEF. 1935 g. Kārlis Irbītis pasūleja VEF-am taiseit skrīnmašinis. Piec atsagrīzšonys nu Milana skrīnmašiņu paruodis, 1936 godā Irbītis konstruēja monoplanu I-11, kurs puorveice pasauļa rekordu pa dreizumam, bet tys natyka oficialai apstyprynuots (240 km atostumu nu Reigys da Kaunis I-11 īveice par stuņdi i divdesmit mynotu).

Tehniskī parametri
           
          
      
         
          Modeļs
            
        I–11
        
          Spuorna  māri, metrūs
            
        
        
          Garums, metrūs
           
         7.1
        
          Augstums, metrūs
           
         1.9
        
          Spuorna pluots, m2
           9.3
        
          Masa, kg
            
        
            tukša skrīnmašine
           
        
            maksimaluo pasaceļšonys 
          masa
           
        
          Motora tips
           
             1x
        
          Motora vare, z.s.
           
           90
        
          Maksimalais dreizums, km/h
           
         230
        
          Kreiserdreizums, km/h
            
        
        
          Nūskrīšonys tuolums
           800 km
        
          Pasaceļšonys dreizums, m/min
           
        
          Vysulelais skrīšonys augstums
           4000
        
          Ekipažs, cylv.
            
        2




#Article 81: Valeņtina Bruzgule (115 words)


Valeņtina Bruzgule (1938) — latgaļu kulturys dareituoja, muzejneica, latgaliskuos kulturys atdzimšonys vadynuotuoja.

Dzymuse 1938 g. Dagdys nūv. Aņdzeļu pogostā. 20 godu atdarejuse par školuotuoju Latgolys školuos. 1976 - 1984 g. bejuse Rēznis mīsta kulturys pīminiekļu sardzeibys inspektore. Itymā laikavydā tiemiejuse daudzejis nūvodnīku pīminis vītys, arhitekturys pīminiekļus. Suocūtīs atdzimšonai 1998 godā, īsavadynuojuse latgaliskuo kulturys populariziešonys dorbā. Daudzi dasalykuse sataisūt pīminis vītu viesturnīkam B. Brežgai, pyrmuo latgaļu kaleņdera laidiejam G. Maņteufeļam, īstotūt i īriedejūt latgaļu bazneicnīka, literata i politika Fr. Trasuna muzeju Kolnasāta (atdareits 1992 g. augusta 11 d., vaļstiskuos zeimeibys kulturys pīminiekļa statuss nu 1994 g.).

Par īlicīni Latgolys kulturys raisteibā V. Bruzgulei daškierts Lelais folklora apduovaņs (2001) i Treju Zvaigžņu ordiņa sudabrine Gūda zeime (2003).




#Article 82: Vaļds Lauskys (100 words)


Vaļds Lauskys (; dzims 1957 gods apreļa 29 d.) — vīns nu pošu zeimeiguokūs Latgolys politiku, Latvejis 7 Seimys deputats, pošvoldu deputats, latgaliskuos kulturys atdzimšonys vadynuotuojs i atspaiduotuojs.

Dzims Daugpilī 1957 g. apreļa 29 d., beidzs Daugpiļs 1 vydsškolu, Daugpiļs Universiteta Fizikys i matematikys fakuļtetu. Piec universiteta Ukrainā beja profesionals volejbolists SSRS vysuaugstajā ligā. 1986 godā grīzēs da Daugpiļs, beja Daugpiļs 1 vydsškolys direktora vītinīks.

Suocūtīs Atdzimšonai, īsavadynuoja politikā, beja Tautys fronta aktivists, nu 1990 goda — Latvejis demokratiskuos dorba partejis Daugpiļs atdalis vadeituojs.

V. Lauskys beja Daugpiļs pošvolda deputats, 7 Seimys deputats, Latgolys demokratiskuos partejis pirminīks, LSDSP pirminīka vītinīks.




#Article 83: Vaļstiskūs veiduojumu suokumi Latvejā (116 words)


Senejom latvīšu pyrmtautom — kuršim, zemgalim, latgalim, sielim i lībīšim, 10.-12.g.s. nasaverūt iz kūpumā atteisteitū saimnīkuošonu, kūpeigu feodalu vaļsti izveiduot naīsadeve. Organiziešonuos suokumi atrūnami vysā Latvejā. Kuršu golvonuos zemis - Piļsāts, Megova, Duvzare, Ceklis, Pīmare. Hronistu pīmināts slovonuokais kuršu vaļdinīks - Lamekins. 

Zemgaļu golvonuos zemis - Tiervete, Upmale, Dūbele, Spuornine, Siline, Rakte, Dūbe. Stypruok nūcītynuotuos piļs - Tiervetē i Mežūtnē. Slovonuokais vodūņs Vīstarts (Vīsturs), bet 13.g.s. beiguos - Nameiss. 

Rokstu olūtūs pīmynāti ari 4 leluokī lībīšu apdzeivuotī nūvodi - Daugova, Turaida, Metsepole, Idumeja. Stypruok nūcītynuotuos piļs ir Lelvuordē i Aizkrauklē, svareigs tierdzeibys centrs - Daugmale (Daugovys kreisajā krostā 22 km iz augšu nu Reigys). Slovonuokī vodūni Ako (piļs Solyspilī voi tūreizejā Muorteņsolā) i Kaupo (piļs Turaidā).




#Article 84: Vikipedeja (477 words)


Vikipedeja () — daudzivolūdeiga škārsteikla eņciklopedeja ar breivu turīni. Jei pīraksteita, izlītojūt wiki tehnologeju. Vikipedejis infrastrukturu patur napeļneiguo organizaceja 'Wikimedia Foundation', kura daboj pazīdu nu vysa pasauļa.

Eņciklopedejis rakstīņūs pasūleitū informaceju breiv na viņ skaiteit, a i puorspīst i cytaiži plateit; autortīseibys iz informaceju irā cīši aprūbežuotys. Vysu itū turīni pīrakstejuši skaiteituoji - ci registrāti lītuotuoji, ci anonimi gosti. Vikipedejis anglīšvolūdeigais projekts aizasuoce 2001 gods janvara 15 dīnā. Na par ilgu atsaroda taidi poši projekti i cytuos volūduos. 2005 gods decembra mienesī suocēs dorbs pi latgaļu Vikipedejis testa versejis.

Itū enciklopedeju (anglīšu volūdā) regularai papylda tyukstūšys cylvāku, kuri labi zyna sovu omotu i muok raksteit saprūtamai.

Tai var labi konkurēt ar komercialom eņciklopedejom. Anglīšu Vikipedejā 2006 gods beiguos beja kaidys 960 tyukstūšys rakstīņu (5-10 reižu vaira kai  - lelajā Britu eņciklopedejā). A latgalim izdrukavuotys myuslaiceigys eņciklopedejis navā vysā, partū Vikipedejai ite var byut unikala role, ka byus koč nazcik desmišu ļaužu, kuri ite raksteis ap vysaidom zineibys i ļaužu dzeivis atzarem.

Vikipedeja navā atsaceiga vīnai ļaužu grupai, partū jamā irā daudzipuseiga dazynuošona i visaidi redzīni. Vītys ite atlycyn, i tys ļaun apsavērt temu lobuok na parostajuos, drukavuotajuos eņciklopedejuos.

Informaceja Vikipedejā namoksoj nikuo, jei pasūloma sadareibā ar , partū pi juos datikšona irā vysim, kurim gribīs. Cytys eņciklopedijys duordži moksoj i Latvejā juos moz drukavoj i puordūd.

Vysu breivai papyldomajā eņciklopedejā izagoda i tryukumi, kurus juos kritiki pīmiņ saceidami, ka Vikipedejis projekts nadereigs voi nūlykts nalūbei. Cieškuok dzierdātī kritiku argumenti taidi:

Kuri nakuri cylvāki teišom samaitoj Vikipedejis rakstīņus, izsvīž jūs turīni i leidzeigai. Nazcik kritiku pasasacejuši, ka Vikipedejis projekta raisteiba i rakstīņu skaita lelynuojums davess da lela  i projekts nūmiers pats nu sova haosa i anarhejis. Vys jau irā zynoms, ka ļaužu, kuri grib grīztīs da loba parāda , irā daudzuok kai vandaļu, deļ tuo samaituotī rakstīni dreiži atsagrīž da napasenejuos lobuos versejis (tū ļaun Vikipedejis programatura). Atsagrīžūt pi agruokuos versejis, par nazcik sekunžu var izlobuot sovvaļnīku padareitū bādu.

Var lomuot Vikipedeju par informacejis naprofesionalumu. Leluma ļaužu dūmi naatsateik objektivim zineibys faktim. Partū daudzeji parostī datoru lītuotuoji var napīzeidami akademiskūs autoritetu puortaiseit rakstīņus kaidā naviņ napareizā atmejā. Tok dzeivē tai goduos reši - taišni autoritets, a na profani var aizastuot par sovu iņterpretaciju i pīminēt taidus faktus, kirūs i profani var pazeit kai pareizus i tycamus.

Izagoda, ka Vikipedeja nasatur pi politkorektuma aizprasejumu. Atsarūn vaicuojumi, ap kurim vajag raksteit maneigai, kab naīļaunuotu cytu Vikipedejis lītuotuoju. Taidu vaicuojumu, ticīs, nabyus daudzi; gruomotuos izdrukavuotuos eņciklopedejis vēļ cīšuok komojās ar politkorektumu.

Vikipedejis kritiki roksta ap cieškim konfliktim redaktoru vydā ap tuo voi cyta rakstīņa pareizumu, vysaidom faktu interpretacijom i tt. Dzeive ruoda, ka tūlaik streideibys var izlītuot rokstūt objektivuok i īlaižūt raksīnī vysaidus redzīņus ap streideigajim vaicuojumim.

Vysim latgaļu Vikipedejis autorim byutu labi turētīs pi stiļa nūsacejumu. Irā stiļa nūsacejumi, kuri kūpeigi vysim - i anglīšim i latgalim. No vajadzeigi i stiļa nūsacejumi, kuri latgalim izaškir nu cytu volūdu, pīvadumam, pareizraksteiba.




#Article 85: Zipfa lykums (384 words)


Sovā suoku versejā Zipfa lykums soka, ka dabeigys cylvāka volūdys tekstu korpusā, vuorda relativais bīžums ir apgrīzti proporcionals juo kuortas numuram vuordu bīžuma sarokstā. Pīmāram, vysbīžuok lītuotais vuords tekstūs pasaruodēs divtik bīži nakai ūtrais bīžuokais, a ūtrais bīžuokais pasaruoda divtik bīži nakai caturtais, i.t.t. Myusu dīnuos tū sapratīni lītoj kab apzeimuotu vasalu saimi ar varbyuteibu sadalejumim. Itū empiriskuo lykumu pyrmū reizi lika prīškā Harvarda lingvists Zipfs ().

Pīvadumam,  ar anglīšu tekstim, the ir bīžuok aptiktais vuords, i jis vīns pats sastata 7% nu vysim vuordim tymūs tekstūs (69971 the eksemplari iz drupeit vairuok nakai 1 miļjona vuordu kūpskaita). Lobi atbiļst Zipf'a lykumam ūtrys bīžuokais vuords of, kurs sastata 3.5% nu vysu korpusa vuordu (36411 eksemplari), a tuoļuok īt and (28852). Vīn 135 bīžuokī vuordi jau ir vairuok nakai puse nu vysim Brauna korpusā atrūnamajim vuordim. Zipfa lykums ir ceisti empirisks a na teoretisks. Zipfa sadalejumus nūvāroj i puors cytuos vītuos. Cālūni tam nava vēļ piļneigi saprasti. 

Kab pamateitu skaitļu aiļa atbiļsteibu Zipf'a lykumam, tū attāloj uz 2 koordinatom log(kuortas numurs) i log(bīžums). Pīmāram, the vāg atlikt kai punkteņu koordinātuos x = log(1), y = log(69971). Ka tī punkteni ir tiuli kluot vīnai taisnei, tod sadalejums atbiļst Zipfa lykumam. Biļdeitis ar tū varit apsaviert ituo rokstīņa anglīšu versejā. 

Latgaļu tekstu elektroniska apstruode vēļ dora vīn pyrmūs sūļus. Bet ari ite byutu svareigi zynuot bīžuok lītojamūs vuordus; zynuot cik lela dale nu tekstu korpusa ir tai puorkluota. Ka kurs zyn, kur aptikt taidus latgaļu tekstu korpusus (vālams tymā pošā pareizraksteibā) dūdit zini.

Varbyut tys sadalejums juosauc par Cipfa (na Zipfa) sadalejumu, kai tys dareits krīvu volūdā? Pavuorde varātu byut vuocu, a jis dzeivova Amerikā ir juo vuords byutu skaitoms angliski.

Lyuk Javys programa, kas vīnam argumentam izvoda tabeleiti ar Zipfa sadalejumu n lelumu vydā:

  public class Zipf {
    public static void main(String[] args) {
      if (args );
        System.exit(0);
      }
      // komandys aiļa parametrys - vasals pozitivs skaitlys:
      int n = Integer.parseInt(args[0]);
      double total = 0.0;
      for (int i = 0; i javac Zipf.java
  c:\tempjava Zipf 10
  1.lelums: 34.14
  2.lelums: 17.07
  3.lelums: 11.38
  4.lelums: 8.54
  5.lelums: 6.83
  6.lelums: 5.69
  7.lelums: 4.88
  8.lelums: 4.27
  9.lelums: 3.79
  10.lelums: 3.41

Zipfa sadalijums bīži īsastuoj ari tierga sadalejumā konkurentu vydā. Pīmāram, ka ir 10 maizis ryupnīcys, tod leluokai bīži byus 34% dale maizis tiergā, ūtrai leluokai - 17% (divreiz mozuok), i.t.t.




#Article 86: Švedeja (333 words)


Švedeja, oficialai Švedejis Kieneste (švedu: Konungariket Sverige) - vaļsteiba Pūstumu Europā pi Baļtejis jiurys. Vaļsteiba tur rūbežu ar Norvegeju i Suomeju, a dīnavydūs ar Oresunda tyltu saškierta ar Daneju. Baltejis jiurā vaļsteibai namoz solu, pošys leluos - Gotlandeja i Elandeja.

Pa vaļsteibys pluotam 450,295 km², Švedeja irā trešuo poša leluo vaļsteiba Europys Savīneibā, kuramā dzeivoj 9,2 miljoni dzeivuotuoju. Švedejā cieški moza dzeivuotuoju bīzeiba - tik 21 cylvāks iz vīnu km². Vaļsteibys dīnavydūs dzeivoj labtik vaira cylvāku kai pūstumūs. 85% dzeivuotuoju dzeivoj mīstūs i guodojams, atīsmē itys skaits pasalelynuos. Švedejis Kienestis golvysmīsts irā Stokholmys, kurs taipoš irā pošu lelais vaļsteibys mīsts ar 9 223 766 dzeivuotuojim. Ūtrais pa lelumam mīsts irā Geteborgs, trešais - Maļme.

Švedejis vaļsteiba īstateita vydslaikūs. 17 godu symtā jei pasaplateja sovys teritorejis i tyka par Švedejis Impereju. Tei beja vīna nu pošu zeimeiguo vaļsteibu Europā 17 i 18 godu symtā. Lelumu teritoreju uors Skaņdinavejis pussolys Švedeja pagaisynuoja. Taipoš Reitu Švedeju, myuslaiku Suomeju puorjēme Krīvejis Impereja 1809 godā. Pa 1814 goda vaidim pi Švedejis tyka daškierta i Norvegeja, tok obadiveju vaļsteibu savīneiba dreiži izjuka. Nu tuo laika Švedeja napīsadola nivīnūs vaidūs i vysod raudzej īvāruot neutraliteta politiku.

Myuslaikūs Švedeja irā konstitucionala monarheja ar parlamentarisku demokratisku vaļdeibu i labi izraisteitu ekonomiku. Jei aizajim pyrmū vītu pasaulī pa demokratejis iņdeksam i septeitū vītu pa ļaudeibys raisteibys iņdeksam. Švedeja irā Vydtautiskuos ekonomiskuos kūpādareibys i raisteibys organizacejis (VEKRO) dalineica i nu 1995 gods janvara 1 dīnys  Europys Savīneibys dalineica.

Daudzejuos pasauļa volūduos Švedejis pasauka skaņ leidzeigai. Varams, pasauka izacēluse nu vuordu Sweon/Sweonas (Vacnorvegu volūdā Sviar, latiņu Suiones) i suokuos vīnkuoršai lītuota kai Švedu ļauds. Švedu pošu pasauka Sverige sasadora nu diveju vuordu Svea i Rike, kas zeimoj Švedu Kieneste, tok laika guojumā izsoka puorsamejuse. Latgaliskuo pasaukys variaceja sadar ar lītaunīku volūdys pasauku i irā vīna nu daudzejom vuorda Sweden variacejom.

Suomu-ugru volūduos švedu i Švedejis pasauka izacēluse nu švedu volūdys vuorda roþs - iertīs. Itū pasauku lītuoja i skaņdinavu varjagim, kuri īstateja Novgoroda mīstu. Kod varjagus slavi asimilēja, Suomu-ugru pasauka izaglobuoja (Rus - anglīšu Russia).




#Article 87: HTML (261 words)


HTML (Hyper text Markup Language Hiperteksta īzeimuošonys volūda) – datorūs lītuota teksta īzeimuošonys (markēšonys) volūda, ar kū īzeimuot saturu Internetā. Bīžuokī lītuojumi - puorstaipteikla škūrsteitivim, pruottelefonim, e-posta viestim. Volūdu standartizej W3 konsorcijs. Dokumenti, kas raksteiti HTML formatā atsaškir nu Open Office Writer, MS Word ci Adobe PDF dokumentim ar tū, ka HTML aproksta vīn dokumenta saturu i daļu saturiskū nūzeimi, bet (eipaši HTML 4 i 5) naapzeimoj ituo dokumenta grafiskuos eipateibys - tuos var elasteigi pīmāruot datora videi, kur itys HTML dokuments lītuots. Pīvadumam, HTML apzeimoj, ka teksta gabaleņš irā pyrmuo leidzīņa vyrsroksts, bet naapzeimoj ar kaida fonta burtim, cik lels, kai izleidzynuots, i.t.t.

Pomota vīneiba HTML volūdā irā elements. Kai ari XML volūdā, HTML elementam var byut atributi i īkšpuse. Īkšpusē var byut teksts ci cyti elementi. Sevkuram elementa atributam ir sovs nūsaukums i nūzeime. Atributi bīži puormej nūklusātuos vierteibys. Pīvadumam, HTML fragments: 
 malnsR sorkons 
irā 2 elementi. Vīns nu elementu (font) puorslādz kruosu nu nūklusātuos (malnys) iz sorkonu. Ituo elementa īkšpusē asūšais elements (strong), puormej fontu nu nūklusāta iz trakna.
Pyrmais elements ir ar vīnu atributu (style) i ituo atributa vierteibu color:red. Cytam elementam atributu navā.

HTML kodā atributu vierteibys īsokoms likt pēdeņuos () ci apostrofūs ('), bet HTML 4.01 standarts tū naprasa.

HTML versijā nūruoda versejis (i reizim zamversejis) numurus. Pīvadumam, HTML 3.2, HTML 4.01, HTML 5. 
Pādējuos W3C versejis irā HTML versija 4.01. Versejai HTML 5 irā skices statuss, bet puorsavierieji jau nazcik elementu nu HTML 5 atbolsta. Bejuši centīni HTML raksteit ari teirā XML sintaksē (a ne SGML) - itū projektu sauc XHTML (verseja XHTML 1.0). 




#Article 88: Škūrsteitivs (182 words)


Škūrsteitivs (ci Puorstaipteikla škūrsteitivs ci puorsavieriejs) irā softa aplikaceja kab ruodeitu, navigētu i maklātu informaceju Puorstaipteiklā. Sevkuru informacejis gabaleņu (resursu) identificej URL adress - tei var byut teikla lopa, obrazeņš, video ci kaids cits turīņs. Vāluok, kad pasaruodēja cyti lobi konkurenti - Firefox, Safari, Opera, Google Chrome, tod Explorer'a tiergus dale samazynuoja da 56.8%.

Napaseņ škūrsteitivi atsateistej ari iz pruottelefonim. Lītuojūt Web'a biblioteku WebKit, irā pataiseiti softa rysynuojumi iz Google Android (operaceju sistema Android), Apple iPhone (operaceju sistema iOS), Nokia (softa platforma S60) i iz Palm (operaceju sistema webOS). Nu vysu jaunuokais škūrsteitivs irā Google pataiseitais Google Chrome (ari lītuoj tū pošu WebKit biblioteku). Tierga dale jam strauji aug. 

Lelajai dalei nu škūrsteitivim irā kūpeigi taidi sadura elementi:

Leluo dale škūrsteitivu atbolsta HTTPS protokolu i pīduovuoj veidus, kai iztreit Web'a kešu, glabiņus i puorsavieršonys viesturi. 

Ogruok škūrsteitivi lītoja vīnkuoršu HTML verseji, vāluok jī paplatynova HTML volūdys vareibu, irā ari atspaids GIF, JPEG, PNG obrazeņu formatim, CSS stiļam, nazcik mediju formatim. Suocūt nu HTML5 Web'a lopu autori var īlikt audio i video failus (pīvadumam, Ogg Vorbis formatā), nalītuojūt Adobe Flash, ci cytus papiļdejumus.




#Article 89: Volūda (170 words)


Volūda, mēle aba runa var zeimuot konkretai cylvāka vareigumu apjimt i lītuot kompleksys komunikaciju sistemys voi ari konkretu itaidys kompleksys komunikaceju sistemys gadīni. Volūdys zineiba sevkurā juos zeimeibā teik saukta par lingvistiku aba volūdzineibu.

Apmāram 3000—6000 volūdu, kuruos cylvāki myuslaikūs runoj, irā vysuīvāruojamuokī pīvadumi, tok dobyskuo volūda var byut baļsteita ari iz vizualu, a na tik dzierdeibys stimulu kai, pīvadumam, zeimu volūdys i rokstu volūda. Kodus i cytus muoksleigai radeitu komunikacejis sistemu veidus kai tūs, kas teik lītuoti datoru programiešonā, ari var saukt par volūdom. Volūdā itamā zeimeibā irā zeimu sistema informacejis kodiešonai i dekodiešonai.

Teik īskaiteits, ka cylvāka volūda irā fundamentalai izškireiga nu cytu dzeivnīku škiru volūdu, i jai pīmeit daudz augstuoks komplicātums. Cylvāka volūda irā cīši sapeita ar tū, ka jei irā baļsteita iz vērtiņa nūsacejumu, kas saista simbolus ar jū zeimeibu, taidejaidai rodūt bezgaleigu varamū izasacīņu skaitu nu aprūbežuotūs elementu skaita. Teik īskaiteits, ka volūda roduos, kod agreimī hominidi pyrmūreiz suoka sasadorbuot, damāruojūt agruokys komunikaceju sistemys, baļsteitys iz izsaceigu zeimu, tymā skaitā suzinis teorejis i kūpeigū iņteņcionaliteta.




#Article 90: Upeitis Uobeļduorzs (164 words)


Meilys aiļu i dzīšmu festivaļs Upeitis Uobeļduorzs irā pošu vacais regularais latgaļu kulturys festivaļs. Tys nūteik kas gods rudiņa mieneša trešajuo sastdinē Upeitys Tautys nomā, Vileks nūvoda Škilbanu pogostā.

Pyrmais festivaļa sariedīņs nūtyka 2002 godā, kura iniciators beja ailinīks Ontons Slyšāns. Jis izguoduoja, ka rudiņa mienesī vysapleik nūteik aiļu dīnys, a nikur eisti jaunīši naapmeklej. Tod vīns pajiemīņs kai daviļkt jaunīšus klauseitīs aiļu, byutu vīnā sariedīnī jaunīšim pošu aktualuo laikā dalykt nazcik lītu - vysaižu stiļu muzyku, ailis i latgaļu volūdu. I vēļ sariedīnim kai dastateigs nūsacejums byutu, ka vysuvaira ailem i muzykai vajag byut latgaliskai.

Itys irā sovpateigs festivaļs latgaļu volūdā kuramā vīnuvīt skaņ ailis i muzyka. Zeimeigai, ka sariedīnī pīstuov vysu stiļu muzykai - i folkloram, i rokam. Festivaļs irā zeimeigs, ka bejs pyrmuo vareiba uzastuot iz vīnys scenys kai labi zynomom grupom i alininīkim, tai i suociejim. Nu Upeitis Uobeļduorza īdvēsmi dabovuši nazcik cyti tautys kulturys dareituoji, atdorūt jaunus latgaliskuos kulturys sariedīņus, taipoš tys irā vadynuojs izaraisteit jaunom grupom i literatim.




#Article 91: Rēzeknis gerbs (149 words)


Rēzeknis gerbs irā Rēzeknis mīsta simbols. 2000 gods pavasara mienesī Rēzeknis dūma pījama sasprīdumu ap mīsta simbolikys apstyprynuošonu. Deputati nūbolsuoja ap Rēzeknis gerba variantu, kas beja pījimts Latvejis pyrmuos breivuos vaļsteibys laikā.

Tai kai vairuoki apdzeivuotu vītu vacī gerbi nabeja sadareigi ar napavaļdeigys vaļsteibys ideju, 1923 godā Latvejā sataisieja sovpateigu heraldikys komiseju. Itymā laikā Latgolys oficialais simbols beja grifs (iz lobū pusi), kas rūkā tur zūbynu. Tys pots grifs ījama centraluo vītu Rēzeknis mīsta gerbā, kas tyka pījamts 1925 godā. Iz pazyla fona atvaiguots zalta (dzaltons) grifs — senejs mitologisks radejums ar ļova augumu i ereļa spuornim.

Grifs ira miļzeigs, lels i špetnys radejums. Mitologejā tys cieški veic zalta sorguotuoja funkcejis. Itys ira vareiguma i dreizuma simbols. Piec heraldikys nūsacejumim grifs atvaiguots ar zūbynu, a Rēzeknis gerbā zūbynu puormeja iz škīdu Latvejis karūga nūdoruos, pastreipojūt mīsta pīdereibu vaļsteibai. Pazylais fons piec heraldikys nūsacejumim zeimoj cālsirdeibu, gūdeigumu, paticeibu i napīmeteigumu.




#Article 92: Jākubmīsta Svātuo Gora kleštors (180 words)


Jākubmīsta Svātuo Gora veirīšu kleštors i Jākubmīsta Svātuo gora pravoslavu cierkva irā Latvejis pravoslavu svietneica i pravoslavu svietceļuojumu golasnāgs. Cierkva i kleštors atsarūn Jākubmīstā, Breiveibys ūļneicā 202. Kleštora teritoreja irā Jākubmīsta viesturiskais centrys. Sūpluok Svātuo Gora cierkvys irā Svātuo Nikolaja Breinumdora cierkva.

Pravoslaveibys viesture Jākubmīstā īsasuoce 16 godusymtā, kod nu Krīvejis pa Daugovu ceļuoja daudzi silejnīku. Niulejuo pravoslavu kleštora apleicīnē nu 1670 da 1675 goda pastateja pyrmū kūka Svātuo Gora cierkvi i sūpluok taipat kleštoru. Apleik cierkvys teritorejai pastateja bīzu myurini sīnu ar saujamlūkom, kas izglobuota da myuslaikim. Piec guņsnelaimem tymā pošā vītā 1887 godā pastateja myurini cierkvu Bizantejis stiļā – krystveida cierkvi ar pīcim kupolim i supluok asūšu zvanineicu. Cierkva irā slavanuo Jakobštatis Vysusvātuokuos Dīvadzymdynuotuojis ikona, deļtuo niule itei vitā irā Latvejis zeimeibys pravoslavu svātceļuojuma golasnāgs.
Niule otkon dora veirīšu Jākubmīsta Svātuo Gora kleštors. Tī dzeivoj 10 ticeibys veiri, kuri dūd paleigu Jākubmīsta tryuceigajim i bezdarbnīkim, poši struodoj goldnīceibā i sovā saimisteibā. Dora biblioteka, svātdinis škola, dvēseliskais seminars ticeibys vuiceibys školuotuojim i virīņa vyrtuve.
Cierkvā dora i krīvu, i latvīšu pravoslavu parapeja. Sevkura mieneša pyrmejuo svātdinē – dīvakolpuošona latvyskai.




#Article 93: Praņcīšu volūda (100 words)


Praņcīšu valūda (français, IPA: [fʁɑ̃sɛ]) — romanīšu volūda, kuru kai dzymtū ronoj leluokuo daļa cylvāku nu Praņcejis, praņciski runojūšuos Šveicarejis, Valonejis, Briseļa (Beļgeja) i Kvebeka (Kanada), kai i minoritetu grupys cytuos vaļsteibuos. Praņcīšu kai ūtruos volūdys runuotuoji irā paplateiti daudzuos pasauļa daļuos, lelums nu kurim dzeivoj praņciski runojūšajā Afrikā, vysuvairuok Gabonā (80%), Mauricejā (72,7%) i Elefanta Kaula Molā (70%). Pa izškireigim apskaitim jei irā dzymtuo volūda nu 75 leidz 110 milijonim i ūtruo volūda 190 milijonim cylvāku. Bez tuo fraņcīšu volūdu vuicuos kai svešvolūdu leidz apmāram 200 milijonim cylvāku, padorūt jū par ūtrū vysuvairuok pīsovynojamūs volūdu pasaulī piec anglīšu volūdys.




#Article 94: Oskars Seiksts (180 words)


Oskars Seiksts (dzims 1973 g. novembra 15 d. Rēznē) – latgalīšu ailinīks, rakstinīks, literaturys kritiks, latgalīšu postmodernuos literaturys aizsuociejs. Darejs lelu ītaku cytim myuslaiku latgalīšu autorim – Ingridai Tāraudai, Valeņtinam Lukaševičam, Līgai Rundānei, Juoņam Ryučānam, Līgai Gagainei-Deksnei (Leigai Seikstai) i ct. 

Beidzs Rēznis 5 vydsškolu, vuicejīs Rēznis Augstškolā. Dzeivoj Rēznē i Rēznis nūvodā. 
Latvejis rakstinīku savīneibys bīdris nu 1998 gods. 

Dzeivuļus jiems raksteit vydsškolys laikā. Pyrmuos publikacejis – Rēznis rajona laikrokstā Darba Karogs (1990) i Mōras Zeme (1991). 
Dzeivuli, eisproza, rakstīni ap latgalīšu volūdu i literaturu nūdrukavuoti laikrokstūs Latgolas Bolss, Zemturs, žurnalā Jaunuo Dzeive, laikagruomotā Tāvu zemes kalendars i cytur. 

Caur sovu pyrmū gruomotu Seppuku iz saulis vādara (1995, kūpā ar Valeņtinu Lukaševiču) devs kvalitativai jaunu pagrīzīni latgalīšu poezejā – i tematikys, i muokslyskuos izsaceibys, i auteņtiskuos volūdys vierteibu lītuojuma zinē. Pīrakstejs pyrmū postmodernizma romanu latgalīšu literaturā Valerjana dzeive i redzīni (1996, kūpā ar Valeņtinu Lukaševiču). Kūplasīnī Pagrauda (1999) publiciejs vierteigys esejis, pasūleidams novatorisku, myuslaiceigu pasavierīni iz latgalīšu literaturys viesturis. 

Ar Oskara Seiksta vuordim komponātys dzīsmis 2009 i 2011 godā izlaids Latgalīšu rokmuzykants Sovvaļnīks (īguoja albumūs Sūpluok i Bolts susātivs).  




#Article 95: Ingrida Tārauda (170 words)


Ingrida Tārauda (; dzymuse 1971 goda juņa 30 dīnā Rēznis rajona (niule — Rēznis nūvods) Drycānu pogosta Kuzmu solā) — latgalīšu ailineica, lirike. Davuse zeimeigu īlicīni latgalīšu lirikys raisteibā, siņtezādama latgalīšu literarū tradiceju ar myuslaiceigom izsaceibys formom.

Vuicejusēs Drycānu vydškolā, studiejuse Daugpiļs Universitetā filologeju. Darejuse Vacstrūžānu pamatškolā, Cyskodu vydsškolā, Cyskodu bārnunomā, Gaujīnis vydsškolā. Radeigajai izaugsmei ītaku darejs Oskars Seiksts, Valentins Lukaševics  i cyti juos audzis jaunī latgalīšu literati. Latvejis Rakstinīku savīneibys bīdre nu 2007 gods.

Pyrmuo publikaceja – dzeivuļs baļtīšu volūdā laikrokstā Latvijas Jaunatne 1987 godā. Pyrmuo leluokuo publikaceja (latgalīšu volūdā) — jaunūs autoru kūplasīnī Pagrauda (1999). Ailis taipoš publicātys laikagruomotā Tāvu zemes kalendars, rokstu lasīnī Olūts, aļmanahūs Rēzekne i Luna, latgalīšu poezejis antologejuos (Latgalīšu dzejas antologija (2001, sast. V. Valeinis), i Susātivs (2008, sast. I. Šuplinska), škārsteikla laikrokstā LaKuGa i cytur. Sovi lirikys lasīni -  Vīgla byušonys ironeja (2000) i Izdadzynuota sirds (2001). 

Poezejai soveigi pasauļa dazinis paradoksi, iņtimūs puordzeivuojumu atspeidīni. Izsaceiba dobyska i breiva, liriskuo varūne pasamona dūt i jimt vīnulaik - atsaļaudama runuot ap sovu dobyskū sīvīteibu. 




#Article 96: Valeņtins Lukaševičs (159 words)


Valeņtins Lukaševičs (dzims 1968 g. oktobra 27 d. Rēznē) – latgalīšu ailinīks, rakstinīks, literaturzininīks, latgalīšu postmodernuos literaturys aizsuociejs.

Beidzs Rēznis 5 vydsškolu (1986), Daugpiļs Universitetu (bakalaura grads 1993, magistra grads 1996). Nu 1993 gods dora Daugpiļs Universitetā par vuiceituoju. 2008 godā dabuojs filologejis doktora grada par disertaceju Latgalīšu 20 godusymta proza Latgolys literariskajā pluotā. Niule Daugpiļs Universiteta docents, vuica literaturu.

Pyrmuo publikaceja – Rēznis rajona laikrokstā Darba Karogs 1989 g. Dzeivuli publicāti laikagruomotā Tāvu zemes kalendars, laikrokstā Mōras Zeme, žurnalā Jaunuo Dzeive, almanahā Luna, latgalīšu jaunūs literatu kūplasīnī Pagrauda (1999) i ct. Caur sovu pyrmū gruomotu Seppuku iz saulis vādara (1995, kūpā ar Oskaru Seikstu) devs kvalitativai jaunu pagrīzīni latgalīšu poezejā – i tematikys, i muokslyskuos izsaceibys, i auteņtiskuos volūdys vierteibu lītuojuma zinē. Pīrakstejs pyrmū postmodernizma romanu latgalīšu literaturā Valerjana dzeive i redzīni (1996, kūpā ar Oskaru Seikstu)

Latvejis Rakstinīku savīneibys bīdris nu 1998 gods. 

Latgalīšu rokmuzykants Sovvaļnīks 2009 i 2011 godā izlaids ar Valeņtina Lukaševiča vuordim komponātys dzīsmis.




#Article 97: Juoņs Ryučāns (109 words)


Juoņs Ryučāns (pa eistynajam vuordam Ivars Magazeiņs; dzims 1962 g. marta 27 d. Rēznis nūvoda  Vīmyna pogostā) – latgalīšu ailinīks, puorvārsuojs, publicists, ļaudyskais dareituojs. Atmūdys laikā aktivai vadynuojs latgalīšu literaruos volūdys i kulturyskuos dzeivis atdzimšonu.

Vuicejīs Maltys vydsškolā, beidzs Latvejis Universiteta Uorzemis volūdu fakuļtetu (1985), Ventspiļs augstškolā dabuojs puorvārsuoja specialiteta. Darejs laikrokstā Daugavpils Vēstnesis, laikroksta Diena Daugpiļs birojā, Daugpiļs mīsta pošvoldā. Dorbuojīs žurnalā Jaunuo dzeive, laikrokstā Latgolas Bolss. Latvejis Rakstinīku savīneibys bīdris nu 2006 gods. Div dāli (dveini).

Publikacejis - suocūt nu 20 gs. 80-tūs godu beigu laidīņūs Katōļu Dzeive, Mōras Zeme, Jaunuo Dzeive, Latgolas Bolss, Daugavpils Vēstnesis, Latgales Laiks, laikagruomotā Tāvu zemes kalendars, rokstu lasīnī Olūts i cytur. 




#Article 98: Sīnuojis nūvods (357 words)


Sīnuojis nūvods () — pošvolds Latgolys reitūs pi Krīvejis rūbeža. Pošvolda centrys — Sīnuojis mīsts. Nūvods tur rūbežu ar Dagdys i Ludzys nūvodu, taipoš ar Krīvejis Federacejis Opskovys i Boltkrīvejis Vitebska apgabali.

Nūvoda pasauka cālusēs nu Sīnuojis mīsta, a tys sovu pasauku dabovs nu upis — Sīnuojis (sīna upe). Baļtīšu volūdā vuords Zylupe () atsarads 20 godusymtā kai agruokuos latgaliskuos pasaukys Sīnuoja aba Sīnupe tuoļuoks napareizs „puorcālums” krīvu volūdys ītakā (). 

Sīnuojis nūvoda teritorejis pūstumu i reitu daļa īīt Mudovys zamainis Sīnuojis leidzonainē, a dīnavydi i vokori Latgolys augstainē. Poša augstuo nūvoda viersyune — Rudovys kolns (244 m). Nūvoda centrys Sīnuoja 62 km atostumā nu Rēznis i 302 km atostumā nu Reigys. Atostumi da nūvoda centram — nu Ļauderim i Posyunis 12 km, nu Zaļesis 7 km.

Pošvolds īstateits 2002. godā, saškirūt Sīnuojis mīstu i Zaļesis pogostu. 2009 godā nūvodam dasaškiera Ļauderu i Posyunis pogosts. 

Sīnuojis nūvodā dzeivoj 3655 dzeivuotuoju (2011. gods), nu jūs 868 latvīši, 1994 krīvi 574 boltkrīvi, 89 puoli i 131 cytys tauteibys. 48% (1748 cylvāki) nu vysu dzeivuotuoju dzeivoj Sīnuojis mīstā, 23% (825 cylvāki) Zaļesis pogostā, a tuoļuok nu nūvoda centra Posyunis pogostā 19% (685 cylvāki), Ļauderu pogostā 10% (397 cylvāki). Nūvodā dzeivoj 1741 veirīts i 1914 sīvītys.
Lelums dzeivuotuoju irā Romys katuoļu ci pravoslavu ticeigī.

Nūvodā dora Posyunis pamatskūla, Sīnuojis vydskūla i Sīnuojis muzykys i dailis skūla. Vīna bārnu pyrmskūlys īstote Sīnuojā i pyrmskūlys bārnu grupa Posyunis pamatskūlā. Ļauderūs, Posyunē, Sīnuojā i Zaļesē dora biblioteka. Golvonā nūvoda kulturys īstote irā Sīnuojis Tautys noms, taipoš dora i Posyunis tautys noms i Ļauderu kulturys centrys.

Vysuvaira nūvodā daraksteiti iņdividualī pasajāmumi i zemnīku saimisteibys, taipoš sabīdreibys ar aprūbežuotu atsaceigumu (SIA). Pasajāmumi aizajim ar solsaimesteibu i mežsaimisteibu. Zeimeigu vītu aizajim transporta pakaļpīni, partū ka nūvodā irā īdeveigi tranzita celi. Mīstā dora nazcik sātysparāda pakaļpīņu pasajāmumi.

Sīnuojis nūvodu ar cytom apleicis teritorejom saškir autoceļš i dzeļžaceļš. Nūvoda pūstumu daļu škārsoj vaļsteibys golvonais autoceļš A12 (Jākubmīsts—Terehova), kas irā daļa nu Europys zeimeibys ceļa E22 (Lelbritaneja—Krīveja). Terehovā rūbežkontrolis punkts ar Krīveju, cieški byun autotranzita ailis. Pa pūstumu—dīnavydu tecīņam nūvodu škārsoj regionalais autoceļš P52 (Sīnuoja—Škauna—Bukmuiža). Zaļesis pogostu i Sīnuojis mīstu škārsoj dzeļžaceļa lineja Rēzne II—Sīnuoja, nūvoda teritorejā vīna staceja Sīnuoja.




#Article 99: Parostais skroblys (140 words)


Parostais skroblys () - bārzu saimis skroblu (Carpinus) škira, pasaplatejuse vyds i dīnavydu Europā. Reitu paplateibys areals dasnīdz Ukrainu i Krīveju, pūstumūs dīnavydvokoru Latveju (Gruobina, Prīkulis i Rucovys nūvodā). Kolnu regionūs aug na augšuok kai 600 m viers jiuru leidzīņa.

Tys irā 15-25 m, kurūs nakurūs gadīņus 30m augsts lopukūks. Stumbrys suovaiņs, kleivs. Myza pazali palāka, seviški vacuokim kūkim. Lopys preteimys, 4-9 cm garys ar izsaceigom dzeislom i zūbainom molom. Vīnsātys augs, zīd lopu mienesī reizē ar lopu plaukšonu, spurdzys apputeksnej viejs. Auglis - mozs 7-8 mm rīksteņš, dasaturejs pi sāklys skrīnpuka. Parostais skroblys irā tymsu meilūšs kūks, kam pateik augleiga, pakriesleiga vīta. Kūkna cīta, dag lānai, tok tveikai, partū cieški izlītoj molkai. Taipoš cieški audzejams kai dekorativs augs parkūs i suodūs.

Latgolā parostais skroblys aug tik 11 vītuos, divejis nu jūs Vyšku pogostā.  Īraksteits Latvejis Sorkonuos gruomotys 2 kategorejā.




#Article 100: Dlužņovys piļs (131 words)


Dlužņovys muižys piļs pastateita nu 1905 da 1911 godam jugendstiļa i eklektizma arhitekturā. Vaļsteibys zeimeibys arhitekturys pīminieklis. Muižys suodā izslivuo Madonys skulptura. Tān pilī dora Dlužņovys pogosta pamatškola.

Suodu ītaiseja Kerbedzu saime 20 godu symta suokuos, tok praktiskūs dorbus padareja muižys vaļdeituojs - suodinīks I. Ksendzepolskis. Suoda pluots 22 dekteru, nu tū 2,2 dekteru iudiņa. Nu 1977 gods suods irā vaļsteibys sardzeibā. Tys irā vierīniskys parks ar 7 oporim, vysi opori saškierti. Vīnā nu oporim bejs net kruocs ītaiseits. Suodā bejuse lela kryumu i kūku vysaideiba, partū ka Kerbedzu puors nu dīnavydu ceļuojumim vysod atveds kaidu naviņ jaunu škiru. Suodā bejuse nazynoma itaļu dailinīka svātuos Jaunivis Marejis skulptura. Varams, ka poša saimineica atveduse. Aiz tuo ka skulptura beja maituota deļ laika, 1991 godā oroginalu puormeja ar dailineicys L. Vronevskys Madonys skulpturu.




#Article 101: Soluojs (112 words)


Soluojs — azars Latgolys dīnavydu daļā, Rēznis nūvoda Muokuļkolna pogostā iz rūbeža ar Dagdys nūvoda Ondrupinis pogostu. Azars īīt Rāznys nacionaluo parka sadorā kai Soluoja dobys nūlīgtiņs. Azarmalis zamys, lāvom pīguoznem. Dybyns dyuņuots, muolaiņs, a vītom akmiņains. Azarmalis lineja 14,6 km gara, daudzim leičim i pussolom. Azara vokoru daļu sauc par Mozū Soluoju, nu Leluo Soluoja atškierts ar 10 m plotu carteci. Azarā 10 kryumainis i mežainis solys, kas kūpā sadora 9,1 dekteru pluota. Car azaru tak Maltys upe, kas nu Leluo Iļža azara da Soluojam saucēs Mostovuha. Azarā ītak 9 ryuči.

Nu auguoju azarā aug nīdris, skūrstys, laičinis, gleivinis i cyti auguoji. Nu zyvu azarā dzeivoj osori, leidakys, plauds i cytys.




#Article 102: Pededze (117 words)


Pededze (; ; ) - upe Vydzemē, natuoli nu Latgolys nūvoda rūbežu. Aivīkstis poša leluo lobuos malis dataka. Upe aizasuoc Hānjis augstainē, Kerigumis azarā, Igaunejis Vyrovys apleicinī. Tak iz dīnavydu sūpluok Krīvejis rūbežom, tod pasagrīž iz dīnavydvokoru i tak Latvejā Olyuksnis, Guļbinis i Modyunis nūvodūs. Deļ Lubuona hidrografiskuos sistemys, ītakā upe sasadola div storūs - Vacpededzē i Jaunpededzē. Vacpededze satak ar Bolupi.

Upmalis cīši mežainis, daudzi ūzuluoju. 1997 godā Strodu pogostā sataiseits dobys nūlīgtiņs Pededzis ūzuluojs. Upei daudzi leikumu i vacupu, 50 km puosmā nu Litinis da Jaunpededzis kanalam upe tak lūklūkim. Zamyn nu Litinis upē 1950 godūs pastateita iudiņa spākaine, tok sakryta i tān likvidieta. Kūpā ar Aivīksti, upi cieški sauc par Latgolys i Vydzemis rūbežu.




#Article 103: Nigereja (104 words)


Nigereja, oficialai Nigerejis Federaluo Republika, irā federala konstitucionaluo republika. Nigerejis sadorā īīt 36 pavaļstis i federaluo golvysmīsta teritoreja Abudža. Vokoru Afrikys vaļsteiba tur rūbežu ar Benina Republiku vokorūs, Čadu i Kamerūnu reitūs i Nigeru pūstumūs. Dīnavydūs vaļsteibys molys skaloj Atlaņtejis okeana Gvinejis leics. Treis pošu leluos tautu grupys Nigerejā irā hausu, igbo i jorubu. Religiski tautys padaleitys iz pusem - vīna dale irā musulmonu, a ūtra kristīšu, tik nalela dale tradicionalū religeju pīkritieju.

Nigerejis vaļsteibys pasauka jimta nu Nigeris upis, kas tak car vaļsteibu. Nigereja irā poša leluo vaļsteiba Afrikā pa dzeivuotuoju skaitam i septeituo poša leluo pasaulī, kurymā vysu vaira dzeivuotuoju irā malnī.




#Article 104: Katōļu Dzeive (182 words)


Katōļu Dzeive aba Katuoļu Dzeive beja religiski ļaudyskys žurnals, kuru izdūd SIA Katoļu Dzeive Viļānu mīstā. Žurnals izīt 11 reižu godā, sīna i labeibys mienešu numuru izlaižūt kūpā sīna mienesī. Materiali žurnalā tyka publicāti latvīšu i latgaļu volūdā. Rakstīni irā na tik ap religejis temom, a taipoš stuosta ap psihologiskom i cytom gareigom cylvāka nabyušonom i jū izsprīsšonu. Regularai tyka publicāti rakstīni ap Latgolys ļaužu dzeivi, stuosti ap bazņeicu viesturi, nūvoda kulturviesturi, volūdu, vuiceibu, solsaimesteibu i cytom svareigom temom. Laikrokstā beja cieški atrūnami ari literarī dorbi latgaļu volūdā. Žurnals tur zeimeigu vītu latgaļu rokstu volūdys popuļariziešonā i izglobuošonā myuslaiku lītuošonai.

Pyrmais Katuoļu Dzeivis laidīņs izguoja 1926 gods pavasara mienesī, vysys publikacejis tymā beja tik latgaļu volūdā. Da 1940 godam žurnals izguoja Reigā, nu suoku naregularai. Tok jau nu 1929 gods laikroksts suoce izīt vīnu reizi par mienesi. Pyrmais redaktors da 1928 godam beja Dominiks Jaudzems - bazneicnīks, Rēznis Školuotuoju instituta direktors. Nu 1929 gods da 1938 godam žurnalu vadeja A. Novickais, a da 1940 godam P. Laurinovičs.

Žurnals puortrauca iznuokt 2014. goda decembrī.Darbību pārtrauc žurnāls «Katōļu Dzeive». Lsm.lv. 2014. g. 3. decembrī. 




#Article 105: Keneja (285 words)


Keneja, oficialai Kenejis Republika, irā vaļsteiba reitu Afrikā, golvysmīsts Nairobis. Keneju pa pusei padola ekvators, dīnavydreitūs juos molys skaloj Iņdejis okeans. Vaļsteiba tur rūbežu ar Somaleju pūstumreitūs, ar Etiopeju pūstumūs, Sudanu pūstumvokorūs, Ugandu vokorūs i Tanzaneju dīnavydūs. Dīnavydvokorūs irā Viktorejis azars, kura dalis taipoš irā Ugandā i Tanzanejā. Keneja boguota mežogū dobu ar nazcik tyukstūšu dzeivinīku i auguoju škiru. Vaļsteibys pluotā 580,000 km2 dzeivoj gondreiž 39 miļjoni ļaužu, kuri byun vysaižu izškireigu tautu i kulturu. Kenejis Republikys pasauka jimta nu Kenejis kolna (vītejū volūdā zeimoj boltais), kurs irā ūtrais pa augstumam Afrikā i byun kai zeimeigs orieņtirs dzeivuotuojim.

Kenejis sadorā īīt 47 rajoni, sevkurs nu jū tur sovu pa pusei autonomu vaļdeibu, kas saškierta ar golvonū vaļdeibu golvysmīstā Nairobī. Vaļsteibys geografeja izškireiga kai juos tautys. Jei tur goru okeanmali ar Iņdejis okeanu, kas vaļsteibys vydā puorīt savanys zuoluojūs i naaugleigūs kryumuojūs. Centralī i vokoru apgabali kolnaini i mežaini, cikom pūstumu apgabali irā tyvai tukšneša zemisvierīņam.

Kai Reitu Afrikys vaļsteiba, Keneja bejuse apdzeivuota jau senejā paleolitā. Bantu tautu ekspanseja pasaplateišonuos aizasuoce pyrmā godu tyukstūšgadeibā i myuslaiku vaļsteibys rūbeži izaveidoja Nila-Saharys, Afroaziatu i Bantu volūdu apgabaļu krystceļūs. Tys sataiseja Keneju kai pylnai daudzikulturalu vaļsteibu. Europīšu i arabu sūpluokums zemē beja jau jaunū laiku suokuos, tok vydslītuos jū ītaka suoce buyt tik 19 godu symtā. Brytu Impereja īstateja Reitu Afrikys protektoratu 1895 godā, kas nu 1920 gods zynoms kai Kenejis Koloneja. Napavaļdeiga Kenejis Republika īstateita 1963 gods zīmys mienesī.

Kenejis golvysmīsts Nairobis irā golvonais tierdzeibys centrys. Kenejis ekonomika irā vīna nu pošu lelū Reitu i Centralajuo Afrikā. Vaļsteiba tradicionalai aizajim ar pasaulī izslivuo čaju i kopeju, a napaseņ tikuse par golvonū eksportolūtu svīžom pučem Europys dzeivuotuojim. Pakaļpīņu iņdustrejā golvonū vītu aizajim telekomunikacejis. Taipoš Keneja irā izslivu atletu tāvaine.




#Article 106: Zīmara pogosts (158 words)


Zīmara pogosts irā Olyuksnys nūvoda teritoriskais padalīņs Vydzemē. Pogostā dora Zīmara pamatškola, feļčeru punkts, pogosta buoreņtīsa, Muoreņkolna biblioteka i tautys noms, pogosta ciļtsarokstu atdale, turizma informacejis punkts, socialuo dīnaste i 29 Zīmaru mazpulks.

Zīmars kai dzeivojama vīta kronikuos mynāts jau ap 1550 godu, kod vītejais muižnīks Johans Feļdbergs par 100 dalderim puordevs muižu sovam svaiņam breivzemnīkam Aļbertam Simeram. Dūmuot, ka nu juo pavuordis izaroduse vītys i vysa pogosta pasauka.

Zīmara pogosts tur rūbežu ar:

Zīmara pogosts irā Olyuksnys augstainis pūstumu golā, pogostā nazcik kaupru. Saltupu kolns izaceļ 230 m vjl, a Garais kolns 283,2 vjl. Zeme apauguse mežim i nacīši lūbeiga zemdareibai. Taipoš pogostā daudzi mozu ezereņu i ryuču.

Iudiņtveris:

Pūri i peisi:

Zīmara pogosta teritorejā irā 17 solu i nazcik vīnsātu.

Pogosta teritoreju naškārsoj nivīns vaļsteibys zeimebys autoceļš ci dzeļžaceļš. Sative nūteik pa vītejuos zeimeibys celim - Lucka-Olyuksna (V383), Alsvikis-Zīmars (V384), Olyuksna-Zīmars-Vaclaicine (V386) i cytim.

Zīmara pogosta teritoreju apkalpoj div posta atdalis Muoreņkolns (LV-4332) i Olyuksna-1 (LV-4301).




#Article 107: Škeļtovys pogosts (107 words)


Škeļtovys pogosts () — Aglyunys nūvoda teritoriskais dalejums Latgolā. Pogostā dora Škeļtovys pamatskūla, feļčeru punkts, pogosta buoreņtīsa, biblioteka i tautys noms. Pogosta ļauds pīdar katuoļu, pravoslavu i staroveru parapejom.

Viesturiskai lelums Škeļtovys pogosta zemu bejs Daugpiļs apleiciņa Izvolta pogostā. 1945. godā Izvolta pogostā īstateja Škeļtovys solys padūmi. 1950. godā Škeļtovys solai daškiera Peipeņu solu, a 1945. godā i Staškeviču solu. 1960. godā Škeļtovys solys kolkoza „Vīneiba” teritoreju daškiera Veiguļu solai, a kolkoza „Ceiņa” teritoreju Izvolta solai 1961. godā. 1968. godā daškir i Gruoveru solys Mičuryna kolkoza teritoreju. 1990. godā solu reorganizej kai pogostu. 2009. godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Aglyunys nūvodam.

Škeļtovys pogosts tur rūbežu ar:




#Article 108: Gruoveru pogosts (112 words)


Gruoveru pogosts () — Aglyunys nūvoda teritoriskais dalejums Latgolā. Pogostā dora Gruoveru pamatskūla, biblioteka i tautys noms. Pogosta ļauds pīdar Gruoveru katuoļu parapejai, Gruoveru pravoslavu i Kovaļovys staroveru parapejai.

Viesturiskai lelums Gruoveru pogosta zemu bejs Daugpiļs apleiciņa Aulejis pogostā, kurs īstateits 1930. godūs nu Izvolta pogosta zemu. 1945. godā Daugpiļs apleiciņa Aulejis pogostā īstateja Aulejis solys padūmi. 1954. godā solai daškir likvidātū Apšenīku solu. 1964. godā Aulejis solu puorsauc par Gruoverim, a sābru solu Ostrovu par Auleju. 1968. godā Gruoveru solai daškir Vuoveru solu, a daļu Gruoveru solys teritoreju daškir Škeļtovys solai. 1990. godā solu reorganizej kai pogostu. 2009. godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Aglyunys nūvodam.

Gruoveru pogosts tur rūbežu ar:




#Article 109: Sokolku pogosts (235 words)


Sokolku pogosts irā Viļānu nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora tautys noms i biblioteka, feļčeru punkts, div puordūtuvis, solu sīvīšu apvīneiba Ūdzeņa. Kai 2008 godā aizdareja Dylmaņu pamatškolu, pogostā nadora nivīns vuiceibu īstots. Lelums Sokolku pogosta škoļnīku vuicuos Cyskuodu vydsškolā. Pogostā dora vīna katuoļu parapeja, tok lelums dzeivuotuoju irā staroveri i apmeklej Sakstygola ci Sylmolys pogosta cierkvys.

Viesturiskai Sokolku pogosta teritoreja bejuse Rēznis apleiciņa Viļānu pogostā. 1945 godā Viļānu pogostā īstateja Sokolku solys padūmi. Nu 1947 gods da 1949 godam bejs Viļānu apleicinī, nu 1949 da 1962 godam Viļānu rajonā, a nu 1962 gods Rēznis rajonā. 1954 godā Sokolku solai daškiera likvidātū Skudnovkys solu. 1990 godā solu reorganizej kai pogostu. 2009 godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Viļānu nūvodam.

Sokolku pogosts tur rūbežu ar:

Sokolku pogostā nadaudzi irā kudrys, smiļkts i žvyra atrostuvis, a mežu cīši moz. Dīnavydvokorūs plota leidzonaine, a dīnavydreitūs iz Cyskuodu azara pusi zeme kaupraina. Pogosta teritorejā navā nivīna azara.

Pūri i peisi:

Sokolku pogostā dzeivoj 856 ļauds, nu jū 74% krīvu i 23% latvīšu. Pyrma 300 godu Sokolku pogosta teritorejā iz dzeivi atguoja nu cara represejom bāgūšī staroveri, partū lelums pogosta dzeivuotuoju irā etniskī Latgolys krīvi.

Sokolku pogosta ļauds dzeivoj 22 soluos.

Pogosta teritoreju škārsoj vīns vaļsteibys zeimebys autoceļš Viļāni-Ružyna-Malta (P59) i nazcik vītejuos zeimeibys celi. Pūstumūs īt Krystapiļs-Sīnuojis dzeļžaceļa lineja, tok pogosta teritorejā nivīnys stacejis navā. Ļauds izmontoj tyvuokū staceju Viļānūs.

Sokolku pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale Sokolki (LV-4640).




#Article 110: Mūrmastinis pogosts (155 words)


Mūrmastinis pogosts irā Varakļuonu nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora biblioteka, feļčeru punkts i pamatškola. Nivīnys bazneicys pogostā navā, ticeigī pīdar Barkovys ci Varakļuonu katuoļu parapejom.

Mūrmastinis pogosts tur rūbežu ar:

Mūrmastinis pogosts irā Reitulatvejis zamainē. Lelumu zemu aizjim Jersikys leidzonaine, a pūstumreitu daļu Lubuona leidzonaine. Jersikys leidzonainē zemis vydyskai viļnainis, pa pūstumreitu - dīnavydvokoru tecīņam īt 3-12 m augsti kaupri, kas pūrā iztaisa garonys solys. Poša leluo nu jū Siksola dzeivojama. Iz solys pogosta poša augstuo viersyune 115 m vjl.

Pogosta teritoreju 7205 dekteru pluotā aizjim Teiču dobys rezervats i daļa nu Borkovys ūzuluoja.

Iudiņtveris:

Pūri i peisi:

Mūrmastinis pogostā dzeivoj 878 ļauds, nu jū 94,8% latvīšu, 3,1% krīvu i 1,1% ukraiņu.

Mūrmastinis pogosta ļauds dzeivoj 28 soluos.

Pogosta teritoreju škārsoj vīns vaļsteibys zeimebys autoceļš Modyune-Varakļuoni (P84) i nazcik vītejuos zeimeibys celi. Mūrmastinis naškārsoj nivīna dzeļžaceļa lineja, pogosta centram tyvuokuo staceja Stirnīne 16 km atstotumā.

Mūrmastinis pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale Mūrmastine (LV-4835).




#Article 111: Blontu pogosts (172 words)


Blontu pogosts () — Cyblys nūvoda teritoriskais dalejums Latgolā. Pogostā dora tautys noms, suokuskūla, biblioteka, felčeru punkts i sporta zala.

Viesturiskai Blontu pogosta teritoreja bejuse Ludzys apleiciņa Mērddzinis pogostā. 1945. godā īstateita Blontu solys padūme. 1954. godā Blontu solai daškiersta likvidātuo Degļovys sola. 1979. godā daļa Blontu solys daškiersta Golyšovys i Zviergzdiņa solai. 1990. godā solu reorganizej kai pogostu. 2009. godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Cyblys nūvodam.

Blontu pogosts tur rūbežu ar:

Pogosta vokoru daļa atsarūn Mudovys zamainis Sīnuojis leidzonainē, a reitu daļa Latgolys augstainis Būrzovys kauprainē. Pogosta pošu augstuos kaupris 163,8 m vjl pi Kicovkys solys i 166,2 m vjl pi Būbynu solys. Pošu zamuo vīta Kreiču pūrā — 106,8 m vjl.

Iudiņtveris:

Pūri i peisi:

Blontu pogostā dzeivoj 502 ļauds.

Blontu pogosta ļauds dzeivoj 19 soluos.

Pogosta reitu daļu škārsoj vīns vaļsteibys zeimebys autoceļš Kuorsova—Ludza—Bukmuiža (P49) i nazcik vītejuos zeimeibys celi vysā pogosta teritorejā. Blontu pogostu naškārsoj nivīna dzeļžaceļa lineja. Tyvuokuo staceja „Ludza” linejā Krystapiļs—Sīnuoja 11 kilometru nu pogosta centra.

Blontu pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale Blonti (LV-5706).




#Article 112: Rudzātu pogosts (155 words)


Rudzātu pogosts () — Leivuona nūvoda teritoriskais dalejums Latgolā. Pogostā dora biblioteka i div vuiceibu īstoti — Rudzātu vydsskūla i Rudzātu specialuo iņternatpamatskūla. Partū ka pogostā navā nivīna tautys ci kulturys noma, ļauds lītoj vydsskūlys ustobys.

Rudzātu pogosts īstateits 1920. godā, padalūt Stirnīnis pogosta teritoreju. 1925. godā pogostam daškiera pa dalei nu Preiļu, Vuorkovys i Leivuona pogosta zemu. 1935. godā pogosta pluots beja 141 km² i tymā dzeivova 3355 dzeivuotuoju. 1945. godā pogostā īstateja Aizupis, Muolkolna, Rudzātu i Vyds solys padūmi, a pošu pogostu 1949. godā likvidieja. Rudzātu sola nu 1949. gods da 1959. godam bejuse Leivuona rajona, a nu 1959. gods Preiļu rajona sadorā. 1954. godā Rudzātu solai davīnova likvidātū Muolkolna i Vyds solu, 1962. godā i Stirnīnis solys kolkoza „Pa Lenina ceļu” teritoreju. 1975. godā solai davīnova daļu Turku solys kolkoza „Narata” teritorejis. 1990. godā solu reorganizej kai pogostu. 2009. godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Leivuona nūvodam.

Rudzātu pogosts tur rūbežu ar:




#Article 113: Ezs (205 words)


Ezs, parostais ezs ()  irā kustūņāduoju (Insectivora) ailis dzeivinīks, pīdarūšs eziņu (Erinaceidae) saimei. Latgolā dzeivoj div ežu škirys — boltys kryuts (reitu) ezs i bryunys kryuts (parostais) ezs. Boltys kryuts ezs irā gona cieškys vysā Latgolā, a bryunys kryuts ezs cīši reši — tik pošūs Latgolys pūstumūs. Bryunys kryuts ezs īraksteits Latvejis Sorkonuos gruomotys 3 kategorejā i Baļtejis jiuru regiona Sorkonajā gruomotā. Dzeivinīki aktivi pakrieslī i naktī. Vysāduoji, tok vysuvaira ād dzeivinīku barūkli — pelis i cytus seikus grauziejus, vardivis, škierzlotus, vysaižys vabalis i kuopurus.

Augums 230—280 mm gars, mugora i suoni nūauguši eisim, tymsim dzanyulim (odotom), iz vādara padzoltoni mateni. Pīaudzs ezs sver 800—1200 g. Dzymdynoj 3—8 plykus ežalānus, kam par puors dīnu uzaug dzanyuli.

Eži dzeivoj mežamoluos, kryumuojūs i cylvāka dzeivisvītu tyvumā — suodūs i parkūs. Nameiļoj dzeivuot slapņuos i volgonuos vītuos. Ezs nasabeist cylvāka i labi atguodoj vītys, kur jū dabaroj.

Ezs paplateits vysā Europā. Boltys kryuts ezs paplateits nu Centraluos Europys vokorūs da Sibiram (Uralu dīnavydim) reitūs. Dīnavydūs jis dzeivoj da Turcejai, Kaukazam, kazahejai, Izraeļam i Iranam. Pūstumūs jis dzeivoj da Latvejai i Moskvys apgabaļam Krīvejā.

Bryunys kryuts ezs paplateits Latvejis pūstumūs, Igaunejā, Skaņdinavejis dīnavydūs i tyvai jiurom, taipoš vysā Vokoru Europā nu Atlaņtejis okeana da Čekejai i Puolejis, Austrejis vokorim.




#Article 114: Škilbānu pogosts (319 words)


Škilbānu pogosts irā Vileks nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora vydsškola, biblioteka, Romys katuoļu bazņeica, socialuos apryupis sāta i maizis muzejs Rekovys solā, pamatškola, biblioteka, tautys noms i kulturviesturis muzejs Upeitis solā, pravoslavu cierkva Škilbānu solā i Balkanu kolnu muzejs Balkanūs.

Škilbānu pogosts īstateits 1930 godā, padalūt Baļtinovys i Vileks pogostu zemis. 1935 godā pogosta pluots beja 216 km² i tymā dzeivova 6423 ļauds. 1945 godā pogostā īstateja Egļovys, Loginu, Stabļovys, Škilbānu i Zaļčupis solu padūmis, a pošu pogostu 1949 godā likvidieja. Loginu sola bejuse Vileks apleicīnī (1945-1949), Abrinis rajonā (1949-1958) i Bolvu rajonā (nu 1959 gods). Loginu solai 1945 godā davīnova likvidātū Zaļčupis solu, 1962 godā Medņovys i Škilbānu solys sovetu siamisteibys Škilbāni teritoreju. 1968 godā Loginu solu puorsauce par Škilbānu solu. 1971 godā davīnova daļu Lozdulejis solys sovetu saimisteibys Škilbāni teritoreju, a sovetu saimisteibu Medņova davīnova Medņovys solai. 1977 godā Škilbānu solai davīnova daļu likvidātuo Upeitis solys teritorejis. 1990 godā solu reorganizej kai pogostu. 2009 godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Vileks nūvodam.

Škilbānu pogosts tur rūbežu ar:

Pogosta teritoreja irā Atzolys pacyluma vokorūs i Mudovys zamainis Abrinis pacyluma pazamynuojumā. Gaisalaiks, samārojūt ar cytim Latgolys pogostim gon buorgs. Vydyskuo temperatura jaunagods mienesī -9° pa Celseja skolai, sīna mienesī +18° pa Celseja skolai. Bezsola periods saīt 135 dīnys godā. Solsaimesteibai lītojamuo zeme sadora 73% pogosta teritorejis (1376,4 dekteru). 14% pogosta zemu (1376,4 dekteru) irā meži, tok vaļsteibys mežu navā. 30 dekteru meža tur pogosta pošvolds, cytus zemnīku saimisteibys i privatī zemu saiminīki. Škilbānu Pogosta teritorejā zeimeigu pūru navā, viņ tik peisi ap Reikys upi.

Iudiņtveris:

Škilbānu pogostā dzeivoj 1268 ļauds, nu jū 83% latvīšu, 16% krīvu i 1% cytu tauteibu ļauds.

Škilbānu pogosta ļauds dzeivoj 64 soluos. Pošu leluos solys - Rekova (pogosta centrys), Škilbāni, Upeite.

Pogosta teritoreju škārsoj vaļsteibys zeimebys autoceli Vileks-Kuorsova (P45) i Dubļova-Cierpīne (P46), taipoš nazcik vītejuos zeimeibys celi. Dzeļžaceļa linejis pogosta teritoreju naškārsoj.

Škilbānu pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale Škilbani Rekovys solā (LV-4587).




#Article 115: Osyuna pogosts (174 words)


Osyuna pogosts irā Dagdys nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora Osyuna pamatškola, tautys noms, biblioteka, feļčeru punkts i pīcys puordūtuvis - vīna Račevā i četrys Osyunā. Osyuna pamatškolā īstateits muzejs K. Raudivem. Lelums pogosta ļauds katuoļi i pīdar Osyuna Svātuo Krysta paaugstynuošonys Romys katuoļu bazņeicis parapejai.

Viesturiskai Osyuna pogosta teritoreja bejuse Daugpiļs apleicinī. 1935 godā Osyuna pogosta pluots beja 213,8  km²..  1945 godā īstateja Aišpūru, Apaļu, Osyuna, Pareču, Kepovys i Rutku solys padūmi, a pošu pogostu 1949 godā likvidieja. 1954 godā Osyuna solai daškiera Aišpūru solu, 1960 godā Osyuna solys sovetu saimisteibys Ceiņa teritorejis daškiera Svareņu solai.. 1990 godā solu reorganizej kai pogostu. 2009 godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Dagdys nūvodam.

Osyuna pogosts tur rūbežu ar:

Osyuna pogostā dzeivoj 595 ļauds, nu jū 64,2% latvīšu, 14,5% krīvu, 13,6% boltkrīvi, 9% puoļu.

Osyuna pogosta ļauds dzeivoj 38 soluos. Pošu leluos solys - Osyuns (pogosta centrys), Račeva.

Pogosta teritoreju naškārsoj nivīns vaļsteibys zeimebys ceļš, sative nūteik pa nazcik vītejuos zeimeibys celim. Taipoš dzeļžaceļa linejis pogostā navā.

Osyuna pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale Osyuns (LV-5676).




#Article 116: Kepovys pogosts (163 words)


Kepovys pogosts irā Dagdys nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogosta centrā Neikšānūs dora feļčeru punkts i biblioteka. Koč i 1990 godā pastateja jaunu suokuškolu, deļ mozuo škoļnīku skaita 2000 godā školu aizdareja i pogosta teritorejā nivīna vuiceibu īstota navā. Škoļnīki vuicuos Dagdys, Kruoslovys i Osyuna školuos. Lelums ļaužu katuoli i viesturiskai pīdar pi Osyuna Svātuo Krysta paaugstynuošonys Romys katuoļu bazņeicis.

Viesturiskai Kepovys pogosta teritoreja bejuse Daugpiļs apleiciņa Osyuna pogostā. 1945 godā Osyuna pogostā īstateja Kepovys solys padūmi. 1954 godā Kepovys solai daškiera likvidātū Apaļu solu. 1990 godā solu reorganizej kai pogostu. 2009 godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Dagdys nūvodam.

Kepovys pogosts tur rūbežu ar:

Kepovys pogostā dzeivoj 261 ļauds, nu jū 67,1% latvīšu, 13,3% krīvu i 10,4% boltkrīvu.

Kepovys pogosta ļauds dzeivoj 22 soluos. Pošu leluos solys - Apali, Neikšāni (pogosta centrys), Lukšova.

Pogosta teritoreju naškārsoj nivīns vaļsteibys zeimebys ceļš, sative nūteik pa nazcik vītejuos zeimeibys celim. Taipoš dzeļžaceļa linejis pogostā navā.

Kepovys pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale Kepova Neikšānu solā (LV-5677).




#Article 117: Pūstinis pogosts (111 words)


Pūstinis pogosts irā Kruoslovys nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora tautys noms, biblioteka i feļčeru punkts Pūstinis solā, klubs, feļčeru punkts, pansionats i dīnys centrys Skuku solā i biblioteka Joninu solā. 1999 godā Pūstinis poamatškolai daškiera Skuku suokuškolu, partū tān pogostā tik vīns vuiceibu īstots.

Pūstinis pogosts tur rūbežu ar:

Pūstinis pogostā dzeivoj 1030 ļauds, nu jū 25,4% latvīšu, 46,7% boltkrīvu i 19,2% krīvu.

Pūstinis pogosta ļauds dzeivoj 63 soluos. Pošu leluos solys - Pūstine (pogosta centrys), Skuki, Pleiki, Nauļāni, Gromyki, Auguļova, Jonini.

Pogosta teritoreju naškārsoj nivīns vaļsteibys zeimebys ceļš, sative nūteik pa nazcik vītejuos zeimeibys celim. Taipoš dzeļžaceļa linejis pogostā navā.

Pūstinis pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale Pūstine (LV-5666).




#Article 118: Indreicys pogosts (213 words)


Indreicys pogosts () irā Kruoslovys nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora vydsskūla, muzikys i dailis skūla, tautys noms, biblioteka, feļčeru punkts i dzeļžaceļa rūbežkontrolis punkts. Indrys pogostā div bazņeicys — Baļbynovys katuoļu i Indreicys ļutaru.

Da 1920 gods agrarajai reformai tānejuo Indreicys pogosta teritorejā beja Baļbynovys i Dvorčānu muiža. 1937 godā Daugpiļs apleiciņa Pīdrujis pogostu 
puorsauce par Indreicys pogostu. Tymā laikā pogosta pluots beja 164,86 km² i dzeivova 6793 ļauds. 1945 godā pogostā īstateja Dvorčānu, Indreicys, Kelovys, Kuzminu, Pīdrujis i Voicuļovys solu padūmi, a pošu pogostu 1949 godā likvidieja.Kruoslovys rajona Indreicys solai 1950 godā daškiera likvidātū Kuzminu solu, 1961 godā likvidātū Voicuļovys solu. 1990 godā solu reorganizej kai pogostu. 2009 godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Kruoslovys nūvodam.

Indreicys pogosts tur rūbežu ar:

Indreicys pogostā dzeivoj 1300 ļauds, nu jū 12,2% latvīšu, 58,0% boltkrīvu, 17,8% krīvu i 12,0% cytu tauteibu ļauds (puoli i cyti).

Indreicys pogosta ļauds dzeivoj 52 soluos. Pošu leluos solys — Indreica (pogosta centrys), Boltuo, Darguļova, Vaivodi, Voicuļova.

Pogosta teritoreju naškārsoj nivīns vaļsteibys zeimebys ceļš, sative nūteik pa nazcik vītejuos zeimeibys celim. 10 km atostumā nu pogosta centra īt vaļsteibys zeimebys autoceļš Reiga—Daugpiļs—Puotarnīki (A6). Indreicys pogostu škārsoj dzeļžaceļa lineja Reiga—Daugpiļs—Vicebskys, iz kurys rūbežkontrolis punkts. Pasažiru sative puosmā Daugpiļs—Indra aizdareita 2000 godā.

Indreicys pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale „Indreica” (LV-5664).




#Article 119: Iļdzs (103 words)


Iļdzs aba Geranimovys Iļdzs — catūrtais pošu dzilais Latgolys azars Aglyunys nūvoda Kastulinys pogostā. Azars subglacialā īlīknē Vīmyna kauprainē. Dybyns dyuņuots, molys stuovonys. Ītak nazcik ryuču i gruovu, leluokī nu jū Randovka (nu Leluo Kustaru azara) i ryucs nu Dubuļu azara. Ar Rušyunu saškir vīna nūtece, iz kurys da 20 godu symta 70 godim bejušys iudiņa patmalis. Azara vydums 36 milijons m³, iudiņs azarā samejuos 1,8 godūs, Azarā vīna azarsola (0,1 dekteru).

Nu auguoju azarā aug nīdris, skūrstys, vylkuvāzys, šautrainis, skaļbi, gleivinis i cyti auguoji. Nu zyvu azarā dzeivoj osors, leidaka, plauds, karušs, snīdze, korpa, zuts, viedzele, repšs i cytys.

Azarmolā nazcik myudu.




#Article 120: Gološovys pogosts (102 words)


Gološovys pogosts () — Kuorsovys nūvoda teritoriskais dalejums Latgolā. Pogosta centrā Gološovā dora tautys noms, biblioteka i pyrmaskūliņs īstots. Kai 2010. godā aizdareja Aizgāršys pamatskūlu, pogostā nadora nivīna skūla. Lelums ļaužu pravoslavi i pīdar Gološovys Svātuos Trejadeibys pravoslavu parapejai.

Gološovys pogosts pyrmū reizi viesturis dokumentūs aizraksteits 1646. godā Ludzys stuorastejis inventara sarokstā kai Wlosc Hołuszowska. 1784. godā Gološovys sarokstūs aizraksteita kai Mikalovskys (Mērdzinis) muižys daļa. 1945. godā Mērdzinis pogostā īstateja Gološovys solys padūmi. 1979. godā Gološovys solai daškiera daļu Blontu solys teritorejis. 1990. godā solu reorganizej kai pogostu. 2009. godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Kuorsovys nūvodam.

Gološovys pogosts tur rūbežu ar:




#Article 121: Saļņovys pogosts (113 words)


Saļņovys pogosts () — Kuorsovys nūvoda teritoriskais dalejums Latgolā. Pogostā dora tautys noms, biblioteka, pamatskūla, feļčeru puinkts. Pogostā dora Saļņovys i Ruskulovys Romys katuoļu parapejis, taipoš ticeigī pīdar i Kuorsovys Romys katuoļu parapejai.

Viesturiskai Saļņovys pogosta teritoreja bejuse Ludzys apleiciņa Kuorsovys pogostā. 1945. godā īstateja Saļņovys solys padūmi. 1954. godā Saļņovys solys padūmei daškiera Oponosu solu, 1955. godā Ruskulovys solu, a 1977. godā pa daļai nu Malnovys, Kuorsovys i Baļtinovys solu teritorejis. 1990. godā solu reorganizej kai pogostu. 2009. godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Kuorsovys nūvodam.

Saļņovys pogosts tur rūbežu ar:

Saļņovys pogostā dzeivoj 850 ļaužu.

Saļņovys pogosta ļauds dzeivoj 51 soluos. Pošu leluos solys — Saļņova (pogosta centrys), Aizeļkšni, Kaupuži, Ruskulova.




#Article 122: Mežavydu pogosts (114 words)


Mežavydu pogosts () — Kuorsovys nūvoda teritoriskais dalejums Latgolā. Pogosta dora taytys noms, Mežavydu i Raņču biblioteka, Mežavydu 1. pamatskūla Mežavydu solā i Mežavydu 2. pamatskūla Raņču solā. Katuoli pīdar Mežavydu Romys katuoļu parapejai.

Viesturiskai Mežavydu pogosts bejs Rēznekis apleiciņa Bieržgaļa pogostā. 1945. godā Bieržgaļa pogostā īstateja Mežavydu solys padūmi. 1945. godā Mežavydu solai daškiera Padolis solu, a 1977. i Raņču solu. 1990. godā solu reorganizej kai pogostu. 2009 godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Kuorsovys nūvodam.

Mežavydu pogosts tur rūbežu ar:

Mežavydu pogostā dzeivoj 1012 ļauds, nu jū 94,6% latvīšu, 3,3% krīvu i 0,6% boltkrīvu.

Mežavydu pogosta ļauds dzeivoj 72 soluos. Pošu leluos solys — Mežavydi (pogosta centrys), Mežavydu muiža (Ūtrī Mežavydi), Annysmuiža.




#Article 123: Mariņdzis piļs (174 words)


Mariņdzis () aba Marinzejis muižys piļs (Marinzejas muižas pils) pastateita nu 1845 da 1847 godam klasicizma arhitekturā. Vaļsteibys zeimeibys arhitekturys pīminieklis irā Krystapiļs nūvoda Atašīnis pogostā. Muiža bejs vīns nu daudzeju fon der Borhu sovumu Latgolā. Muižys centra pīstateiba sataiseita ap regularu prīškys pogolmu. Nu ībraucamuo ceļa pusis pogolmu apjieme akmiņu sātmaļs, a tuoļuok beja muižys kliete, staļs i ūtrā pogolma golā piļs. Tān pilī dora Atašīnis pogosta Bruoļu Skryndu vydsskūla.

Mikaels fon der Borhs, zininīks, kolekcionars i literats, beja Varakļuonu muižys sovinīks. Sovim dālim jis atstuoja puormaņtīņus — vīnam Varakļuonu muižu, ūtram Borkovys, a trešam Juzefam fon der Borham Mariņdzis muižu. Mariņdzis grafs apsaženieja lelciļteigu damu Emu Holinsku, Aleksandra Puškina radineicu.

Tymā pošā laikā, kod stateja pili, Mariņdzis azarmalē suoce radeit i muižys suodu. Anglīšu i praņcīšu jaukta stiļa parkā sādynuoti nu Vuocejis atvasti kūki. Suodā daudzi ratu kūku škiru. Tuoļuok parks aizīt mežaparkā. Izaglobuojuši i puors muižys saimisteibys kuormi. 2 kilometru garumā nu Atašīnis da muižai vad kūku aleja. Senejais suods i azars sataisa breineigu apleicīnis vierīni. Car suodu tak Osoru upe.




#Article 124: Siejamais lyns (459 words)


Siejamais lyns (Linum usitatissimum L.) liniņu (Linaceae) saimis lynu (Linum) giņts auguojs. Vīngadeigs zuoluoju auguojs, 50-120 cm augstumā. Arheologiskajūs izkasumūs dazynuots, ka siejamais lyns bejs vīna nu pošu pyrmū cylvāka kuļtivietū solsaimisteibys kulturu. Lyns jau kuļtiviets vaira kai 5000 godu pyrma Krystus pīdzimšonys Tyvajūs Reitūs, Egiptā i Kinejā.

Siejamūs lynus nu tū lītuošonys padola div tipūs – oleja lyni i škīznys lyni. Škīznys lynu kuots 75-135 cm augstumā, tīvs, cilinddryskys, zarains tik augstīnē. Sieklineicys dūbu sataisa mozuok kai oleja lyni, taipoš sāklys mozuokys. Sakņu sistema mītsakne ar vuoji izraisteitom suonu saknem.
Oleja lyni eisuoki, rasnuoku  i cīši zarainu kuotu jau nu zamoškys. Cīši daudzi zīdu. Oleja lynu sakņu sistema zaraina. 
Lopys obadiveju tipu lynim puormeiš. Siedūšys, laņcetiskys, ar leidzonu mali i trejom dzeislom. Lopa 2-3 cm gara, 0,4-3,0 cm plota.

Lynu zīdi irā nu vysaižu zylu pakruosu da liļovu ci boltu. Cytuos vaļsteibuos irā net dzaltonom krūņlopom. Zīdi vācakleņā ci skrajeniskā saliktā čačē. Divkuortu zīdi ar pīcom krūņlopom, kauslopom, putekšņlopom i augļlopom. Zīd vosorys i sīna mienesī . Skiadrā, syltā dīnā saplaukst agrai nu reita i ap desmitim nu reita krūnlopys jau nūbierst. Vāsā i volgonā laikā zīd da dīnavydam. Kod lynu zīdi prozīd, beidzuos i lynu kuota augšona garumā.

Sāklys ploskonys, ūlveida. Viersa speidona i leidzona. Kruosa parostai tymsai bryuna, rešuok dzaltona ci cytuos pakruosuos. Sāklys 0,6-0,8 cm garuos ūlveioda pūgaļuos. Pūgaļai irā pīci sieklineicys dūbi, sevkuru dūbu škārsīna padola div daļuos, partū kod nakod soka, ka pūgaļai irā 10 sieklineicys dūbu. Sevkurā daļā pa vīnai sāklai, sāklys gotovys labeibys i rudiņa mienesī. Lynu sāklys podtur 33-40% (kod nakod i 46-48%) oleja.

Lynu šķiznu padola garā i eisā škīznā. Garū šķīznu lītoj škīznu industrejā – audaklu, fiļtru, viervu, maisu, apavis, dīgu, špaleru, oboru i buru pīgatavē. Eisū šķīznu lītoj stateibmaterialu iņdustrejā – skaidu pluotu, guņsdrūšu durovu, škīznys cymenta pluotu, sausys vapnys, šykaturkys, dūbū cegļu i cytu materialu pīgatavē. Taipoš lynu škīznu lītoj kai jumta saguma i skonu izolacejis materialu.

Lynu oleju lītoj i medicinā, i iedīņūs, i kruosu, laku, kitu pīgatavē. Taipoš papeira i ceratys pīgatavē vajag lynu oleja. Olejs irā lels taukskuobu olūts. Saimisteibā lynu oleju lītoj laka, kruosys i muoksleiguos uodys pīgatavē, taipoš i apavis, papeira, linoleja i cytuos industrejuos .
Linolejs irā vīns nu pošu senejū lynu oleja lītuojuma pajiemīņu. Tū gatavej nu lyna oleja svečim, smolkai samolta styra, kūknys i pigmenta maisejuma.  Linoleju kai greidys sagumu vysaižuos ustobuos lītoj jau vaira kai 100 godu.

Jau nu senejim laikim Latgolā ļauds aizajieme ar lynu audziešonu i taišni Latgola beja golvonais lynu saimisteibys regions Latvejā . Myusu dīnuos lynu saimisteiba cīši sasamazynuojuse. Tān vīneiguo vīta Latgolā i vysā Latvejā, kur aizajim ar lynu selekceju, irā Latgolys solsaimisteibys zineibu centrys. Lynu puordaris fabriki dora Kruoslovā, Ludzā, Preiļūs, Rēznī i Vilekī. Pošu lelī lynuoji myuslaikūs aug Kruoslovys apleicīnī.




#Article 125: Rāznys nacionalais parks (100 words)


Rāznys nacionalais parks irā vaļsteibys sorgojama dobys teritoreja Latgolā. Īstateits 2007 godā, pyrma bejs kai Rāznys dobys parks. Parka pluots 596,15 km². i tys irā ūtrys pa lelumam nacionalais parks Latvejā. Parks irā Dagdys nūvoda Aņdzeļu pogostā, Bukmuižys pogostā, Ondrupinis pogostā, Ludzys nūvoda Rundānu pogostā i Rēznis nūvoda Dlužņovys pogostā, Kaunatys pogostā, Malnuo Dyužgola pogostā i Muokuļkolna pogostā. Parka administraceja Rēznē.

Parka golvonū zemisvierīni sataisa Latgolys augstainis centraluo daļa i Rāzna. Taipoš parkā nazcik mozuoku azaru, kaupru, mežu i  kulturviesturiskū pīminiekļu. Nu vysa parka pluota 16,27 % irā iudini. Parks sataiseits, kab izglobuotu dobys vierteibys i Latgolai soveigū kulturys vierīni.




#Article 126: Iņdeja (238 words)


Iņdejis Republika (भारत गणराज्य, ) — vaļsteiba Dīnavydazejā. Tei irā septeituo leluokuo vaļsteiba piec geografiskuo pluota, ūtruo leluokuo vaļsteiba piec dzeivuotuoju skaita, i vysapdzeivuotuokuo demokrateja pasauļā.  Rūbežojās ar Iņdejis okeānu dīnavydūs, Arābejis jiuru dīnavydvokorūs, i Bengālejis Leici dīnavydreitūs, tur rūbežu ar Pakistānu reitūs, Butānu, Kinys Tautys Republiku i Napālu pūstumvokorūs, i Bangladešu i Birmu reitūs. Iņdejis okeānā Iņdejis tyvumā atsarūn Šrilanka i Maļdivys, pi tam Iņdejis Aņdamani i Nikobaru solom irā jiurys rūbeža ar Taizemi i Indonēzeju.

Senuos Indys Īlejis Civilizācejis muojvīta i viesturisku tirdznīceibys ceļu i plotu impiereju regions, Iņdejis subkontinents cīši lelu sovys viesturys daļu bejis saisteits ar sovu komercialū i kulturālū boguoteibu. Četrys nu pasauļa leluokojom reliģejom: Hinduisms, Budisms, Džainisms i Sikhisms, aizasuokušuos ite, cikom Zoroastriuonisms, Kristīteiba i Islams īsarodušuos myusu ērys pyrmā godu tyukstūšā, pīpaleidzūt regiona kulturys dažuodeibai. Koč jū nu 18 godu symta pamozom aneksieja i administrieja Britu Ostiņdejis Kompaneja i  nu 19 godu symta vyda tīši puorvaļdeja Lelbritaneja, 1949 godā Iņdeja kļiva par napuorvaļdeitu vaļsteibu, piec Mahatmys Gandeja vadeituos bezvarmuoceibys kusteibys.

Iņdejis ekonomika irā deveituo leluokuo ekonomika pasauļā piec nominaluo ĪKP i caturtuo leluokuo piec īsapirkšonuos spiejom. Suokūtīs tierga ekonomiskom reformom 1991 godā, Iņdeja irā padareita par vīnu nu mudruok augūšom ekonomikom pasauļā, jei uzskoteita par napaseņ industriaļizātu vaļsteibu, tok jei vēļ aizvīn irā lelys pynaklys ar veseleibys apryupi, korupceju i raksteitnamuociešonu. Kai kūdūlīrūču vaļsteibai i reģionālai lelvarai, Iņdejai irā trešuo leluokuo armeja pasauļā i tei irā dasmytuo pasauļā piec militārim izdavumim.




#Article 127: Jezups Baško (174 words)


Jezups Baško (; 1889 gods jaunagods m. 9 d. — 1946 gods lopu m. 31. d.) beja skraidnīks, Latvejis armejis generals.

Dzimis Daugpiļs apleiciņa Jasmuižys pogostā. 1908 goda vosorys mienesī beidzis Belostokas realškolu, tai poša goda rudiņa mienesī īstuoja Krīvejis Vladamira kara školā, kuru jis beidza 1910 godā ar 1 škiru. 

Dzeivi interesādamīs par tūpūšu aviaciju, Jezups Baško īsastuoj un 1912 godā beidz karviersinīku gaiskugnīceibas školu, bet 1913 godā – Gatčinas aviacijis školu. Pyrmā pasauļa karā jis kai skraidnīks pīsadols kuovēs pret vuocīšim nu pyrmajuom kara dīnom.

Latvejis armejā Baško īsastuoja 1921 goda sīna mienesī Aviacejis divizionā un 1922 goda vosorys mieneša īceļts par diviziona kamaņdera paleigu, bet 1923 godā par diviziona kamaņderi. 1926 godā, pēc diviziona puorsaukšonys par Aviacejis pulku, īceļts par ituo pulka kamaņderi. 1929 godā puorceļts uz Tehniskuos divizejis puorvoldi un paškierts par divizejis štaba prīkšnīku, uzdūdūt izpiļdeit arī aviacejis inspektora daguojumus. 1938 godā paškierts par armejis aviacejis prīkšnīku. 1940 godā paaugstynuots par generalu. Tai pošā godā piec Latvejis okupacejs atbreivuots nu dīnasta.

Jezups Baško nūmiera 1946 godā dzymtuo Jasmuižys pogostā.




#Article 128: Fraņcs Trasuns (263 words)


Fraņcs Trasuns (; 1864 gods leita m. 16 d. Sakstagolā — 1926 gods sulu m. 6 d. Reigā) — zeimeigs latgalīšu i latvīšu kulturys i gareigais dareituojs, vaļstsveirs i literats. Vysu myužu aizajiems ar latgaļu volūdys i kulturys aizstuoviešonu.

Vuiciejīs vītējuo pogosta školā, Jelgovys ģimnāzejā, Pīterpilī, nu 1883 leidz 1887 godam gareigojā seminarā i nu 1887 leidz 1891 godam goreigojā akademejā, beidz kai teologejis magistrs. Piečuok, nu 1902 goda — profesors Pīterpiļs gareigojā seminārā, kur izceikstiejs tīseibys vuiceibom nūtikt pa daļai latgolīšu volūdā, nu 1904 goda taipoš gareiguos tīsys bīdrys.

Cikom Latgola bejuse Vitebskys guberņā, cīši ceikstiejīs par tīseibom izdūt gazetys latgalīšu volūdā ar lateiņu, a na kirelicys literim.

Jiems daļeibu 1917 goda lopu m. 9 i 10 d. Latgolys kongresa organiziešonā, kur sakstiejs dasaškieršonu cytim Latvejis kulturviesturiskim nūvodim, ībolsuots nu kongresa Latgolys Tamlaiceiguo Zemis Padūmē. Vīnulaik dorbuojīs Nacionaluos Tamlaiceiguos Padūmis komitetā, kas sastota Satversmis projektu.

Pyrmuos i Ūtruos Seimys deputats, Pyrmuos Seimys prezideja bīdris, īkšlītu ministra bīdris Kārļa Ulmaņa Tamlaiceiguo Vaļdeibā. Ūtrajā Seimā ībolsuots ar vairuok bolsim kai Kārlis Ulmanis, Rainis ci Juoņs Čakste. Kai deputats īģivs finansisku atspaidu Rēznis Tautys Piļs stateibai i Latgolys teatra satasei. 

Akteivs publycists i literats, dybynuojs i vadeijs žurnalu „Zemnīka draugs” (1920) i laikrokstu „Zemnīka Bolss” (1924—1926).

Pretivējīs Latgolys rusifikacejis i polonizacejis centīnīm, par kū arī ītics konfliktā ar cīši puolskuos katuoleibys vadeibu, 1926 godā piec papeiža Pija IX bullis atstateits nu katuoļu bazneicys. Mierst Reigā tai pošā godā ar sirdstrīku piec tam, kod tūp prodzeits nu Leldīnu dīvakolpuošonys Reigys Jākoba bazneicā.

Juoņs Čakste par jū saciejs: „Fraņcs Trasuns īlyka Latvejis ģerbā trešū zvaigzni — Latgolu”.




#Article 129: Škeļtovys pravoslavu cierkva (128 words)


Škeļtovys Svātuo Nikolaja pravoslavu cierkva () — pravoslavu dīvanoms Aglyunys nūvoda Škeļtovys pogostā, Škeļtovys solys centrā. Cierkva pastateita 1836. godā ampira stilī — kvadrata forma ar četrim portikim, kas skaistyunuoti ar boltom kolonom i zamu, sferisku kupolu. Sovu originalū vierīni pagluobuse da myuslaikim. Vaļsteibys sorgojamais arhitekturys pīminieklis. 1996. goda zīmys mieneša 19. dīnā, 160 godu jubilejī, cierkva īstyprynuota. Tān Škeļtovys parapejai (i vēl četrom cytom) kolpoj Tāvs Mihails.

Škeļtovys parapejā 35 godus darejs Tāvs Vasiiļs Nazarevskais. Jis ar sovu asketizmu i lelu padīveibu īdvāsmuojs na tik pravoslavu, a i staroveru i katuoļu ļauds. Jis nūmyrs 1909. goda jaunagoda mieneša 6. dīnā (19. dīnā pa myuslaikim) pa iudiņa svieteišonai cierkvā dīvakolpuošonys drēbuos, sūpluok nazcik pravoslavu i staroveru ļaudim. Taida padīveiga nuove ļauds cīši īdvāsmuojuse. Tāvs Vasiļs paglobuots tīpat cierkvā. 




#Article 130: Pīdrujis pogosts (123 words)


Pīdrujis pogosts irā Kruoslovys nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora biblioteka, pamatškola, feļčeru punkts i div rūbežkontrolis punkti. Tautys noma ci cyta kulturys īstota navā, pogosta pasuocīni nūteik pamatškolā. Pogosta centrā Svātuos Jaunovys Marejis katuoļu bazneica i Svātuo Nikolaja pravoslavu cierkva.

Pīdrujis pogosts tur rūbežu ar:

Pīdrujis pogostā dzeivoj 601 ļauds, nu jū 13,5% latvīšu, 58,6% boltkrīvu i 17,6% krīvu.

Pīdrujis pogosta ļauds dzeivoj 23 soluos. Pošu leluos solys - Pīdruja (pogosta centrys), Aleksandrova, Lupandi, Berjozki, Dvorčani.

Pogosta teritoreju škārsoj vīns vaļsteibys zeimebys autoceļš Reiga-Daugpiļs-Puotarnīki (A6) i treis vītejuos zeimeibys celi. Iz autoceļa A6 rūbežkontrolis punkts.
Dzeļžaceļa linejis pogostā navā. Ar Boltkrīvejis mīstu Druju par Daugovu dora upu puorvozu sative, pi kurys rūbežkontrolis punkts. 

Pīdrujis pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale Daugovīši (LV-5662).




#Article 131: Kumbuļa pogosts (168 words)


Kumbuļa pogosts irā Kruoslovys nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora Sauliskolnu pamatškola, biblioteka, feļčeru punkts i tautys noms. Kumbulī atdareitys treis puordūtuvys i braukalej autolauka. Pogostā četri gatari, patmalis i nazcik gostu sātus turistim. Pogosta centrā Svātuo Jezupa Kumbuļa katuoļu bazneica, pastateita 1820 godā.

Viesturiskai Kumbuļa pogosta teritoreja bejuse Daugpiļs apleiciņa Kruoslovys pogostā. 1945 godā Kruoslovys pogostā īstateja Kumbuļa solys padūmi. 1959 godā Kruoslovys rajona Kumbuļu solai daškiera likvidātū Ludzeišu solu..  1990 godā solu reorganizej kai pogostu. 2009 godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Kruoslovys nūvodam..

Kumbuļa pogosts tur rūbežu ar:

Kumbuļa pogostā dzeivoj 672 ļauds, nu jū 78,6% latvīšu, 11,2% krīvu i 6,4% boltkrīvu.

Kumbuļa pogosta ļauds dzeivoj 56 soluos. Pošu leluos solys - Kumbuļs (pogosta centrys), Lelī Unguri, Vyrveli, Suoleimi.

Pogosta teritoreju škārsoj vaļsteibys zeimebys autoceļš Kruoslova-Preili-Modyune (P62) i nazcik vītejuos zeimeibys celi. Pošūs pogosta dīnavydūs iz rūbeža ar Kruoslovys pogostu īt dzeļžaceļa lineja Reiga-Daugpiļs-Vicebskys, tok pasažiru sative itymā puosmā aizdareita. Stacejis ci nūstuošonys pogostā navā bejušs.

Kombuļa pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale Sauliskolni (LV-5656).




#Article 132: Škaunys pogosts (172 words)


Škaunys pogosts irā Dagdys nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pošu tuolais Dagdys nūvoda pogosts iz reitim. Pogostā dora tautys noms, pamatškola, biblioteka,  feļceru punkts i katuoļu bazņeica.

Viesturiskai Škaunys pogosta teritoreja bejuse Ludzys apleiciņa Landskoronys pogostā. 1925 godā pogostu puorsauve kai Škaunys pogostu. 1935 godā Škaunys pogosta pluots beja 194 km². 1945 godā pogostā īstateja Krasnopolis, Meikšānu, Muiženīku, Pundoru, Škaunys i Šuškovys solu padūmi, a pogostu 1949 godā likvidēja. 1960 godā Škaunys solai daškiera doļu likvidātuos Pundoru solys, 1973 godā Muiženīku solys, a doļu Škaunys solys daškiera Pareču (Bierzeņu) solai.  1990 godā solu reorganizej kai pogostu. 2009 godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Dagdys nūvodam.

Škaumys pogosts tur rūbežu ar:

Škaunys pogostā dzeivoj 627 ļauds, nu jū 76,0% latvīšu, 12,0% krīvu i 9,8% boltkrīvu. 87% pogosta dzeivuotuoju Latvejis Republikys vaļščuonu.

Škaunys pogosta ļauds dzeivoj 39 soluos. Pošu leluos solys - Muižinīki, Krasnopole, Landskorūne, Škauna (pogosta centrys), Zamšoviki.

Pogosta teritoreju škārsoj vaļsteibys zeimebys autoceļš Sīnuoja-Škauna-Bukmuiža (P52) i nazcik vītejuos zeimeibys celi. Dzeļžaceļa linejis pogostā navā.

Škaunys pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale Škauna (LV-5695).




#Article 133: Buļbešnīki (135 words)


Buļbešnīki aba guļbešnīki irā latgaļu iedīņs — olejā vyrti buļbu rutuleiši ar vysaidu piļdejumu.

Piļdejumam:

Buļbis izvard meikstys. Sameicej ar dukuri voi samaļ galis mašinē. Dalīk ūlys, damat moltūs malnūs pypyru i suoļa, tūlaik samaisa. Nu dabuotuos masys ar rūkom plikšynoj pluocineišus. Jim vyducī līk piļdejumu — stipinenim sagrīztu kapcātu cyukys gali, kurū puorkaisa ar tarkavuotu sīru. Pluocineišu molys sajam kūpā i, viļojūt plaukstēs, formej garonus rutuleišus. Jūs līk vardpūdeņā ar sakarsātu rapšu oleju i vard, cikom rutuleiši teik zeļteitai bryuni i izmaun iz viersu. Gotovūs buļbešnīkus ar putu lizeiku izjam, līk iz sīteņa, kab nūtacātu olejs, tūlaik līk bļūdā i pastota iz plitys molys syltumā.

Da goldam padūd ar sieņu aizleju: suoleitys sieņs iz peteļnis sacap ar cybulim, iz gola dalīk nazcik lizeiku kriejuma.

Buļbešnīku piļdejumam vītā galis var izlītuot sīru, bīzapīnu, kuopustus, sieņs.




#Article 134: Batveņa (140 words)


Batveņa, botva, batviņu virīņs aba batvini irā nūmīļuots tradicionalais iedīņs Latgolā i Sielejā. Batviņu virīni var ēst i syltu, i soltu.

Jaunūs sorkonūs batviņu virīni vard kūpā ar vysom batviņu lapeņom. Kapcātu gali pavard, daber ozboru. Vysaidu duorzuoju (batviņu, cukrabatviņu, kuopustu) lopys, leidz vareibai jaunuokys, nūmozgoj i smolkai sagrīž kūpā ar sauveiti zaļūs cybuļu. Kod gale i ozbors pa pusei meiksti, sagatavātūs zaļumus līk pūdā, deļ garžys damat pypyru i lauru lopu. Vard, cikom vyss meiksts. Ād ar kriejumu.

Gavieņa laikā Latgolā batviņu virīni taisa bez galis: batviņus izvard i nūlaupej, sagrīž škēlem i salīk vyrtā atsaldātā iudinī. Itymā škeistumā īlīk nazcik maizis gorūzeņu deļ skuobuma i ryugšonys. Škeistumu tur muolinī pūdā, i par kaidom 24 stuņdem tys jau gotovs virīņs ar soldonskuobu garžu. Ād ar lizeikom, dakūzdami maizi. Kurūs nakurūs apvydūs itaida batviņu virīņa bez galis sauce Uboga asnis.




#Article 135: Žagareni (176 words)


Žagareni — olejā vyrti capumi, tradicionals latgaļu soldonums.

Bļūdā īsyt ūlu, damat cukra i dalej citrona sulys. Datarkavoj citrona mizeņu i sakuļ. Dalīk 1/2 l kriejuma i samaisa. Daber 400 gr myltu, sodu i pa mozam suoc kuļcinēt meikli. Ka jei par meiksta, pa drupeitei daber vēļ myltu, cikom meikle vaira nalypst pi rūku i jū var ruļavuot. Vajag vērtīs, kab myltu nadasabārtu par daudzi, tūlaik žagareni byus pacīti. Lobuok, kab meikle drupeit meikstuoka, a na par cīta. Iz golda pabuorsta myltu, izlīk meikli i ruļavoj. Ka meikle meiksta i lypst pi golda, zamoškā pakaisa myltu. Izviļuotū meikli sagrīž apmāram 5 cm plotom slūksneitem, a juos sagrīž rombenim. Ar nazi sevkura rombeņa vyducī sataisa apmāram 1 cm garu īgrīzumu. Vardpūdā īlej oleja i sakarsej da tam, kab, īlasynojūt iudiņa lasi, olejs čierkstātu. Oleja vajag dasavērt, kab napuorkorstu. Kod olejs sakarss, līk vydā žagareņus i cap iz lelys guņs. Žagareņus apcap nu vīnys pusis, apgrīž ūtraiži i apcap ūtru pusi, cikom žagareni zeļteitai bryuni. Ar putu lizeiku žagareņus salīk traukā. Kod jī drupeit atsoluši, puorkaisa ar cukrapudru.




#Article 136: Sarja (128 words)


Sarja  (latvīšu: Sarjanka, boltkrīvu: Сар’янка) - upe Latgolā i Boltkrīvejā, Daugovys lobuos upmalis dataka. Tak car Dagdys nūvodu i Ludzys nūvodu Latvejā i Vicebskys apgabaļa Drysys (Verhņadzvinskys) rajonu Boltkrīvejā. Iztak nu Bižys azara Rundānu pogostā. Latvejis teritorejā upe 15 km garumā melioriāta, a Boltkrīvejis teritorejā cīši moz cylvāka puorgrūzeita. Zamyn datakys Muoļneicys 7 km garumā Sarja sadora Latvejis i Boltkrīvejis rūbežu. Upe aizasuoc Rāznovys kauprainē, tuoļuok tak car Dagdys kaupraini, a Boltkrīvejā car Polocka zamaini. Ītak Daugovā puors kilometru zamyn Drysys (Verhņadzvinskys).

Upis teciejuma vydsdaļā nadzeivojams apvyds, nazkodejuos solys tukšys, tok atrūnami vierteigi dobys i vaidu laiku pīminiekli. Upmalis prīžu mežūs i kluonu pļovuos daudzi ratu auguoju i dzeivinīku škiru, kurys īraksteitys Latvejis i Boltkrīvejis Sorkonajā gruomotā - mežoguo gladiola, malnuo žugure, bryunais luocs, zyvu dzeneits i cyti.




#Article 137: Studiņs (256 words)


Studiņs aba studzine, aba steivineica - sakreciejs, sasteivynuots galis voi zivs izvyrums ar pīdavom, tradicionals latgaļu iedīņs. Parostai Latgolā studini taisa nu cyukys, teļa i vuškys kuoju i golvys dalis, tok, pīvadumam, pa Daugovys molai dzeivojūšī latgali tradicionalai vard studini i nu soma (Silurus glanis).

 

Vardpūdā salīk nūlaupeitu cybuli, casnāgu zūbeņus, damat suoļa, pypyru pa garžai (saceisim, 7 smuordeigūs i 10 parostūs pypyru). Nūmozgoj stuļpeiti, auss i kuojis, līk vydā vardpūdā. Dalej iudiņa viņ tai daudzi, kab jis apjimtu gali (ka iudiņa byus par daudzi, studiņs nasakrecēs. Vard iz lelys guņs, kod jau aizvard, puorlīk iz mozuokys guņs, nūsmeļ putys i vard 1,5 - 2 stuņdis. (Var dalikt būrkuonu, ar kurū piec studini īrūšt.) Kod gale izvyruse, studini izjam nu pūda, škeistums palīk vydā. Ausi sagrīž gabalenim, tūlaik skrubynoj gali nu kauleņu i līk bļūdeņā. Kod gale nūskrybynuot, apjauc. Tūlaik jam traukus, kurymūs grib studini padūt da goldam (ka grib īpuškuot, trauka zamoškā kluoj būrkuona ripenis,  pīterzuolis lapenis i leidz.). Kod gale salykta pa traukim, nu vardpūdā asūšuo buļjona izsmeļ pypyrus, cybuli, lauru lopys i casnāgu, i puorlej ar buļjonu traukūs salyktū gali tai, kab jis apjimtu vysu gali. Pagaida, cikom atsaļ, i līk soltaunīkā. 

Da goldam padūd ar krenim, cytrona škēleiti, salatu lapeņom i cytim zaļumim.

Studiņam vysuluobuokī mozī somi, kurī sver ni vaira kai 1 kg. Somu sagrīž gobolim, pamat ar vysu uodu i mugorkauli, nu golvys izgrīž viņ žaunys. Vysu līk vardpūdeņā mozā iudinī, damat suoļa, pypyru, garžu. Kod zivs meiksta, salīk mozūs trauceņūs, puorlej ar puorkuostu buļjonu. Kod buļjons sasteiviejs, studiņs gotovs.




#Article 138: Kaunotys pogosts (132 words)


Kaunotys pogosts ir Rēzeknis nūvoda teritoriāluo vīņeiba tuo dīnvidaustrumūs, Rāznys azara austrumu krostā. Pogosta kūpejo plateiba — 16 994,3 ha. Dzeivuotoju skaits iz 2011. godu — 1327.

Rūbežojas zīmeļūs ar Stoļerovys pogostu, austrumūs ar Ludzys nūvoda Pildys i Rundēnu pogostim, dīnvidūs ar Dagdys nūvoda Azarnīkim i Andzeļu pogostim, rītumūs ar Muokūņkolna i Čornajis pogostim. Pogosta centrs atsarūn Kaunotā.

Upis: Rēzekne, Pārtova, Orehovka.
Azari – kūpā Kaunotys pogostā ir 32 azari, leluokī — Rāzna, Kanatys azars, Idzipoles azars, Partovys azars, Marguču azars, Vaišļu azars, Dubuļu azars, Joniku azars, Akminīšu azars, Silvestrinas azars, Zabeļjes azars, Antropovas azars.
Kaunotys pogosts atsarūn Rāznys nacionālajā dobys parkā, pogosta teritorejā ir Lelais Ļīpukolns (289,4 m viers jiurys ļeimeņa). Īvāruojamuokī dobys pīmiņekļi — Vecslobodys piļskolns (220,1 m, viers jiurys ļeimeņa), Lelais Mukonu akmiņs (apkuortmārs 20,88 m, augstums 5 m).




#Article 139: Malnais mežastrods (119 words)


Malnais mežastrods ci  malnais strods (; ; ; ) — mežastrodiņu saimis (Turdidae) ailis putyns. Perekli taisa Pūstumu Europā, Azejis dīnavydu pusē, Afrikys pūstumūs, Australejā i Jaunzelaņdejā. Cieški sateikams putyns Latgolā i vysā Latvejā.

Lela auguma strods, garumā dasnēdz kūna 30 cm, svors 80-125 gr. Tāvaini vysā malni ar spūdru oranži dzaltonu gnēzi. Muotainis i jaunuli tymsai bryuni.

Putynam soveiga dzīsme - romona, melodiska šviļpuošona. Daudzi dzīd agrai nu reita ci vālai vokorā.

Dzeivoj mežūs ar bīzu pamežu, kod nakod i parkūs, bierzēs, mīstu suodūs, kur daudzi kūku, i pi solu saimisteibom. Perekli taisa naaugustu kūkūs, kryumuojūs. Vydā pakluoj  sausu zuoli, sakneitis. Preklī 4-6 ūlys, perej 13-14 dīnu. Izvad div reizis par godu. Jaunuli perekli atstuoj par 13-16 dīnu.




#Article 140: Saldus (180 words)


Saldus irā mīsts Latvejā, Kūrzemis nūvodā pa obejom pusem Cīceris upei. Saldus nūvoda administrativais centrys. Atstotums nu Reigys 119 km, a nu sābru mīsta Bruocānim tik 7 km. Pyrmū reizi mīsta vuords raksteitūs olūtūs atrūnams 13 godu symtā, tok par mīsta īstateišonu īskaita 1856 godu. Mīsta tīseibys nu 1917 goda, kod Saldus beja Kuļdeigys apleicinī. Pa dzeivuotuoju skaitam Saldus irā 16 lelais mīsts Latvejā.

Pyrmū reizi viesturiskūs dokumentūs mīsts aizraksteits 1253 godā. Da 13 godu symta mīsta apleicīnē bejs senejū kuršu piļskolns, kas radazms mīsta gerbā. Da 1914 godam mīsta oficialuo pasauka bejuse Frauenburga (nu vuocīšu volūdys: Buobu piļs). Ap 1314 godu natuoli nu Saldus piļskolna Livonejis ordiņs pastateja pili, ap kuru suoce ceļtīs dzeivojama vīta. mīsts cīši suoce pasalelynuot Kūrzemis gercoga Jākuba vaļdeišonys laikā (nu 1642 da 1682 godam). Tū veicynova īdeveiguo vīta, kur nu Meitovys-Klaipiedys ceļa atguoja ceļš iz ūtrejū gercogistis golvysmīstu Kuļdeigu. Par Saldus īstateišonys godu īskaita 1856 godu, kod suoce atjaunynuot Pūstumu vaidūs nūgrautū mīstu. mīsta tīseibys daškiertys 1917 godā vuocu okupacejis laikā. Saldus beja pyrmais Latvejis mīsts, kuru nu boļševikim atbreivova Latvejis armejis Kalpaka bataļjons.




#Article 141: Veipa pogosts (219 words)


Veipa pogosts irā Krystapiļs nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora feļčeru punkts, pamatškola, biblioteka, klubs (tautys noms) i amateibys centrys Māzers. Bazneicu ci cierkvu pogosta teritorejā navā. Uors administrativuos atzaris, pogosta ļauds vysuvaira aizajim kūkapdarē.

Viesturiskai Veipa pogosta teritoreja bejuse Daugpiļs apleiciņa Mežamuižys pogostā, kas 1925 godā pasaukts par Veipa pogostu. 1941 godā pogosts daškiersts Jākubmīsta apleicinim. Veipa pogosta pluots bejs 81,9 km² i tymā dzeivova 2366 ļauds. 1945 godā Veipa pogostā īstateja Veipa i Mežuoris solys padūmi, a pošu pogostu likvidēja. Nu 1949 gods da 1962 godam Veipa sola bejuse Krystapiļs rajonā, a nu 1962 goda Jākubmīsta rajonā. 1966 godā Veipa solai daškiera likvidātū Azarīšu solu, a 1973 godā daļu Veipa solys teritorejis daškiera Kūku solai i 1977 godā Mežuoris solai. 1990 godā solu reorganizej kai pogostu. 2009 godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Krystapiļs nūvodam.

Veipa pogosts tur rūbežu ar:

Veipa pogostā dzeivoj 788 ļauds. Nu jū 15,3 % (122) da dorbuotnuma vacumam, 63,5 % (509) dorbuotnuma vacumā, a 21,2 % (170) viers dorbuotnuma vacuma. Bezdorba leidzīņs 5,2%. 

Veipa pogosta ļauds dzeivoj 17 soluos. Pošu leluos solys - Veips (pogosta centrys), Poļakys, Trepe.

Pogosta teritoreju škārsoj vaļsteibys zeimebys autoceļš Reiga-Daugpiļs-Puotarnīki (A6), taipoš nazcik vītejuos zeimeibys celi. Veipa pogostu škārsoj vīna dzeļžaceļa lineja Reiga-Daugpiļs, iz kurys vīna staceja Trepe.

Veipa pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale Veips (LV-5238).




#Article 142: Atašīnis pogosts (109 words)


Atašīnis pogosts () — Krystapiļs nūvoda teritoriskais dalejums Latgolā. Pogostā dora vydsskūla, biblioteka i Romys katuoļu bazneica.

Atašīnis pogosts tur rūbežu ar:

Atašīnis pogostā dzeivoj 735 ļauds, nu jū 86% latvīšu, 11% krīvu i 3% cytu tauteibu ļauds. Atašīnis pogostā irā pošu mozuo cylvāku bīzeiba Krystapiļs nūvodā, partū ka vaira kai 70% pogosta zemu aizjam meži i pūri.

Atašīnis pogosta ļauds dzeivoj 25 soluos. Pošys leluos solys — AtašĪne (pogosta centrys), Rejnīki, Truoškys.

Pogosta teritoreju škārsoj vaļsteibys zeimebys autoceļš Jākubmīsts—Rēzne—Terehova (A12) i Kruoslova—Preili—Modyune (P62), taipoš nazcik vītejuos zeimeibys celi. Atašīnis pogostu škārsoj dzeļžaceļa lineja Krystapiļs—Sīnuoja, iz kurys irā staceja „Atašīne”.

Atašīnis pogosta teritoreju apkolpoj posta atdaļa — AtašĪne (LV-5211).




#Article 143: Mežuoris pogosts (192 words)


Mežuoris pogosts () — Krystapiļs nūvoda teritoriskais dalejums Latgolā.

Viesturiskai Mežuoris pogosta zeme bejuse Daugpiļs apleiciņa Veipa pogostā, kas 1941. godā daškiersts Jākubmīsta apleicinim. 1945. godā Jākubmīsta apleiciņa Veipa pogostā īstateja Mežuoris solys padūmi. Nu 1949. gods da 1962. godam Mežuoris sola bejuse Krystapiļs rajonā, a nu 1962. goda Jākubmīsta rajonā. 1954. godā Mežuoris solai daškiera likvidātū Buntiku solu i Gruomaļtu solys kolkoza „Molodaja gvardija” teritoreju, 1964. godā Mātrainis solys padūmu saimisteibys „Mežuore” teritoreju, a 1973. godā daļu Kūku solys. 1977. godā daškiera vēļ daļu Kūku i Veipa solys teritorejis, a daļu Mežuoris solys daškiera Atašīnis solai. 1990. godā solu reorganizej kai pogostu. 2009. godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Krystapiļs nūvodam.

Mežuoris pogosts tur rūbežu ar:

Mežuoris pogostā dzeivoj 918 ļauds, nu jū 33% latvīšu, 63% krīvu, 1,7% boltkrīvu i puoļu 0,8%. Lelums pogosta dzeivuotuoju irā etniskī Latgolys krīvi. Bezdorba leidzīņs 10,10%. 

Mežuoris pogosta ļauds dzeivoj 41 solā. Pošu leluos solys — Mežuore (pogosta centrys), Eņdželi, Rateitis, Seikstuli.

Pogosta teritoreju škārsoj vaļsteibys zeimebys autoceļš Jākubmīsts—Rēzne—Terehova (A12) i nazcik vītejuos zeimeibys celi. Mežuoris pogostu škārsoj dzeļžaceļa lineja Krystapiļs—Sīnuoja, iz kurys vīna staceja „Mežuore”.

Mežuoris pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale Mežuore (LV-5226).




#Article 144: Varīšu pogosts (111 words)


Varīšu pogosts irā Krystapiļs nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora Antužu i Varīšu tautys noms, Antužu i Medņu biblioteka, Antužu specialuo internatpamatškola i Līpenis pamatškola, Varīšu pyrmaškoliņs īstots.

Varīšu pogosts tur rūbežu ar:

Varīšu pogostā dzeivoj 1245 ļauds, nu jū 82% latvīšu, 12% krīvu, 3% puoļu, 2% boltkrīvu i 1% cytu tauteibu ļauds.

Varīšu pogosta ļauds dzeivoj 44 soluos. Pošu leluos solys - Varīši (pogosta centrys), Antuži, Kalnagoli, Medni.

Pogosta teritoreju škārsoj tik vītejuos zeimeibys celi - Jākubmīsts-Antūži-Medni (V782), Modyune-Ļaudūne-Jākubmīsts (V841) i cyti mozuoki. Dzeļžaceļa linejis pogosta teritoreju naškārsoj, tok tyvuokuos stacejis tik 10 km atstotumā nu pogosta centra (Krystapiļs i Kūki).

Varīšu pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale Varīši (LV-5236).




#Article 145: Foļvarkys staroveru cierkva (198 words)


Foļvarkys Nikoļska Pokrova staroveru cierkva () irā staroveru dīvanoms Aglyunys nūvoda Kastulinys pogostā. Atsarūn Foļvarkys solā, taišni Tyvuo azara molā, 2 km nu Aglyunys—Dagdys ceļa. Parapejis viersineica Anna Pilipjuka. 2010 gods leita m. 3 dīnā staroveru parapeja nūsvietieja sova dīvanoma 100 godu jubileji, kas iz svātku mišu salaseja vaira kai symts ļaužu. Cierkvys i solys pasauka izacāluse nu vuorda foļvark, kas zeimoj 'puismuiža', kaidās seņuok Krīvejis Imperejā daleja zemis.

Foļvarkys staroveru cierkvu suoce stateit 1894 godā, tok dabeidze 20 godu symta suokūs. Dīvanoma projekta autors bejs arhitekts Venskys, vysys stateibys izmoksys apmoksuojuši par parapejis pazīduotim leidzieklim. Senejūs laikūs cierkvā bejuši 162 obruozi, tok dīvanoms nazcik reižu apzogts (vysuvaira 70 godūs, kod cierkva izlauzta i izlaupeita). Nu viesturiskajim sakralajim prīkšmatim izaglobuojs tik krysts i vīns obruozs „Dīva Šabats”. Vāluok nazcik personeigūs obruozus paduovynuoja dzeraunis dzeivuotuoji, nu jauna iztapuoti 12 apostolu obruozi.

Cierkvys zvonu paduovonuojs Cars Nikolajs II i tys kolpoj vēļ šudiņ. Ūtrūs pasauļa vaidūs vuocīši gribiejuši nūskryvēt zvonu, tok vītejī staroveri jū nu vuocīšim atpierkuši, atdūdūt vysus sovus puškus i naudu.

Cierkva pastateita iz akmiņu pundamenta nalelā uzkaļneņā azara malē. Kūka kuorms apsists ar goldskalim, nūkruosuots spūdri zylā kruosā. Nikaida leluoka remonta dīvanomā navā bejs nu pastateišonys dīnys.




#Article 146: Kira (114 words)


Kira (latv.: Kira) — upeite Latgolys pūstumūs, Vileks nūvodā i Krīvejis Federacejis Opskovys apgabalī. Iztak nu peisa, kas natuoli nu Slūtukolna solys Medņovys pogostā. Upe Latgolā tak Medņovys pogostā, Vileks mīstā i Vacumu pogostā, a Krīvejā pa nazkodejū Lynovys pogostu. Tak pa Morenu kaupravali ar augstom molom. Vydstece tak pa Abrinis pazamynuojumu, zamupe pa Mudovys zamaini. Ītak Vādā nu lobuos pusis, Krīvejis Federacejis teritorejā. Pošu leluos datakys: Nīdrupeite (21 km), Meirupeite (11 km), Gurva (8 km), Iļzeņa (7 km), Bušma, Tutynova. Pšleluos dzeivuojamys vītys upmalē: Vileks, Semanova, Borysova, Mirnijs (Krīvejā).

Upi škārsoj autoceli Guļbine-Bolvi-Vileks-Vīntuli (P35) i Vileks-Kuorsova (P45), taipoš nazkodejuo Guļbinis-Abrinis dzeļžaceļa lineja. o,2 km garumā ipe sadora Latvejis Republikys i Krīvejis Federacejis rūbežu.




#Article 147: Sorma (123 words)


Sorma - lads, pasadarejs iudiņa laseitem sasolstūt myglā iz vysaižim objektim. Tei irā kristalainis boltys nūsādys, kas pasadora iz zemis viersa ir lītom.  Vysuvaira dobā ar sormu apkluoti irā kūku zori, smylgys i zuole. Jim viersā irā pluoni lada kristaleni, kurim epidedu styurīni atsateik regularam sešstyuram, a iz kristaleņu ploskonuos viersys radazms streipuojumu teiklīņs taidā pošā styurainī. Lads krystalu garums var dasnēgt i nazcik centimetru.

Nūsādys pasadora gaisa sublimacejis procesā asūšim iudiņa gorim i jim sasalejūt ar lītom trāpā, sluobā viejā i gīdrā ci moz muokulaiņā laikā. Sorma pasaruoda, kod gaisa temperatura irā mozuoka kai -15 °C i Reitulatvejis zamainē nūsatur vaira kai 10 dīnu, a Latgolys augstainē i ūtratik vaira. Lads krystalu skaits iz viersa [īaug tymā pusē, nu kurīnis pyuš viejs.




#Article 148: Vyški (staceja) (115 words)


Vyški irā dzeļžaceļa staceja Daugpiļs nūvoda Vyšku pogostā, linejā Rēzne I-Daugpiļs. Staceja atdareita 1860 gods solnys mieneša 20 dīnā - tymā pošā laikā, kod atdareja leluos linejis Pīterpiļs-Varšova puosmu Ostrova-Daugpiļs. Myuslaiklūs stacejā nūteik tik kruovys vilcīņu apkolpa nalelā apmārā. Pasažiru apkolpa izabeidze XX godusymta 90 godūs. Car staceju īt vydtautyskī pasažiru viļcīni Viļne-Pīterpiļs i Varšova-Pīterpiļs, tok stacejā nanūstoj.

Pirmeiguo stacejis pasauka beja Dubno (krīvu Дубно), a jau nu 1894 gods staceju suoce saukt Vyški (krīvu Вышки). 1918 godā staceju nailgai vēļ sauce par Dubno, tok nu 1919 gods vysūs oficialūs dokumentūs tik par staceju Vyški.

Pyrmūs Pasauļa vaidu godūs nu Vyšku stacejis da Neicgaļa stacejai (linejā Krystapiļs-Daugpiļs) beja sataiseita saškeiruma lineja, kas myuslaikūs vaira navā.




#Article 149: Meža saskys (276 words)


Meža saskys aba tik saskys (; ; ; ) irā cauņu saimis (Mustelidae) plieseigais zviers nu sasku giņtis (Mustela). Taipoš zynoms kai Malnais saskys ci Europys saskys. Saski radneigi luoseicom, caunem i sormulim. Sātā dajaucātī saski saucomi par fretkom aba sātys saskim. Saski paplateiti kūna vysā Europā da Uralu kolnim Krīvejā, atskaitūt Skaņdinavejis pūstumus i jiuru solys - Airejā, Īslaņdejā, Sicilejā i cytuos jiursoluos jī nadzeivoj. Saskys vīns nu treju Latgolā dzeivojūšūs sasku giņtis dzeivinīku - sūpluok luoseicys i sormuļa.

Saskys, taipoš kai cyti cauņu saimis dzeivinīki, irā smuidra, spieceiga auguma, ar eisom kuojom i plotom golvom. Meža sasku tāvaini labtik leluoki kai muotainis. Tāvaiņu svors ūtratik leluoks kai muotaiņu, auguma garums kūna treštik garuoks. Saska garums byun 35-45 cm, svors muotainem 0,7 kg, tāvainim 1,7 kg. 
Kažuks tymsai bryuns ci malns. Iz vaiga gaišuoks, ap acim pasataisa taida kai maska, izaverūša kai tymsi okuleri.Zīmā kažuks nūaug bīzs i spūdrys, a vosorā pluons i naskaists. Taipoš kai cytim cauņu saimis pīstuovim, i saskim byun analī dzīdzeri, kurī izdola osu smuorda sekretu. Itei reakceja nūteik viņ tod, kod dzeivinīks sajiut baili par sovu dzeiveibu.

Saski pa lelumam byun nakts dzeivinīki. Jūs var satikt mežūs, pūrūs, peisūs i mežu pļovuos pi iudiņu. Zīmā jī apsadzeivoj sātu ci solu tyvumā i, maklādami barūklis, var net īīt ustobuos. Kolnūs dzeivuot namīļoj. Mygu vusycīškuok ītaisa pi upu zam lelu kūku sakņu. Saski dzeivoj vīnā vītā, vīns saskys izlītoj apmāram 1 kvadratkilometru lelu pluotu. Vosorā saski dzeivoj saimē, a zīmā pa vīnam. Saskys aktivs vysu godu. Zīmys snīgā saska īstaiguotuos stidzenis var ītēmēt pi olūtaiņu, naaizsalstūšu upu, kur puorzīmoj vardivis.

Pošu lelī sasku īnaidnīki - suni, kači, lopsys i lelī palādiņu putni.




#Article 150: Pīterpiļs (203 words)


Pīterpiļs aba Pīterburga, aba Sanktpeterburga — mīsts pūstumvokoru Krīvejā, Nevys upis greivā pi Baļtejis jiuru Suomu leiča, Leningrada apgabaļa centrys,  ūtrais pa lielumam Krīvejis mīsts (piec Moskovys). 

Pīterpiļs XVIII godusymtā suokta stateit kai Krīvejis golvysmīsts suomugru tautu apdzeivuotā teritorejā. Nu XVIII gs. vys augūšuo mīsta dzeivuotuoji pa lelumam krīvvolūdeigi, i pīterpilīšu skaits niule puorsniedzs jau 4 milijonus. XIX gs. beiguos i XX gs. suokuos Pīterpilī apsadzeivuoja leluoks skaits latgalīšu, i nu 1879 da 1917 godam Pīterpiļs beja svareigs latgaļu nacionaluos atmūdys centrys. 

Mīstam sova gaisūsta (Pulkova), jiuru ūsta (pi Suomu leiča) i upis ūstys (pi Nevys greivys). Izraisteita mašinindustreja, malnuo i kruosojuo metalurgeja, kimejis, vīgluo, puortykys i poligrafejis industreja. Nu 1955 g. mīstā dorbojās metra.
Pīterpiļs irā Krīvejis zineibu akademejis centrys, mīstā daudzi zineibys īstotu, 43 augstškolys (jūs vydā – universitets, konservatoreja). Dorbojās 16 profesionalu teatru (zemeiguokī – operys i baleta, dramys), lelys bibliotekys (Nacionaluo biblioteka, Zineibu Akademejis biblioteka), 43 muzeji (zeimeiguokī – Ermitažs, antropologejis i etnografejis, zineibys i tiemiejumu). Pīterpilī nu 2008 gods dora Krīvejis konstitucionaluo tīsa.

Da XVIII gs. — niulejuos Pīterpiļs teritorejā Nevys greivā dzeivuoja suomugru tautys (saukti par vepsim, čūdarim i ct.).

XVII i XVIII gs. meitovuos — Krīvejis cars Pīters I caur ceikstīnim itū teritoreju atjēme nu Zvīdrejis. 

 




#Article 151: Krīvejis Nacionaluo biblioteka (433 words)


Krīvejis Nacionaluo biblioteka (krīvyskai Росси́йская национа́льная библиоте́ка) — vīna nu vysuleluokūs biblioteku pasaulī, vīna nu pyrmūs valeimūs bibliotēku Reitu Europā. Īstateita 1795 godā. Fondūs globoj vaira kai 35 milijonus vīneibu, godā apkolpoj vaira kai 1 milijonu skaiteituoju. Izalikaliejuse nazcik nomūs Pīterpilī.

Bez golvonuo kuorma (Nevskuo prospekta i Sadovuos ūļneicys  styurī) biblioteka tur vēļ nazcik filialu:

Krīvejis nacionaluos bibliotekys fondi — vīni nu pošu leluokūs pasaulī. Jī apjam vaira kai 35 mln. globuošonys vīneibu (2010): ap 15 mln. gruomotu, 13 mln. žurnalu, 0,6 mln. gazetu gods komplektu i ct.

Vīna nu pošu vierteiguokūs kolekceju Krīvejis Nacionaluos bibliotekys fondūs – XVIII gs. prancuzu apgaisminīka, rakstinīka, viesturnīka i filosofa F. M. A. Voļtera biblioteka. Jamā 6814 siejumu gruomotu ar Voļtera padareitom aizziemem i darakstejumim, taipoš juo dorbu rūkroksti i malnroksti. Itū bibliotēku 1778 godā Katre II nūpierka nu Voļtera plemineicys i puormaņtineicys. 1779 godā ar specialu lellaivu jū atvede iz Pīterpili i nu reizis pastateja Ermitažā. Cara Nikolaja I laikā daīšona Voļtera bibliotekai beja aizdareita, a 1861 godā pa cara Aleksandra II riedejumam Voļtera biblioteka puorcalta iz Imperatoriskū valeimū biblioteku.

Krīvejis Nacionaluos bibliotekys fondūs globojās vaira kai 100 izškireigu pasauku izdavumu latgaļu volūdā, kuri sagatavāti i nūdrukavuoti Krīvejis teritorejā (vuiceibys gruomotys školom, daiļliteratura, religiskuo literatura, žurnali, laikroksti, vīnreizeiguos gazetys i ct.). Taipoš bibliotekys fondūs irā Viļnē, Reigā i cytur XVIII i XIX godusymtūs izdūtuos latgaļu gruomotys.  

Daļa nu Krīvejis latgaļu izdavumu izguoja pošā Pīterpilī – laikā, kod itymā mīstā formējuos i aizzīdēja latgaļu nacionaluo kusteiba (nu 1849 da 1917 godam Pīterpilī izguoja apmāram 120 izdavumu latgaļu volūdā , jūs sagatavēja I. Asāns, D. Bončkovskis, Ceļaveirs, M. Jackevičs, F. Kemps, P. Laizāns, A. Laurinoviča, Naaizmierstule, A. Novickis, M. Olūteņš, N. Rancāns, V. Rubuļs, M. Silenbahs, B. Skrynda, K. Skrynda, O. Skrynda, F. Trasuns, P. Tukišs, S. Zīmeļs (O.Laizāns) i ct.). 

Cyta daļa Krīvejis latgaļu izdavumu nūdrukavuota cytūs mīstūs – Pliskovā aba Opskovā, Moskovā i Novosibirskā – 20 godu laikā, cikom sovetu Krīvejā beja labtik vieleigi apstuokli mozumtautu kulturai raisteitīs (nu 1917 da 1937 godam Krīvejā izguoja apmāram 100 izdavumu latgaļu volūdā, jūs sagatavēja J. Bite, A. Čangalīts, V. Daškeviča, A. Eisuļs, M. Eņdzeņa, S. Jerumāne, J. Kolps, S. Kovaleņčiks, I. Kūkuojs, P. Līpeņš, D. Logins, J. Meikšāns, K. Mežuļs, A. Mežule, J. Opyncāns, J. Silinīks, I. Vucāns, A. Zarkevičs, V. Zeimaļs, J. Zvīdra i ct.). Sūpluok daudzejūs gruomotu latgali Krīvejā da 1937 godam izdeve i sovu periodiku – laikrokstu „Taisneiba” (Novosibirskā) i žurnalu „Ceinis Karūgs” (Moskovā).

Gruomotu i presis izdūšonu latgaļu volūdā Krīvejā puotrauce Stalina režima 1937 – 1938 g. represejis, kurys beja seviški osai pagrīztys pret mozumtautu iņteligeņceju i vadynuoja mozumtautu (tymā vydā latgaļu) mudruoku puorkrīvuošonu.




#Article 152: Vera Daškeviča (190 words)


Vera Daškeviča (taipoš Veronika Daškeviča, Vera Daškevič, Veronika Daškevič) (1898 — 1960) — latgaļu kulturys dareituoja, zeimeiga latgalīšu volūdys vuiceišonys metodike, latgaļu školu vuiceibys gruomotu autore. 

Dzymuse Ribinišku apleicīnē. Vuicejusēs Pīterpiļs latgalīšu školuotuoju kursūs. Bejuse školuotuoja Preiļūs i atsaceiguo par školu dorbu Viļānu apleicīnē. Nu 1920 g. dzeivuojuse Moskovā, darejuse Moskovys latvīšu-latgalīšu kulturvuiceibys brīdreibā „Prometejs” i ituos bīdreibys izdūtuvē. Padarejuse lelu dorbu latgalīšu volūdys populariziešonā, latgalīšu raksteibys vaicuojumu parādavuošonā i volūdys vuiceišonys metodikys darynuošonā latgalīšu školom. Stalina režima etniskūs teireišonu laikā 1937 godā represāta, atbejuse politiskā aizspīstumā 20 godu. Myruse Tulys apgabaļa Aleksinā.

Dyžan svareigs V. Daškevičys īlicīņs latgalīšu vuiceibā. Ap 1933 – 1934 godu Krīvejā jau beja 79 latgaļu pamatškolys i 6 zemnīku jaunīšu školys, taipoš Ačinskā dareja latgalīšu pedagogiskais tehnikums (īstateits 1931 godā), i pi juo – školuotuoju kursi. Ap 1934 godu vysuos latgalīšu školuos 1 – 2 klasē vuiceibys nūtyka viņ pa latgaliskam. V. Daškevičys pīraksteituos i sastateituos gruomotys, vuiceibu programys i metodiskūs nūruodejumus SSRS vuiceibys tautys komisariats beja apstyprynuojs par oficialai izlītojamim Krīvejis latgaļu školuos. Taipoš zeimeigi V. Daškevičys dorbi, kurymūs sprīsti latgalīšu raksteibys vaicuojumi. Juos pīzynumi latgalīšu literaruos volūdys standartizacejis tecīnī aktuali pa šai dīnai.




#Article 153: Anna Dimaņte (137 words)


Anna Dimaņte (; 1908—2002) beja latgaļu ailineica, publiciste i ļaudyskuo dareituoja.

Dzymuse 1908 goda novembra 10 d. Leiksnys pogosta Seilavskīšu solā. Beiguse Daugpiļs 1 latvīšu pamatskūlu (1926), Vaļstiskū Latgolys lauksaimesteibys vydsskūlu Malnovā (1930), Latvejis Universiteta Lauksaimesteibys fakuļtetu (1938). Darejuse par skūluotuoja Aglyunys Lauksaimesteibys vydsskūlā. 1944 g. rudinī kūpā ar saimi laidusēs bāgaleibā caur Kūrzemi iz Vuoceju. Tī darejuse par duorzineicu, pīna dasavāruoju i Haunštetena bāgaļu siedeibys ļaudyskūs lītu vadeituoju. 1951 godā puorsacyluojuse iz Demoina mīstu ASV, tī darejuse Žāļsirdeibys dzeidātovā. Nu 1971 goda bejuse skūluotuoja latvīšu skūlā ASV. Darbeigai pīsadalejuse bāgaleibys latgaļu ļaudyskajā dzeivē. Rakstejuse pjesys, stuoškus, dzeivuļus latgalīšu volūdā. Bejuse „Tāvu zemis kalendara” sastateituoja i redaktore (1986–1990). Myruse 2002 godā juļa 31 d. Demoinā, ASV, paglobuota Demoina Glendaļa kopūs.

Pyrmuos publikacejis — „Čekists” i „Par moz” bāgaleibys latgaļu žurnālā „Dzeive”. Ailis apkūpuots lasejumā „Vālī zīdi” (1995).




#Article 154: Ješs (212 words)


Ješa azars aba Ješs – azars Latgolys dīnavydu daļā, Dagdys nūvoda Bukmuižys i Aņdzeļu pogostūs. Tur vysuvaira azarsolu par vysim Baļtejis vaļsteibu azarim. Ješam i juo apleicīnei soveigi daili vierīni. 

Nu 1928 gods azars vaļsteibys apsardzeibā kai dobys pīminieklis. Nu 1977 da 1999 godam Ješa azarsolys īguoja botaniskajā nūlīgtinī Ežezera salas, nu 1999 da 2004 godam – dobys nūlīgtinī Ežezers, nu 2004 g. – Rāznys dobys parkā. Nu 2006 gods azars īslāgts Rāznys nacionaluo parka teritorejā. 

Azarmalis linejis garums – 39,5 km, a kūpā ar azarsolu molys lineju – vaira kai 50 km. Azarmalis kur lāvys, a kur stuovonys. Iztak Narūta – pi Daugovys baseina pīdarūša upe. Dybyns akmiņuots i smiļkšuots, kur nakur 0,5 – 1 m bīzs dyunis kluoškys. 

Pa izškireigim saskaitejumim, Ješs tur 33 – 36  eistynuos azarsolys (jūs kūpeigais pluots 77,6 gekteri) i ap 70 azarsalom leidzeigu sataisejumu, puse nu jūs – nīdrom i stībrim apauguši saklumi.  Šimanska pussolā īriedeita atpyutys baza. Daudzums eistynūs azarsolu irā azara pūstumreitu daļā, poša leluokuo nu jūs – Leluo Luoča azarsola (pluots 45 ha). Da XX gs. 70-tūs godu iz ituos azarsolys beja apleicīnis vysuvacuokuo vīnsēte ar kūka kuormim, stateitim bez noglu.  

Ješā aptyktys 18 – 24 zyvu škirys: leidaka, asars, zuts, leiņs, karušs, keiss, škaunadze i ct.  Azars zvejis zinē cīši sūrmeigs. 




#Article 155: Puorzvols (101 words)


Puorzvols (anglīšu: shoal, riffle, sandbank, latvīšu: rumba, sēklis, krāce, lītaunīku: rėva, krīvu: перекат, отмель) — nagars upis puosmys, kurymā iudiņs labtik sakluoks kai cytur i kruši tak zamyn pa naleidzonu radžuotu ci akmiņuotu vogu.

Parostai puorzvols sasadora nu aluviskūs nūsādu, izalikalej škārs upis vogai i pasataisa valis formys: ar lāvu pīslaiti, pagrīztu preteimā straumei, ci ar stuovonu pīslaiti, pagrīztu pa straumei.

Puorzvols atsarūn, upis straumei navīnaidai skolojūt vogys dybynu i losūtīs nūsādom. Puorzvols cieški sateikams upis vogys pasaplateišonys vītuos, tyvai pi dataku greivu. Upis straume iz puorzvola gaisynoj sovu ognumu. Leikumojuos (daudzi meandru turūšuos) upēs puorzvoli parostai byun puormeiš ar otuorim.




#Article 156: Leidzonaine (125 words)


Leidzonaine (anglīšu: plain, krīvu: равнина, latvīšu: līdzenums) — ploskona ci drupeit viļņuota sausīnis, jiuru voi okeana dybyna viersa daļa, kurai soveigs napalels augstuma mejeigums (ni vaira kai 200 m) i napalela viersa atveļce (da 5°). Leidzonainis aizjam apmāram 64 % nu Zemis sausīnis teritorejis. Vysuleluokuo pasauļa leidzonaine — Amazonis zamaine (pluots vaira kai 5 mln. km²).

Viesturiskai leidzonainis atsarodušys, pa mozam atsalaižūt laduojim i atsakluojūt zam jūs pīnosuotajom nūsādom. Pa strukturai atškir platformu leidzonainis i orogeniskuos (kolnu) leidzonainis. Pa absolutajam augstumam atškir zamaiņu (da 200 m 
augstuma), augstaiņu (200 — 500 m) i kolnu aba augstuos (augšuok na 500 m ) leidzonainis i ploskonkaļnis. Pa kienejūšim uorejim procesim atškir denudativuos i akumuļativuos leidzonainis. Denudativuos atsaroda, nūsagraudojūt augstuokajom reļjeda formom (kolnim), a akumuļativuos cēlēs, pīsalosūt nūsādom.




#Article 157: Sibira seiļs (132 words)


Sibira seiļs (; ; ; ) — vuorniņu saimis (Turdidae) putnys. Perekli taisa Eurazejis pūstumūs - nu Norvegejis vokorūs da Tuoleimim Reitim Krīvejā. Zīmoj tīpat, kur taisa perekli. Latvejā cīši reši sateikams putnys - perekļa nataisa, viņ kod nakod īceļoj..

Sibira seiļs nazcik reižu mozuoks i smuidruoks kai seiļs. Jis irā vīns nu pošu mozū putnu vuorniņu saimē. Garuma tik 30-32 cm. Nu cytu vuorniņu saimis putnu seviški izaškir Sibira seiļa gnēze, jei labviņ eisuoka i ar smailu golu. Spolvys bryunai palākys, spuornu pamats i placi kaštanbryuni, a poši spuorni i aste spūdri raudona. Golvys vierss tymsai palāks ci bryuns.

Dzeivoj dziļai mežūs i cīši reši atīt cylvāku dzeivisvītu tyvumā. Vysod ryupynojās, kab juo pereklis byutu nūglobuots i naradzams. Deļ solsaimieteibys i industrejis raisteibys Sibira seiļu populaceja pasaulī cīši padaleita i navīnaida.




#Article 158: Borkovys katuoļu bazneica (122 words)


Borkovas Svāto Stanislava Romas katōļu bazneica ir katōļu dīvnoms Modyunis nūvoda Borkovas pogostā, Borkovas cīma centrā. Borkovas bazneica pīdar pi Romas katōļu Reigas metropolejis Rēznis-Aglyunys diecezis. Dīvanoms valsts ir aizsorgojams kulturys pīminieklis.

Draudzy voda pravests Viktors Petrovskis. Lelokī ticeigū svātki ir Lēldinis, Svāto Stanislava dīna o Svātos Annis dīna.

Pyrmū katōļu kūka dīvanomu Borkovā pastateja 1793 godā Mikeļs Borhs Svāto Mikeļa Erceņgeļa gūdam. Bazneicā vadeja Varakļuonu jezuitu miseja i kūka dīvanoms beja atdareits 89 godus.

Tagadejo myura bazneica pastateita pravesta Juoņa Voloviča laikā 1882 godā, izlītojūt grafa S. Ziberga i draudzis ļaužu zīdojumus. Bazneicas projektu sastateja arhitekts K. Tihomirovs. Bazneica ir ar divim simetriskim tūrnim, nu akminim. 1896 goda veiskups Albins Simons Borkovas bazneicu koņsekreja Svāto Stanislava - mūcekļa i veiskupa gūdam.




#Article 159: Bierzpiļs pogosts (131 words)


Bierzpiļs pogosts () — Bolvu nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora Bierzpiļs vydsskūla, sporta noms, biblioteka, saīšmu noms i doktorats.

Domopolis pogosts īstateits ap 1840. godu iz Domopolis muižys zemis. Viesturiskai pogosta zeme bejuse Ludzys apleicinī, vāluok Latvejis Republikys laikā Jaunlatgolys (Abrinis) apleicinī. 1925. godā pasaukts par Bierzpiļs pogostu. 1935. godā Jaunlatgolys apleiciņa Bierzpiļs pogosta pluots beja 320 km² i tymā dzeivova 6456 ļauds. Nu jū 98,5% beja latvīšu. 1945. godā pogostā īstateja Benislovys, Bierzpiļs, Drudžu, Golvoru, Līparu i Osudaru solys padūmi, a pošu pogostu 1949. godā likvidieja. Padūmu laikūs īstateja Bolvu rajonu, kam daškiera i Bierzpiļs pogostu. 1951. godā pogostam daškiera likvidātū Osudaru solu, a 1954. godā likvidātū Golvoru solu. 1990. godā solu reorganizej kai pogostu. 2009. godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Bolvu nūvodam.

Bierzpiļs pogosts tur rūbežu ar:




#Article 160: Konstaņtinovys pogosts (226 words)


Konstaņtinovys pogosts irā Dagdys nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora tautys noms, biblioteka, feļčeru punkts. Konstaņtinovā dora pamatškola, a Aleksandrovā specialuo internatškola.

Viesturiskai Konstaņtinovys pogosta teritorejā da 1920 zemis reformai beja Daugpiļs apleiciņa Aleksandrovys, Ignatovys, Konstaņtinovys, Magnusovys i Sivergola muiža.  1971 godā Kruoslovys rajonā saškir Aulejis, Dagdys i Ignatovys sovetu saimisteibys Iskra zemis, īstotūt Iskrys solu. 1979 god`a Iskrys solai davīnova daļu likvidātuos Jaunokrys solys.  1990 godā solu reorganizej kai pogostu i tymā pošā godā pasauc par Konstaņtinovys pogostu. 2009 godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Dagdys nūvodam.

Konstaņtinovys pogosts tur rūbežu ar:

Konstaņtinovys pogosts atsarūn Latgolys augstainis Dagdys kauprainē, zeme viļnaina. Pogosta pluots 79,1 km2, nu tuo solsaimesteibai lītojamuo zeme 4225,1 dekteru, meži 2776,9 dekteru i kriumuoji 106,8 dekteru. Pogostā 1999 godā īstateits dobys nūlīgtiņs Ojuota azars, taipoš lela daļa Sivera pussolys  irā sorgojamuo dobys teritoreja.

Iudiņtveris:

Zeimeigu pūru i peisu pogostā navā.

Konstaņtinovys pogostā dzeivoj 601 ļauds, nu jū 62,2% latvīšu, 23,6% krīvu i 8,3% cytu tauteibu (boltkrīvu, puoļu i cytu). Lelums pogosta dzeivuotuoju katuoli. Dora napalela katuoļu parapeja, tok ļauds pīdartaipoš i Dagdys ci Kruoslovys katuoļu bazneicom.

Konstaņtinovys pogosta ļauds dzeivoj 31 soluos. Pošu leluos solys - Konstaņtinova, Aleksandrova, Eisaki, Sivergols, Nartiši.

Pogosta teritoreju škārsoj vaļsteibys zeimebys ceļš Kruoslova-Dagda (P61), taipoš sative nūteik pa nazcik vītejuos zeimeibys celim. Dzeļžaceļa linejis pogostā navā.

Konstaņtinovys pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale Kriumuoji Konstaņtinovys solā (LV-5680).




#Article 161: Svareņu pogosts (152 words)


Svareņu pogosts () irā Dagdys nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora tautys noms i biblioteka, feļčeru punkts. Pogosta vīneiguo skūla Labīšu pamatskūla aizdareita.

Viesturiskai lelums Svareņu pogosta teritorejis bejs Daugpiļs apleiciņa Bukmuižys pogostā. 1945 godā Bukmuižys pogostā īstateja Svareņu solys padūmi. 1954 godā Svareņu solai daškiera Žogotovys solu. 1960 goda daškiera Pareču solys padūmu saimisteibys „Ceiņa” teritoreju, a Svareņu solys Lelina kolkoza zemis davīnova Bukmuižys pogostam. 1990 godā solu reorganizej kai pogostu. 2009 godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Dagdys nūvodam.

Svareņu pogosts tur rūbežu ar:

Svareņu pogostā dzeivoj 444 ļauds, nu jū 51,0% latvīšu, 24,9% krīvu i 13,2% boltkrīvu. 82,3% pogosta dzeivuotuoju irā Latvejis Republikys vaļščuonu.

Svareņu pogosta ļauds dzeivoj 36 soluos. Pošu leluos solys — Svareni, Bunčova, Kairiši, Luoci, Panova.

Pogosta teritoreju naškārsoj nivīns vaļsteibys zeimebys ceļš, sative nūteik pa nazcik vītejuos zeimeibys celim. Taipoš dzeļžaceļa linejis pogostā navā.

Svareņu pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale „Dabra” Svareņu solā (LV-5698).




#Article 162: Skaistvabalis (165 words)


Skaistvabalis (; ; ; ) - vysaāduoju vabaļu saime, kuramā vaira kai 15 000 škiru 450 giņtīs. Latvejā dzeivoj 45 škiru skaistvabalis. Vysuvaira skaistvabalis dzeivoj tropu i subtropu klimatā. Lelys i cīši kruosainis skaistvabalis irā augši viertietys kustūņu kolekcionaru vydā. Kuru nakuru škiru viersspuorni tradicionalai lītuoti juveliru dorbūs i tautys dekorejumūs nazcik Azejis vaļsteibuos (Japonejā, Iņdejā, Taizemē).

Vysaižu māru vabalis, garumā nu 3 mm da 100 mm. Forma drupeit leidzeiga spradzem. Antenys leidzeigys dīgam. Prīkškryuteža gludai i nakusteigai saauguse ar vydskryutežu. Viedereņš sasadora nu 5 segmentu. Kuojis pīcdaleigys. Skaistvabalis - syltummeilūša saime. Vabalis sateikamys sauļuotuos, syltuos dīnuos mežamoluos ci mežapļovuos iz zīdu i kūku viersys. Namosnai skraida. Saauguši ād zīdaputekli ci grauž lopys.

Pošlelī īnaidnīki irā dzeni, kuri nu kūkim izkņuopoj skaistvabaļu kuopurus.

Lelums skaistvabaļu puordora nūsaguozušus kūkus ci calmus i irā cīši līteigys - dreizynoj kūknys sakrisšonu. Tok kurys nakurys škirys grauž i vasalus kūkus ci zaļūs auguojus i irā vuodekli. Latgolā vysuvaira vuodis var padareit tik kurys nakurys šaurspuorņu (Agrilus) i Anthaxia škirys.




#Article 163: Ņukšu pogosts (229 words)


Ņukšu pogosts irā Ludzys nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora tautys noms, biblioteka, feļčeru punkts. 2011 godā Ņukšu pamatškolu davīnova Pyldys pamatškolai i tān pogosta teritorejā nivīna vuiceibu īstota navā.

Viesturiskai Ņukšu pogosta teritoreja bejuse Ludzys apleiciņa Pyldys pogostā. 1945 godā Pyldys pogostā īstateja Nukšys solys padūmi. 1954 godā solai davīnova likvidātū Purynu solu, a 1975 godā nūtyka zemu puorsameišona ar Gaveiku solu. 1990 godā solu reorganizej kai pogostu. 2009 godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Ludzys nūvodam.

Ņukšu pogosts tur rūbežu ar:

Ņukšu pogosts atsarūn Latgolys augstainis Rāznovys kauprainis pūstumu molā. Pogosta pluots 68,52 km2, nu tuo solsaimesteibai lītojamuo zeme vaira kai 3 tyukstūšys dekteru, meži 2050 dekteru i kriumuoji 110 dekteru. Pogostā 1999 godā 1999 godā īstateits dobys nūlīgtiņs Pyldys azars, četrys Pyldys azarsolys irā vaļsteibys sorgojamī dobys pīminiekli jau nu 1924 gods (tān sorgoj 5 azarsolys).

Pogosta teritorejā 13 azaru. Pošleluos Iudiņtveris:

Pūri i peisi:

Ņukšu pogostā dzeivoj 515 ļauds, nu jū 68,4% latvīšu, 26,6% krīvu i 1,4% boltkrīvu. Lelums pogosta dzeivuotuoju katuoli, pīdar Pyldys katuoļu parapejai (Pyldys bazneica atsarūn Ņukšu solā).

Ņukšu pogosta ļauds dzeivoj 41 soluos. Pošu leluos solys - Belomoiki, Gaveiki, Juzefinova, Ņukši, Pylda.

Pogosta teritoreju škārsoj vaļsteibys zeimebys ceļš Kuorsova-Ludza-Bukmuiža (P49), kas irā dale nu ceļu projekta Reitu styga.
 Taipoš sative nūteik pa nazcik vītejuos zeimeibys celim. Dzeļžaceļa linejis pogostā navā.

Ņukšu pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale Ņukši pogosta centrā (LV-5730).




#Article 164: Purynu pogosts (161 words)


Purynu pogosts irā Ludzys nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogosta centrys Kiudolovā. Pogostā dora tautys noms, biblioteka i feļčeru punkts. Pogosta vīneigais vuiceibu īstots - Purynu suokuškola - 2008 godā aizdareits.

Viesturiskai Purynu pogosta teritoreja bejuse Rēznis apleiciņa Kaunotys pogostā. 1945 godā Kaunotys pogostā īstateja Gaveikys solys padūmi. Nu 1949 gods da 1962 godam Gaveikys sola bejus Rēznis rajonā, a nu 1962 gods Ludzys rajonā. 1962 godā solai davīnova Stolerovys solys kolkoza Zarja teritoreju. 1975 godā nūtyka zemu puorsameišona ar Ņukšu solu, deļtuo centrys Gaveiki nūguoja cytā pošvoldā. Gaveiku solu puorsauce par Purynu solu. 1990 godā solu reorganizej kai pogostu. 2009 godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Ludzys nūvodam.

Purynu pogosts tur rūbežu ar:

Konstaņtinovys pogostā dzeivoj 431 ļauds.

Purynu pogosta ļauds dzeivoj 44 soluos. Pošu leluos solys - Auzeni, Kiudolova, Železnīki.

Pogosta teritoreju naškārsoj nivīns vaļsteibys zeimebys ceļš, sative nūteik pa nazcik vītejuos zeimeibys celim. Taipoš dzeļžaceļa linejis pogostā navā.

Purynu pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale Strumpe Kiudolovys solā (LV-5745).




#Article 165: Pyldys pogosts (210 words)


Pyldys pogosts irā Ludzys nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora tautys noms, biblioteka, feļčeru punkts, pamatškola i pyrmaškolys īstots. Brodaižūs dora katuoļu i pravoslavu parapejis.

Viesturiskai Pyldys pogosta teritoreja bejuse Ludzys apleicinī. 1935 godā pogosta pluots beja 188,1 km² i tymā dzeivova 7527 ļauds. 1945 godā Pyldys pogostā īstateja Brodaižu, Egluoju, Ņukšu, Ostrovys, Pyldys i Purynu solys padūmi, a pošu pogostu 1949 godā likvidieja. 1956 godā Ludzys rajona Pyldys solai davīnova likvidātū Brodaižu solu i dali Sīnuojis rajona sovetu saimisteibys Komunars teritorejis. 1958 godā  sovetu saimisteibis Komunars 5 i 6 atdali davīnova Egluoju solai. 1975 godā davīnova dali likvidātuos Lūrupu solys. 1990 godā solu reorganizej kai pogostu. 2009 godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Ludzys nūvodam.

Pyldys pogosts tur rūbežu ar:

Pyldys pogostā dzeivoj 688 ļauds, nu jū 45% latvīšu, 48,8% krīvu i 2% boltkrīvu. Pogosta katuoli pīdar Pyldys katuoļu parapejai, kurys bazneica atsarūn Ņukšu solā, ci Brodaižu katuoļu parapejai. Pogosta krīvi pīdar Brodaižu pravoslavu parapejai.

Pyldys pogosta ļauds dzeivoj 77 soluos. Pošu leluos solys - Boldyuni, Brodaiži, Gajova, Pylda, Tjapši.

Pogosta teritoreju škārsoj vaļsteibys zeimebys ceļš Kuorsova-Ludza-Bukmuiža (P49), kas irā dale nu ceļu projekta Reitu styga.
 Taipoš sative nūteik pa nazcik vītejuos zeimeibys celim. Dzeļžaceļa linejis pogostā navā.

Pyldys pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale Pylda Pyldys solā (LV-5733).




#Article 166: Nierzys pogosts (187 words)


Nierzys pogosts irā Ludzys nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogosta centrā dora tautys noms, biblioteka, feļčeru punkts i Nierzys pamatškola. Raipolē dora katuoļu bazneica.

Viesturiskai Nierzys pogosta teritoreja bejuse Ludzys apleicinī. 1935 godā pogosta pluots beja 112 km² i tymā dzeivova 1405 ļauds. 1945 godā pogostā īstateja Lūrupu, Nierzys, Seiļu, Tymuļu i Skryņu solys padūmi, a pošu pogostu 1949 godā likvidieja. Nu 1949 gods da 1959 godam Nierzys sola bejuse Sīnuojis rajonā, a nu 1959 goda Ludzys rajonā. 1954 godā Nierzai davīnova likvidātū Tymuļu solu, 1971 godā likvidātuos Rgluoju solys sovetu saimisteibys Nierza teritoreju, a 1975 godā likvidātū Lūrupu solu. 1990 godā solu reorganizej kai pogostu. 2009 godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Ludzys nūvodam.

Nierzys pogosts tur rūbežu ar:

Nierzys pogostā dzeivoj 497 ļauds, nu jū 76,1% latvīšu, 17,8% krīvu i 2,6% ukraiņu. Lelums pogosta dzeivuotuoju katuoli.

Nierzys pogosta ļauds dzeivoj 39 soluos. Pošu leluos solys - Kušneri, Marlina, Nierza, Raipole, Vonogi.

Pogosta teritoreju škārsoj vaļsteibys zeimebys autoceļš Jākubmīsts-Rēzne-Terehova (A12), taipoš nazcik vītejuos zeimeibys celi. Nierzys pogostu škārsoj dzeļžaceļa lineja Krystapiļs-Sīnuoja, iz kurys vīna staceja Nierza.

Nierzys pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale Nierza Nierzys solā (LV-5729).




#Article 167: Leluo zeile (171 words)


Leluo zeile (; ; ; ) — zeiliņu saimis (Paridae) putnys. Perekli taisa kūna vysā Europā, Afrikys pūstumūs i centralajuo i vokoru Azejā. Vysucīškuok zīmoj tīpat, kur taisa perekli. Latgolā cieški sateikams putnys. Cieški sateikams zīmā pi barūtovu.

Golvys vierss, reikle i pakoklys malns, pazylys pakruosys myrgu. Mugorys dale  padzoltonai zaļa.  Byudi bolti. Pakausī bolta pleme. Spuorni pazylai palāki ar gaišu škārsu jūslu. Auguma zamoškys puse dzaltona, tik reikle, jūsleņa iz kryutežys i vādara vyds i paaste malna. Muotainis auguma zamoškys puse padzoltona, a iz kryutežys malnuo jūsleņa na tik spūdra kai tāvainim. Svors 16-17 gramu.

Dzeivoj vysaižūs mežūs, apleikmīstūs, parkūs, vīnpošūs kūkūs. Zīmā skraida kūpā pa 5-10 individu. Vosorā muotainis guļ pereklī, a tāvaini kūku pazorūs. Parostai vysu godu dzeivoj apleik sova perekļa, tok šaltim zīmā migrej nu pūstumim iz Vokoru Europu ci Baļteju. 

Barūkli meklej zoru vaiņagā i iz zemis viersa. Vysuvaira ād kustūni, taipoš i auguoju produktus. Zīmā cieški apmekle barūtovys, kur ād gryudus, sāklys, lašini i druponys. Leluo zeile irā vierteigs suodu putyns, kurs nūād vysaižus vuodekļus.




#Article 168: Suomu volūda (103 words)


Suomu volūda (suomen kiel) — vīna nu suomugru volūdu grupys volūdu, jei radneiga igauņu, līvu, votu, samu, vengru i cytom volūdom, tok navā leidzeiga sovu sābru — norvegu, švedu i krīvu volūdom, kurys pīdar indoeuropīšu volūdu saimei. Suomu volūda irā Suomejis Republikys i Europys Savīneibys oficialuo volūda. Suomu, igauņu, vengru i maļtīšu volūdys vīneiguos vaļstiskuos volūdys Europys Savīneibā, kurys napīdar pi indoeuropīšu volūdu saimis. Švedejā kasdīn suomiskai runoj 200 tyukstūšys ļauds i tei irā pīzeita kai minoriteta volūda. Taipoš suomiskai runoj Norvegejis pūstumūs, Finmarkys regionā, Krīvejis Federacejis Karelejis Republikā i Igaunejis pūstumūs. 

Par suomu volūdys rokstiskūs volūdys aizsuocieju tur veiskupu Mikaelu Agrikolu (1508-1557).




#Article 169: Kuprovys katuoļu bazneica (117 words)


Kuprovys Svātuo Ignaceja nu Lojolys Romys katuoļu bazneica irā katuoļu dīvanoms Bolvu nūvoda Veiksnys pogosta Vackuprovys solā, 2,3 km nu Kuprovys pogosta padūmis. Kuprovys bazneica pīdar pi Romys katuoļu Reigys metropolejis Rēznis-Aglyunys diecezis.

Parapejā dora pravests Jezups Kornaševskais. Pošlelī ticeigū svātki irā Svātuo Ignata dīna.

Kuprovys katuoļu parapeju īstateja 1925 godā, padalūt nu Vileks i Bolvu parapejis nazcik solu. Bazneicu pastateja treis godus piečuok, 1928 godā. Natuoli nu Kuprovys dzeļžaceļa stacejis ceļamolā pastateja uoriskai gondreiž parostu kūka nomu. Nomu stateja iz augstim akmiņa pundamentim. Kairā molā sataiseja treisustobu dzeivūkli ar vyrtuvi plebanejai, a lobā molā lyugšonu nomu. Dīvanoma pastateišonu vadeja pravests Bronislavs Kivrāns. 

Bazneicys smiļterī pastateits krysts, pi kura vys vēļ nūteik lopu mieneša dzīduojumi Dīvamuotis gūdam.




#Article 170: Osotys piliskolns (154 words)


Osotys piliskolns — senejs latgaļu piliskolns Krystapiļs nūvoda Kūku pogostā, sūpluok nazkodejuos Osotys muižys vītys, 4 km augš Jākubmīsta. Pasaceļ Daugovys lobajā molā, morenu augstainis golā. Nazkodejuos latgaļu zemis Osotys administrativais centris. Samiereigais augstums (augšuok apleicīnis) – 10 m. 

Piliskolns - morenu kauprys, paaugstynuots par 10 metrim. Pūstumu, reitu i dīnavydu pusis pīkaļnis aptak Duorzupeite (seņuok Lagzde). Piliskolna laukums ovals, 67,5 x 55 m. Vokoru pusē 2 m augsta vale, iz kura izkosts gruovs.Pūstumreitu i dīnavydu pusē ap 1,5 dekteru pluotā bejuse dzeivojamuo vīta, vokoru pusē - kopuvīta.

Apdzeivuots nu 1 godu tyukstūšys pyrma Krystus da 13 godusymtam.Latgaļu apdzeivuotuo Osotys piļsnūvoda administrativais i militariskais centris, kurs beja pavaļdeigs Gersikys kieneņam. Piliskolnā bejušuo piļs pīmynāta 1211 i 1225 godā. Pīdariejuse Reigys veiskupam. 1211 godā Osotys piļsnūvods daškierts Livonejis veiskupejai. 1237 godā Reigys veiskups natuoli nu Osotys pastateja Krysta pili (vuocīšu: Kreutzburg), nu tuo laika Osotys piliskolns sovu ītaku pagaisynoj. 1511 godā jau pīmynāts Krystapiļs mīsts.




#Article 171: Solujuoņu pogosts (144 words)


Solujuoņu pogosts irā Ribinišku nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora Sylajuoņu pamatškola, kulturys noms, biblioteka Sylajuoņu i Kotļarovys solā, feļčeru punkts.  Pogosta centrys Solujuoni.

Viesturiskai Solujuoņu pogosta teritoreja bejuse Rēznis apleicinī. 1935 godā Sylajuoņu pogosta pluots beja 249,2 km² i tymā dzeivova 9684 dzeivuotuoju. 1945 godā pogosta teritorejā īstateja Antonišku, Kausys, Kotļarovys, Nikitišku, Ribinišku, Rušonicys Sylajuoņu, Timošyšku i Vīmyna solys padūmi, a pošu pogostu likvidēja. 1954 godā Sylajuoņu solai daškiera likvidātū Kotļarovys solu. 1990 godā solu reorganizej kai pogostu. 2004 godā kai administrativa teritoreja pogosts dasaškiera Ribinišku nūvodam.

Solujuoņu pogosts tur rūbežu ar:

Solujuoņu pogostā dzeivoj 507 ļauds.

Solujuoņu pogosta ļauds dzeivoj 30 soluos. Pošu leluos solys - Bykova, Čirvinīki, Kotļarova, Rozalina, Solujuoni (pogosta centrys).

Pogosta teritoreju škārsoj tik vītejuos zeimeibys celi - Malta-Solujuoni (V570), Pušs-Vīmyns-Solujuoni-Ribiniški (V577) i cyti mozuoki. Dzeļžaceļa linejis pogosta teritoreju naškārsoj.

Solujuoņu pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale Solujuoni (LV-5330).




#Article 172: Stabuļnīku pogosts (116 words)


Stabuļnīku pogosts irā Ribinišku nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora kulturys noms, biblioteka i feļčeru punkts Stabulnīku solā i Viļceņu staroveru parapeja Viļceņu solā.  Pogosta centrys Stabulnīki.

Viesturiskai Stabuļnīku pogosta teritoreja bejuse Rēznis apleiciņa Vydsmuižys pogostā.  1945 godā Vydsmuižys pogostā īstateja Stabuļnīku solys padūmi. 1954 godā Stabuļnīku solu daškiera Vydsmuižys (Gaļānu) solai.  1973 godā Vydsmuižys solys Kirova kolkoza teritoreju padaleja pa sevim i nu jauna īstateja Stabuļnīku solu. 1990 godā solu reorganizej kai pogostu. 2004 godā kai administrativa teritoreja pogosts dasaškiera Ribinišku nūvodam.

Solujuoņu pogosts tur rūbežu ar:

Pogosta teritoreju škārsoj vīns vaļsteibys zeimebys autoceļš Viļāni-Preili-Špogi (P58) i nazcik vītejuos zeimeibys celi. Dzeļžaceļa linejis pogosta teritoreju naškārsoj.

Stabuļnīku pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale Stabuļnīki (LV-5333).




#Article 173: Aglyunys pogosts (123 words)


Aglyunys pogosts () — Aglyunys nūvoda teritoriskais dalejums Latgolā. Pogosta centrys — Aglyuna. Pogostā dora pyrmaskūlys īstots, vydsskūla, katuoļu gimnazeja, sporta skūla, bazilikys kora skūla i breivuo laika centrys Aglyunys solā i internatpamatskūla i profesionaluo vydsskūla Jaunaglyunys solā. Taipoš dora feļčeru punkts, socialū ryupestu noms i socialuo atspaida noms bārnim. Biblioteka i tautys noms atsarūn pogosta centrā.

Viesturiskai Aglyunys pogosta teritoreja bejuse Daugpiļs apleiciņa Kapeņu pogostā. 1936. godā nu Kapeņu pogosta padaleja Aglyunys pogostu. 1945. godā Aglyunys pogostā īstateja Aglyunys, Jaundzemu, Kruoceitis, Rušyuna, Runtuļu i Salinīku solys padūmi. 1954. godā Aglyunys solai daškiera Kruoceitis solu, a 1960. godā i Salinīku solu. 1990. godā solu reorganizej kai pogostu. 2009. godā īstateja Aglyunys nūvodu i pogosts dasaškiera kai administrativa teritoreja.

Aglyunys pogosts tur rūbežu ar:




#Article 174: Leldīne (417 words)


Leldīne – senejim latgaļu tautys svātkim damāruoti kristīšu svātki, kuri simbolizej Jezus Krystus augšanceļšonūs nu myrūņu piec pīkaļšonys krystā, kai aizraksteits Jaunajā Testamentā. Tys nūtics trešā dīnā piec Krystus mieršonys (nuovis dīnu skaitūt kai pyrmū dīnu).

Leldīne lelumam kristīšu irā poši svareigī gods svātki, kuramūs lela prīca izsokoma deļ galeiguos Dīva dāla īveicis par smierti. Nazcik saprasmēs svareiguoka irā Krystus mieršonys, a na augšonceļšonuos dīna, partū ka taišni mierdams Krystus izvede ciļvieci nu apdzymtuo grāka. Leldīnis svātki irā pādejuos gavieņa dīnys.

Taipoš kai cyti kristīšu svātki, i Leldīne sasaliejuse ar tautys poguonu tradicejom, pīvadumam, Leldīnis ūlu kruosuošonu.

Leldīne navā atzeimojama svietejamuo gods dīna pa Gregora kaleņderam. Jūs data damāruota pi žydu svātku, kurūs datu nūstota pa mienesnīka kaleņderam. Leldīni svietej pyrmajā svātdīnē nu pyrmuos pylnats piec pavasara leidzalaika (ekvinokcejis). Deļtuo gods nu goda Leldīnis data izaškir i byun nu pavasara mieneša 22 da sulu mieneša 25 dīnai.

Reitu pravoslavu bazneicā, kuramā lītoj Juleja kaleņderi, Leldīnis data saīt nu sulu mieneša 4 dīnys da lopu mieneša 8 dīnai. Tok izagoda i taidi godi, kod katuoļu, pravoslavu i staroveru Leldīne saīt vīnā datā.

Katuoļu bazneicā Leldīnis svieteišona aizasuoc Lelajā (Zaļajā) Catūrtdīnē i valkās vysu Leldīnis laiku da Krystus dabaspajimšonys svātkim. Lelajā Catūrtdīnē i Pīktdīnē kristīši īt Krysta ceļu, pīmynādami Kunga Jezus Krystus pīkaļšonu krystā i smierti. Lelajā Pīktdīnē bazneica nūsacejuse styngru gavieni. Lelajā Sastdīnē, kuruos kod nakod sauc i par Klusū Sastdīni, leidza ar saulislaidu svietejama Leldīnis nakts. Nakts tymsā svietejama nakts, gaišuoka par dīnu liturgeja, kura salosa ticeigūs apgaismuot apleici ar sovom atnestom, aizdegtom svecem. Ituos nakts rituala jāgs - atzeit sevi par vaineigu i sovā vainē, tymseibā īsavērt eistynū gaismu, kura navā ītēmiejama byunūt dīnā. Ituo rituala laikā skaitomi seviški daudzi Svātū Rokstu vuordi, kuramuos paviesteita Mesejis atīšona i vysu cylvāku grāku atlaisšona, i dzīdamys psaļmys. Leldīnis nakts kulminaceja - augšonceļšonuos viests. Nu ituos šaļts atļauts vargaņuot, kas katuoļu bazneicā irā nūlīgts nu Leluos Catūrtdīnis da Lelajai Sastdīnei.

Nazcik tautys īrodumi irā izaglobuojušs nu poguonu pavasara atīšonys svātkim i sasalejušs ar Jezus Krystus augšonceļšonuos svātkim, sataisūt myuslaiku latgaļu Leldīnis svātku tradicejis. Senejūs laikūs pavasara atīšona (Leluo dīna) sveiteita, kod dīnys i nakts garums vīnaids (pavasara ekvinokceja) i tys saīt pavasara mieneša 20 ci 21 dīnā.

Vīna nu pošu golvonūs tautys tradiceju irā ūlu kruosuošona (marguošona). Parostai ūlys kruosoj seipulu myzās, kluotyn līkūt vysaižus auguojus, putruomus i tai tuoļuok. Tok sevkura saime tur sovys ūlu kruosuošonys tradicejis. Leldīnis reitā saime ād reitiškys i sasaveic, kam stypruoka ūla. Taipoš nūteik leiguošonuos leigačuos, ūlu rypynuošona, ūlu mesšona i cytys atrakcejis.




#Article 175: Posta karteņa (143 words)


Posta karteņa aba karteņa - posta syutejuma forma ar rakstisku viestejumu. kuru var nūsuyteit bez kuvera. Pataiseita iz bīza papeira ci kartona. Parostai posta karteņai vīnā pusē irā atvaigs, a ūtrā pusē vīta tekstam, sajiemieja adresam i posta štempeļam. Vysuvaira pīlītoj kai svātku apsveikumu ci pīminis duovanu nu kaida ceļuojuma. Kuruos nakuruos vaļsteibuos posta karteņu syuteišona irā liešuoka kai viestuļu nūsyuteišona. Myuslaikūs, izaraistejūt modernajom tehnologejom, pasaruodejušs i elektroniskuos posta kartenis, kurys nūsyuta pa e-postim ci SMS formā.

Posta karteņu tiemiešona i kolekcioniešona irā zineibys atzare Filokarteja.

Gryuši pasaceit, kas izdrukavuojs pyrmū posta karteņu. Itys vaicuojums irā vīns nu pošu popularuokūs i pretruneigūs filokartejis tiemiešonā. Tys izaškir nu iņterpretacejis, kas irā karteņa, a kas vaira nā. Par pyrmū posta karteņu pījimts īskaiteit Desmainsons graviru nu Praņcejis, kura nūsyuteita 1777 godā. Tys beja atzeimuots l. Almanach de la Petite Poste de Paris (Parizis posta atdalē).




#Article 176: Cyblys pogosts (180 words)


Cyblys pogosts () irā Cyblys nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora tautys noms, vydsskūla, pyrmaskūliņs īstots, nūvoda muzejs, biblioteka Cyblā i Felicianovā, felčeru punkts i komunalsaimisteiba.

Viesturiskai Eversmuižys pogosta teritoreja bejuse Ludzys apleicinī. 1925 godā pasaukts par Cyblys pogostu.  1935 godā pogosta pluots bejs 231,4 km². 1945 godā īstateita Cyblys, Franapolis, Vysnovys, Jaseņcu, Leidumnīku i Ozupinis solys padūme, a pogosts likvidāts. 1954 godā Cyblys  solai daškiersta Franapolis sola, 1975 godā Ozupinis sola, a 1979 godā daļa Vysnovys i Brigu solys. 1990 godā solu reorganizej kai pogostu. 2000 godā kūpā ar Leidumnīku pogostu īstateja Cyblys nūvodu.

Cyblys pogosts tur rūbežu ar:

Pogosta vokoru i dīnavydu daļa irā Mudovys zamainis Sīnuojis leidzonainē, a reitu daļa Latgolys augstainis Būrzovys kauprainē. Pogosta pošu augstuo kaupre 172,7 m vjl pi Vabaļu solys.

Iudiņtveris:

Pūri i peisi:

Cyblys pogostā dzeivoj 923 ļauds.

Cyblys pogosta ļauds dzeivoj 29 soluos.

Pogosta teritoreju vaļsteibys zeimeibys celi naškārsoj, sative nūteik pa nazcik vītejuos zeimeibys celim. Taipoš pogostu naškārsoj nivīna dzeļžaceļa lineja. Tyvuokuo staceja „Vysnova” linejā Krystapiļs—Sīnuoja 10 kilometru nu pogosta centra.

Cyblys  pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale „Cybla” (LV-5709).




#Article 177: Leidumnīku pogosts (163 words)


Leidumnīku pogosts irā Cyblys nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora biblioteka, felčeru punkts i katuoļu parapeja.

Viesturiskai Leidumnīku pogosta teritoreja bejuse Ludzys apleiciņa Cyblys pogostā. 1945 godā Cyblys pogostā īstateita Leidumnīku solys padūme. 1956 godā Leidumnīku solai daškiersta Jaseņcu sola. 1971 godā Leidumnīku solys Puškina kolkoza teritoreju daškiera Kryvandys solai, a 1973 godā vysu Kryvandys solu daškiera Leidumnīkim. 1990 godā solu reorganizej kai pogostu. 2000 godā kūpā ar Cyblys pogostu īstateja Cyblys nūvodu.

Leidumnīku pogosts tur rūbežu ar:

Pogosta zemis irā Mudovys zamainis Sīnuojis leidzonainē. Pogosta pošu augstuo kaupre 135,2 m vjl pi Josku solys. Vydyskais pogosta augstums byun apmārai 100 m vjl. Pogosta teritorejā cīši daudzi pūru, peisu i mežu.

Iudiņtveris:

Pūri i peisi:

Leidumnīku pogostā dzeivoj 380 ļauds.

Leidumnīku pogosta ļauds dzeivoj 41 soluos.

Pogosta teritoreju vaļsteibys zeimeibys celi naškārsoj, sative nūteik pa nazcik vītejuos zeimeibys celim. Taipoš pogostu naškārsoj nivīna dzeļžaceļa lineja. Tyvuokuo staceja Vysnova linejā Krystapiļs-Sīnuoja 20 kilometru nu pogosta centra.

Leidumnīku  pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale Kušneri(LV-5719).




#Article 178: Narcise (124 words)


Narcise (Narcissus) – amariliņu (Amaryllidaceae) saimis auguoju ciļts. Pasauka izacāluse nu greku volūdys vuorda narkao - reibeigs; zīdi tur stypru reibeigu smuordu. Daudzigadeigi seipulauguoji. Kuots gars, bez lopu, ar nazcik pamatlopom. Zīdi gona makani, parostai pa vīnam ci pa nazcik kūpā. Sāklys malnys, opolys ci styurainis.

Ciļtī ap 50 škiru; aug vysuvaira Vydsjiurys regiona vokoru daļā. Latgolā audzej 3 škirys: boltuos aba ailinīku narcisis, pušku narcisis i dzaltonuos narcisis (Narcissus pseudonarcissus). Īvaiseits daudzi škiru izmeju.

Senejūs greku mitologejā stuosteits par cīši skaistu jauniekli, kura vuords beja Narciss. Jis tai sevi mīļuojs, ka apleik nikuo namanejs i vys vierīs iz sova šmukuo vaiga iudiņa atspeidīnī. Partū dīvi jū nūstruopiejuši i puormejuši par puči, kura sovu zīdu pagrīzuse iz suonu tai zamai, kaiba vārdamuos iudiņa spīgelī.




#Article 179: Plīksnis (242 words)


Plīksnis (anglīšu: (geological) rock, subsurface rock, geological material, latvīšu: iezis, lītaunīku: uoliena, krīvu: горная порода) - vīnmuka litosferys daļa, sasadorūša nu vīna tuo poša voi nazcik tūs pošu mineralu (mineralu škiru). Plīkšņus klasificej pa jūs izaceļšonai (genezei), mineraliskajam kimiskajam sadoram i pa strukturai (sataisūšūs daleņu teksturai). Pa izaceļšonai plīkšņus padola iz magmatiskajim plīkšnim, nūsādplīkšnim i metamorfiskajim plīkšnim. Ar plīkšņu tiemiešonu aizajam geologejis atzaris petrologeja i petrografeja, nūsādplīkšņu tiemej i litologeja.

 
Golvonais rakstīņs: Magmatiskī plīkšni.

Magmatiskī plīkšni atsarūn nu magmys sasadola iz divejom pamatkategorejom: intruzivī plīkšni aba plutoniskī plīkšni, dzilīņplīkšni i efuzivī plīkšni aba vulkaniskī plīkšni. Intruzivī plīkšni ceļās, kod magma izalej pa Zemis viersu, atsaļ i kristalizejās. Efuzivī (vulkaniskī) plīkšni atsarūn tūlaik, kod magma dasnādz Zemes viersu kai lava. Intruzivī plīkšni kristalizejās lānas, atsoldami godu tyukstūšu i milijonu garumā, aiztuo vulkaniskī plīkšni atsaļ i sacītej par nazcik dīnu ci nedeļu.

Golvonais rakstīņs: Nūsādplīkšni.

Nūsādplīkšni ceļās, izalikalejūt klastiskajom nūsādom, organiskajai lītnai voi kimiskajom nūsādom (evaporitim). Piec izalikaliešonys dalenis sapluokšt i cemeņtejās — ituo procesa sauc par diagenezi. Nūsādplīkšni pasataisa iz Zemis viersa ci tyvai da jam.

Golvonais rakstīņs: Metamorfiskī plīkšni.

Metamorfiskī plīkšni atsarūn tūreiz, kod sevkura plīkšņu atmeja (īskaitūt i metamorfiskū plīksni, pasadarejušu jau agruok) teik izškireigūs temperaturys i spīdīņa apstuokļūs. Itei temperatura i spīdīņs vysod augstuoki na pi Zemis viersa, i jim vajaga byut gona augstim, kab puormeitu plīksnī asūšūs mineralus par cyta tipa mineralim, a voi cytom tūs pošu mineralu formom. 

Nu plīkšņu sasadora Zemis gorūza (tymā vydā litosfera i maņteja).




#Article 180: Drypatys (182 words)


Drypatys aba drypatuošona irā kaita, kuramā zynoms skaits kaitātuoju nūsagloboj apleicīnē i gaida, cikom jūs atrass (parostai) vīns ci vaira maklātuoju. Koleņ cyti kaitys dalinīki nūsagloboj, maklātuojs stuov zynomā vītā (pīvādumam, pi stulpa, kūka, styura) i aizagrīzs, nasavārdams daskaita da dasarunuotam skaitļam i tūreiz jau īt maklātu. 

Kod maklātuojs ītiemej vīnu nu nūsaglobuotuoju, jis ap itū paviestej skonā bolsā, i atrostais rauga kai varams mudruok daskrīt da tai vītai, kur maklātuojs skaiteja da dasarunutojam skaitam, pyrma kai guoja maklātu. Itai skrīdami, atrostais i maklātuojs veicās, kurs dreižuok dativēs da tai vītai i dasiss (pīv., pi stulpa, kūka, styura), bolsā saklīgdami: „Drypatā, drypatā!” Ka maklātuojs pyrmais daskrīn i „dasyt drypatā„, to parostai jis vēļ dasoka i atrostuo kaitātuoja vuordu, pīvadumam: „Drypatā, drypatā, Juoņs!”. Ka tys nūsaglobuotuojs, kurū maklātuojs atroda pošu pyrmū, naaizspiej daskrīt i „dasist drypatā” agruok par maklātuoju, tūlaik itys pyrmais atrostais cytā kaitys aiļā (kurei suoksīs tūlaik, kod vysi nūsaglobuojušī byus atrosti) īs par maklātuoju. 

Pa cytam, mozuok zynomam, kaitys variantam, maklātuojs, atrozdams nūsaglobuotuoju, sevkuru reizi saklīdz bolsā: „Drypatā, drypatā”, i vysi jau atrostī paleidz maklātuojam meklēt vēļ naatrostūs kaitys dalinīku.




#Article 181: Palāda (174 words)


Palāda (palādys aba eistynuos palādys, latiņu: Strix) -  peliediņu (Strigiformes) putnu ciļts, pīdareiga palādu dzimtei (Strigidae). Eistynūs palādu ciļtī myuslaikūs irā 15 dzeivu škiru.

Eistynūs palādu škirys sateikamys daudzumā koņtinentu: Eurazejā, Afrikā, Pūstumamerikā i Dīnavydamerika. Daudzi škiru dzeivoj plotā arealā iz pūstumu pusrutuļa. Aiztuo nazcik škiru, seviški dīnavydūs dzīvojūšūs, irā eņdemiskys. Latvejā sateikamys 3 eistynūs palādu škirys: sātys palāda (Strix aluco), Uralu palāda (Strix uralensis) i pūstumu palāda (Strix nebulosa). Pūstumu palāda Latvejā aizskrīn iz rata.

Eistynuos palādys vydyska leluma ci leli peliedini putni. Juos strypra i rūna auguma. Vysuleluokuo ciļtī irā pūstumu palāda, jei var byut net da opūga (Bubo bubo) lelumam, muotainis auguma garums var dasnēgt 84 cm. Eistynuos palādys natur spolvu pliekšu pi ausu, kaidys soveigys, pīvadumam, opūgim (Bubo), partū ituos ciļts kod nakod sauc par bezausiņu palādu ciļti. Eistynuos palādys izsaceigai naktini putni, dzeivojūši pa mežim natuoli da cylvāka sātom. Eistynuo palādys medej skraidīnī i barojās ar cytim putnim, ruopačim i mozim zeideituojim, vaira vēļ ar grauzačim.

Kod nakod eistynūs palādu ciļtei daskaita i tropūs dzeivojūšū Dīnavydamerikys palādu ciļti (Ciccaba).




#Article 182: Bezsvors (119 words)


Bezsvors irā stāte, kuramā lītyns natur svora, t.i. spāks, ar kurū atspaids veic lītynu, leidzynojās nullei. Itaida stāte ceļās tūlaik, kod lītyns breivajā krisšonā, a voi lītyna atspaida padreizīņs teik vīnaids ar breivuos krisšonys padreizīni. Bezsvorā irā sevkurs orbitā palaists kosmiskais aparats, kuruo dzeitivi izslāgti (naskaitūt Zemes atmosferys, Saulis gaismas spīdīņa i ct. samārā mozzeimeigu spāku veicis).

Kod nakod svora gaisšonu jauc ar gravitacejis gaisšonu; irā net sapratīni „nullis gravitaceja” i „mikrogravitacija”, tok nu ziniskuo redzīņa itys aptuomeņ. Pīvadumam, var apsavērt Vydtautyskū kosmiskū staceju (VKS), kuruos orbitys augstums apmāram 350 km. Itymā atostumā breivuos krisšonys padreizīņs irā 8,8 m/s², ite viņ par 10% mozuok na pi Zemis viersa. VKS bezsvors ceļās deļ stacejis kusteibys orbitā ar pyrmū kosmiskū dreizumu.




#Article 183: Medņovys pogosts (177 words)


Medņovys pogosts irā Vileks nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogosta centrys Semanovā. Pogostā dora Viduču pamatškola, pyrmaškoliņs īstots, biblioteka, tautys noms, apleicis vuiceibys centrys, jaunīšu centrys Sauliszīds i invalidu sporta i rehabilitacejis centrys. Bazneicu ci cierkvu pogosta teritorejā navā.

Medņovys pogosts tur rūbežu ar:

Pogosta vokoru daļa irā Reitulatvejis zamainis Atzolys pacylumā, a reitu daļa Mudovys zamainis Abrinis pacyluma pazamynuojumā. Pošu augstuo kaupre - Kanguru kolns (144 m vjl) pogosta dīnavydūs, Kanguru solā. Klimats koņtinentals. Gaisalaiks, samārojūt ar cytim Latgolys pogostim gon buorgs. Solsaimesteibai lītojamuo zeme sadora 37% pogosta teritorejis, a meži 50,9% pogosta zemu.

Iudiņtveris:

Pūri i peisi:

Medņovys pogostā dzeivoj 790 ļauds, nu jū 95% latvīšu, 4% krīvu i 1% cytu tauteibu ļauds. Administrativajuo centrā Semanovā dzeivoj 30% pogosta ļauds.

Medņovys pogosta ļauds dzeivoj 31 solā. Pošu leluos solys - Semanova (pogosta centrys), Rači, Vyduči.

Pogosta teritoreju škārsoj vaļsteibys zeimebys autoceļš Vileks-Kuorsova (P45), a iz rūbeža ar Vacumu pogostu īt autoceļš Guļbine-Bolvi-Vileks-Krīvejis rūbežs (P35). Taipoš pogostā nazcik vītejuos zeimeibys celi. Dzeļžaceļa linejis pogosta teritoreju naškārsoj.

Medņovys pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale Medņova Semanovys solā (LV-4586).




#Article 184: Vuocejis himnys (166 words)


Vuocejis Federativuos Republikys himnys nu 1952 gods irā „Vuocīšu dzīsmis” (Austrejis himnam pīraksteituo J. Haidna muzyka, A. H. Hofmaņa fon Falerslebena vuordi) 3 vārsna.  Veimara Republikys himnys beja vysa dzīsme, Trešuo reiha himnys — pyrmuo vārsna. VDR himnys beja dzīsme „Auferstanden aus Ruinen”, kurys vuordi beja damāruoti i Haidna muzykai.

Deutschland, Deutschland über alles, 
Über alles in der Welt,
Wenn es stets zum Schutz und Trutze
Brüderlich zusammenhält,
Von der Maas bis an die Memel,
Von der Etsch bis an den Belt - 
Deutschland, Deutschland über alles,
Über alles in der Welt!

Deutsche Frauen, deutsche Treue,
Deutscher Wein und deutscher Sang
Sollen in der Welt behalten
Ihren alten schönen Klang,
Uns zu edler Tat begeistern
Unser ganzes Leben lang -
Deutsche Frauen, deutsche Treue,
Deutscher Wein und deutscher Sang!

Einigkeit und Recht und Freiheit
Für das deutsche Vaterland!
Danach laßt uns alle streben
Brüderlich mit Herz und Hand!
Einigkeit und Recht und Freiheit
Sind des Glückes Unterpfand -
Blüh im Glanze dieses Glückes,
Blühe, deutsches Vaterland!




#Article 185: Vydsguļāni (104 words)


Vydsguļāni (latvīšu: Viduspoguļanka, krīvu: Средняя Погулянка) — Daugpiļs mīsta daļa juo pūstumvokorūs. Tur rūbežu ar Paguļānim (pūstumvokorūs), Vyzbulim (vokorūs), Azarmali (pūstumūs) i Raipoli aba Vacū parštatu (reitūs), taipoš ar Daugpiļs nūvoda Leiksnys pogostu (pūstumūs).

Vydsguļānu vuords vīnys saknis ar napatuoļ asūšūs Aužguļānu i Paguļānu pasaukom. 

Ūtrūs pasauļa vaidu laikā, 1941 gods nojabra mienesī sūpluok Vydsguļānu apleicīnē asūšuos nazkodejuos siedeibys „Nometne” fašisti nūsuove tykstūšom Daugpiļs žydu. Vāluok ite beja atdareits pīminieklis holokausta propuldynuotajim. Piec Ūtrūs pasauļa vaidu Vydsguļānūs jimtys stateit privatsātys: beja aizstateits rajons iz vyds siedeibys „Nometne” i Pluociņa azara, taipoš pa pūstumu tecīņam da Šyuņa azaram i Raipolei. Niule Vydsguļāni lelynojās vēļ cīšuok.




#Article 186: Paguļāni (224 words)


Paguļāni (latvīšu: Mežciems, krīvu: Погулянка) — Daugpiļs mīsta daļa juos pūstumvokorūs. Izalikaliejuse Daugovys lobajā molā pi mīsta rūbeža, 7 km nu centra.
Paguļānūs irā vaļstiskuos zeimeibys kuļturys pīminieklis — 1883 godā stateituo kurortsāta. Nazkodejuo kurorta teritorejā guļdz dabeigs mineraliudiņa olūteņš.

Paguļānu vuords vīnys saknis ar napatuoļ asūšūs Aužguļānu i Vydsguļānu pasaukom.

Krīvyskajā i puoliskajā sasazynuošonā Paguļānu vuords beja puorgrīzts par Pogulianka (Погулянка). Nu tīnis lejslatvīšu volūdā īguoja „Poguļanka“, i tai Latvejis īstatis solys oficialai sauce da 1937 godam, kod K. Uļmana režima īdzeivynuotuos vīnaiduošonys politikys īspaidā Paguļānu oficialai puorsauce par „Mežciems“. Itū pasauku latvīšu volūdā lītoj pa šai dīnai.

Da 1927 godam Paguļāni beja izslyvušuo grafa Pļatera-Ziberga sovums. 

XIX gs. pādejuos godu desmitēs Daugpiļs tierdzuoni jēme randavuot nu Ziberga zemis pluotus i stateitīs Paguļānūs vasarneicys. Augūt vosoruotuoju mīsteņam, grafs Zibergs sasprīde Paguļānūs pastateit baļneologiskū sanatoreju, jei atsadareja 1883 gods vosorā. Dzeideibys dyuni jēme nu Trejkuortu azaru. 1915 godā Paguļānūs beja 117 vasarneicu, kurortsāta, špitalis i lels parks. Pyrmū pasauļa vaidu laikā sola panycynuota, sagrauduotys ap 57 vasarneicys, apmaituotys dzeideibys īstatis, parūceibys. 

Piec Ūtrūs pasauļa vaidu, 1946 godā, Paguļānus daškeire Daugpilei. Sanatoreja beja atjaunynuota 1946 godā i dareja da 1993 godam. Pa Latvejis vaļdeibys riedejumam 1995 g. juļa 31 dīnā jei nu vaļstiskuo sovuma beja atdūta iz privatizacejis i jū nūpierka Daugpiļs SIA „Guron”. Niule kuorms stuov tukšs.

Paguļānūs dzeivuojs vysuzeimeiguokais latgaļu viesturnīks Boleslavs Brežgo.




#Article 187: Poļarrots (109 words)


Poļarrots irā paraleļs sevkurā nu planetys pusrutuļu, aiz kuruo iz  geografisku poļa pusi irā taida teritoreja, kur koč div reizis par godu nanūteik dīnnakts gaišuo i tymsuo laika meitovys. Apgabaļūs aiz poļarrota saule koč vinu reizi zīm naizlāc (t. i., nasabeidz poļaruo nakts) i koč vinu reizi vosor nanūsalaiž (t. i., nasabeidz poļaruo dīna). Kū tyvuok da poļam, tū poļaruo nakts i poļaruo dīna garuoka. 

Planeta var turēt div poļarrotus. Jūs vīta pīdar nu planetys grīsšonuos ass styurīņa leluma pret ekliptiku.

Zemis poļarrotu geografiskuos koordinatys (plotums):

Pūstumu poļarrots īt caur Krīveju, Aļasku (ASV), Kanadu, Grenlaņdeju (Daneja , Suomeju, Norvegeju, Zvīdreju, i cīši mozu jiursolu pa pūstumu pusei nu Islaņdejis. 




#Article 188: Jūzmiņs (106 words)


Jūzmiņs (, , ) — cylvāka vādara daļa iz vyds kryuteždūba i bļūdkauļu. Lelumam ļaužu jūzmiņs irā vytrūpa vysušauruokuo daļa.

Sīvīts jūzmiņs parostai šauruoks kai veirīša, bez tuo, sīvītem jūzmiņa vīta parostai 2—3 cm augšuok puponys. Veirīšu vydā byun leluokys izškireibys: vīnim jūzmiņs augšuok, a cytim — zamuok puponys. Sīvītem jūzmiņs cik nacik plotuoks na veirīšim, vysa pyrma deļtuo, ka sīvītem plotuoki bļūdkauli. Kab jūzmiņs izavārtu tīvuoks, daudzejis sīvīts XVIII i XIX godusymtūs nosuoja korsetus i korsažus.

Jūzmiņa i gūrņu samāru saprūt kai jūzmiņa apleikmāru, saleidzynojūt ar gūrņu apleikmāru (apjamūt ūksta muskuļu vysuleluokū opolumu). Deļ veseliška auguma lobs jūzmiņa i gūrnu samārs skaituos 1,0 veirīšim i 0,85 sīvītem.




#Article 189: Maltas specialo internatpamatškola (254 words)


Maltas specialo internatpamatškola ir Rezeknis nūvoda pašvaļdeibys dybynota i pakļauteibā esošo mōceibu īstōde, kuris darbeibys profils ir specialo pamatizgleiteiba bārnim ar goreigos atteisteibas trauciejumim, 1. kvalifikacejis leimeņa profesionalo izgleiteiba i interešu izgleiteiba.

Maltas specialo internatpamatškola (agrōkais nūsaukums – Maltas paleigškola – internats) dybynōta 1960. goda 15. augustā. Škola ir Rezeknes nūvoda Maltā, Rozentovys īlā 9, īpretim Rozentovys Svāto Krysta pagūdynōšonas Rōmas katōļu bazneicai.
Pyrmō školas āka beja nalela, calta pyrms Ūtro pasaulys kara i myusdīnōs vairs nav saglobōjusīs. 1968.godā tika izcalta jauna kūpmitņu tipa āka, kurā nu 1975.goda ir īkōrtōtys ari mōceibu klases. Nu 1999.goda školai ir strukturvīneiba Maltā, Kolnu īlā 4, kurā ir izvītōtys mōceibu klasis i internats bārnim ar smogim goreigos atteisteibas trauciejumim, taipat rehabilitacijas proceduru telpys.

Vēsturiski školas nūsaukumi:

Maltas specialōs internatpamatškolas audzēkni ar dažaidim panōkumim pīsadolas golvonūkōrt specialūs školu sporta i kulturas aktivitates Latgolas regiona.

Nu Maltas specialos internatpamatškolas pyrmō izlaiduma – 1966.goda leidz 2016. godam pamatizgleiteibu apguva 894 audzēkni. 

Maltas specialaja internatpamatškola var apgyut vyspōrejōs i profesionalōs izgleiteibys programys:

Maltas specialos internatškolas interešu izgleiteibas puļceņi:

Vysus svātkus Maltas specialaja internatpamatškola svyn kai atvērtus pasōkumus kūpā ar audzēkņu vacōkim. Kai školas tradicija jomyn  koncerty, kurus  bārni snādz Rozentovys bazneicā i Veseleibas i socialōs apryupes centrā „Malta”. Religiskus svātkus – Zīmassvātkus i Leldīnes – kotru godu  svyn divreiz, lai īprīcynotu kotru školā pōrstōvētu konfesiju. 
 

Īvārojamu storptautysku projektu pīredze Maltas specialajai internatpamatškolai ir nōkūtnī. Leidz šam škola ir nūdybynōjusi  partnerattīceibas ar

Maltas specialo internatpamatškola reikoj pīredzes apmaiņu ar mynātu specialū školu i centru pedagogim, kai ari organizej kūpeigus pasōkumus i nūmetnis audzēknim.




#Article 190: Jevğēnijs Ļeonovs (153 words)


Jevğēnijs Ļeonovs (krīvu: Евгений Павлович Леонов; pīdzims 1926 goda rudiņa m. 2.d, nūmyrs 1994 goda jaunagoda m. 29.d) beja padūmu kina i teatra aktīrs.

Dzimis Moskovā, Jevğēnijs Ļeonovs Ūtruo Pasauļa Kora laikā ar vysu saimi struodova īrūču i aviacejis ryupneicā. Piec kora beiguom, jis suoka vuiceitīs Moskovys Muokslys Teatra skūlā.

Ļeonovs suoka sovu teatra darbeibu ar lūmom vītiejo mārūga teatrūs. Nu 1948 ļeidz 1968 godam jis uzastuoja Konstantina Staņislavska teatrī. Tod jis sešus godus beja Moskovys Vladimira Majakovska teatra aktīrs ļeidz 1974 godā, Ļeonovs puorguoja uz teatri Ļenkom. Tur jis struodova vysu sovu atļikušū teatra karjeru.

Aktīra karjera kinā beja cīši darbeiga. Jis jāme daļeibu vaira nakai 100 filmuos, gon kai aktīrs, gon kai lūmu īrunuotuojs. Ļeonova zinuomuokū filmu storpā iraid taidys filmys, kai - Veiksmys dženteļmeni, Rudiņa maratons, Boltkrīvejis staceja, Kin-dza-dza!, Premeja i Afoņa. Aktīra talants ļuove Ļeonovam veiksmeigi īzajust gon vīnkuoršu i jautru tālu lūmuos, gon paruodeit sevi drāmys pilnuos filmuos.




#Article 191: Jevģenijs Urbanskis (218 words)


Jevğēnijs Urbanskis (krīvu: Евгений Яковлевич Урбанский) (pīdzims 1932 goda svacainis m. 27.d - nūmyrs 1965 goda solnys m. 5.d) - beja padūmu kina i teatra aktīrs, labi zinuoms piec sovys lūmys filmā Komunists.

Dzimis Moskovā, partejis darbinīka Jakova Urbanska (1904—1958) i teļefonistis Poļinys Urbanskys (1906—1991) saimī, Jevģēnijs Urbanskis kļuva por aktīri vuiceibu laikā Školā-studejā MHAT, kuru jis pabeidze 1957 godā. Juo tāvs beja represāts 1938 godā i kaidu laiku Urbansku saime dzeivova mīstā Inta, Komi republikā.

Urbanska karjerai beja cīši veiksmeigs suokums. Jis beja golvonais varūņs 1957 goda filmā Komunists, kura piec goda sajēme gūda diplomu Venecejis kinofestivalā. Filma cīši patika padūmu skateituojim i tys paļeidzieja Urbanskim īmantuot skateituoju ļūbesteibu. Piec veiksmeiguos debijys, Urbanskis turpinova aktīvi struoduot pi teatra lūmom ļeidz 1958 godā jam tyka pīduovuota golvonuo lūma Gregora Čuhraja filmā Balāde por karaveiru. 1960 godā Urbanskis nūspēļēje golvonū lūmu veļ vīnā Čuhraja filmā Teiruos debess. Filma beja cīši populāra Padūmu Savīneibā i ļeidz myusu dīnom tei iraid vīna nu skateituokojom padūmu filmom ar 41,3 miļjonim skateituoju.

Urbanska aktīra karjera beja veiksmeiga, tūmār eisa i apruovuos jei traģiski 33 godu vacumā, kod jis pīsadaļeja filmys Direktors uzjimšonā. Vīnā nu epizodem jam beja juobrauc krovys mašinē i juoizpiļdej griuts triks, kod mašinei beja juopalac virs smiļšu paugurim. Ūtruo dubļa laikā mašiņe avareja i aktīrs nūmyra pa ceļam uz sļimneicu.




#Article 192: Linderhofys piļs (126 words)


Linderhofys piļs (vuocu: Schloss Linderhof) - rokoko stila piļs Vuocejā, Bavārejis nūvodā. Calta Bavārejis karaļa Ļudviga II vaļdeišonys laikā.

Piļs tyka calta nu 1870 goda ļeidz 1874 godam piec Bavārejis karaļa vēļmis, bet tuos īkšdorbi tyka pabeigti 1886 godā. Karaļs Ļudvigs II, Bavārejis Karaļs smēļe īdvasmu nu pranču karaļa Ļudviga XIV, saukts iraid por Sauļis karaļi. Linderhofys piļī var īraudzeit vairuokus elementus, kuri atguodynoi Versaļis piļi. Sauļa, kai pranču absoļutisma simbols iraid bīži izmantuots piļs ustubu dekoracejuos.

Lai gon piļs plateiba nav ļela, tuos interjers iraid cīši boguoteigs. Daudzi nu graznū ustubu elementim tyka veiduoti godim iļgi Eiropys lubuokū meistaru rūkom. Karaļa guļamustubys sīnu kūka dekoraceju radeišona aizjēme meistarim pīcus godus. Vairuokuos ustubuos iraid attāluota pranču golma dzeive i pi sīnom var īraudzet golma dāmu portretus.




#Article 193: Bavāreja (623 words)


Bavāreja (), oficiali zinuoma kai Bavārejis breivvaļsteiba (vuocīšu: Freistaat Bayern) — iraid Voucejis federalais nūvods vuocīšu vaļsteibys dīnavydreitūs. Golvmīsts - Minhene. Bavāreja iraid ļeluokais Vuocejis nūvods piec plateibys i ūtrs ļeluokais nūvods piec dzeivuotuoju skaita.

Bavāreja cauri godu simteņim iraid saglobuojusi sovys vītejuos tradicejis i nūvodā tīk turātys gūdā katuoļu tradicejis. Itys nūvods tai že iraid zinuoms deļ ikgodiejuo Oktobrafesta festivala iz kuru sabrauc tūristi nu vysa pasauļa.

Nūzeimeigu lūmu Bavārejis viesturē ījam Viteļsbahu dzymta, kura vaļdeja bavarīšu zemīs 738 godus. 1180 godā Svātuos Rūmys Impērejis imperators Fridriķs I Barbarosa uzduovinova Viteļsbahim Bavāreju, kai ļieni i jī vaļdeja itamuos zemīs ļeidz 1918 godam, kod piec Pirmuo Pasauļa kora karaļs Ļudvigs III nūdeve sovu voru i Bavāreja dreiži tyka īkļauta Veimārys Republikys sostuovā.

Nu 555 ļeidz 1623 godam Bavāreja beja gercogistis statusā. Agilolfingu dzymtys augstmaņs Garibaļds I tīk mināts hronikuos kai pirmais nu Bavārejis gercogim, kas vaļdeja puor bavārīšu zemem, byudams Merovingu vasaļs. Juo dzymta vaļdeja ļeidz 788 godam, kod Karolingu Impērejis imperators Kuorļs Ļelais piļņeibā puorjāme varu bavārīšu zemīs. Karolingi beja pi vorys ļeidz 911 godam. Franku vaļsteiba beja nūvuojinuota korūs ar vengrim i Ļuitpoldam roduos īspieja atgiut Bavārejis Gercogistei ļeluoku breiveibu i iz eisu laiku nūdrūšinuot sovai dzymtai gercogu gūdu.

Piec 947 goda, kod Ļuitpolduingu dzymta zaudieja voru, laikā ļeidz 1180 goda Bavārejis gercogu vītā pourmaiņus beja četrys dažaidys dzimtys - Ottoniaņi, Saliaņi, Veļfi i Babenbergi. Nivīnai nu dzymtom neizadeve nūstiprinuot sovu voru Bavārejā i tod pi vorys nuoce Otto I nu Viteļsbahu dzymtys. Jys beja vīns nu lobuokajim imperatora Frīdriķa I Barbarosys bruņinīkim i tamdeļ imperators por Otto I nūpalnim uzduovinova jam Bavārejis zemis i gercoga statusu.

Reformācejis laikūs Faļcys eļektors Frīdriķs V pījāme Bohēmejis Karaļistys pusi Bohēmejis saceļšonuos laikā pret Gabsburgu dzymtu, kas beja par īmaslu Treisdesmitgodu Kora suokumam. Bavārejis gercogs Maksimiļians I paļeidzieja saglobuot katuoļu ticeibu sovuos zemīs i jis saglobova uzticeibu Gabsburgim. Svātuos Rūmys imperators Ferdinands II pateiceibā atjāme zemis i titulus Frīdriķam V i duovoja tūs Maksimiļianam I. Jis kļuva por vīnu no impērejis eļektorim i Bavārejis Gercogiste kļuva por Bavārejis Eļektoratu.

Bavāreja topa par karaļisti Napoļeona koru laikā, kod tei pījāme Praņcejis pusi. Praņču uzvora korā pour austrīšim nūvede pi Presburgys Vīnuošonuos, kura beja labvieļeiga Bavārejai. Svātuo Rūmys Impēreja beidze sovu eksistenci i por sovu atbolstu korā, Napoļeons deve vairuokim vaļdnīkim augstuokus statusus, kas ļuove Maksimiļianam I krūnēt sevi por karaļi 1806 godā. Ļeidz 1813 godam, Bavārejis Karaļiste acaroda Reinys Konfederacejis sastuovā, kas beja sova veida moksa por karaļistis gūdu. Kora gadejumā, Bavārejai beja otkon juopaļeidz Praņcejai i Napoļeona koraspākam.

Bavāreja rūbežoj ar Austreju, Šveicareju i Čekeju. Kūpiejais rūbežys gorums iraid 2705 kilometri. Cauri nūvodam tak divys ļelys upis - Donava i Maina. Bavāreja iraid boguota ar kolnim i azarim, iz rūbežys ar Austreju acarūn Bavārejis Aļpi, kuri sasnīdz ļeidz pot 3000 metru augstumu. Nūvodā iraid gandreiž 1600 dažaida ļeluma azari, starp ļeluokajim iraid Konigzī, Kimzī, Ammerzī i Tegernzī. Dziļuokais azarz iraid Vaļhenzī - 192 metri.

Bavāreja iraid Vuocejis boguotuokais nūvods ar cīši atteisteitu riupnīceibu i turisma nūzari, kas dūd ļelu īguļdejumu vaļsteibys kūpejā budžetā. 2017 godā, Bavāreju apmekļieja 37.2 miļjoni tūristu nu vysa pasauļa. Nūvodā iraid daudzu ļelu uzjāmumu riupneicys - BMW, Audi, Adidas i citi.

Ostoņi nu 80 ļeluokojim Vuocejis mīstim acarūn Bavārejā. Minhene ar 1 456 039 īdzeivuotuojim iraid trešais ļeluokais mīsts vaļsteibā. 85.8% nūvoda īdzeivuotuoju iraid vuocīši, 14.2% iraid cittautīši nu Turcejis, Puolejis, Rumunejis i citom vaļsteibom.

Futbols iraid cīši populars Bavārejā i golvmīsta Minhenis futbola klubs Bayern iraid zinuoms vysā pasauļī. Klubs iraid 29-kuortejs Vuocejis čempionata čempions i 5-kuortejs UEFA Čempionu ligys uzvarātuojs. Bavārejā iraid tai že taidi zinuomi futbola klubi, kai Nurnberg, Augsburg, Ingolstadt i Greuter Fürth. Bavārijā iraid dzimuši vairuoki nūpalnim boguoti futbolisti - pasauļa i Eiropys čempioni Fraņcs Bekenbauers, Gerds Miļļers, Fiļips Lams, Tomass Miļļers i daudzi citi.




#Article 194: Minhene (135 words)


Minhene (, bavarīšu: Minga) - iraid Voucejis federaluo nūvoda Bavārejis ļeluokais mīsts piec īdzeivuotuoju skaita i nūvoda golvmīsts. Ar 1.5 milljonim īdzeivuotuoju, Minhene iraid trešais ļeluokais mīsts Vuocejā i 12-tais ļeluokais mīsts Eiropys Savīneibā.

Minhenī iraid daudz dažaidu apskatis objektu i Bavārejis golvmīsts iraid īcīneits turistu golapunkts. Mīsts ik godu uzjam miļjonus ourvolstu turistu, kuri dūdas iz Minheni, lai jimtu daļeibu Oktobrafestā, apzavārtu daudzūs īvāruojumūs arhitekturys pīminekļus i apmekļietu sporta posuokumus.

Mīsta vuords iraid cieļīs nu sanvuocīšu volūdys vuorda Munichen, kas nūzeimej pi mūkim. Kuodreiz mīsta vītā beja Benediktīšu ordeņa klūsters, kas vāluok topa por Mihnenis vacmīstu. Mūks iraid attāluots i mīsta gerbā. Minhene iraid pirmūreiz mināta 1128 godā.

Minhene acarūn aptuveni 50 kilometru ottuolumā iz zīmeļim nu Aļpim i tamdieļ mīsta apkuortnī bīžuok iraid ļeits i snīgs. Mīsts iraid 520 metrus vyrs juirys ļeimeņa.




#Article 195: Konigzī (106 words)


Konigzī () iraid azars Vuocejis dīnavydreitūs, Bavārejis nūvodā blokus Austrejis rūbežai. Azars iraid vīns nu dziļuokajim vysā Vuocejā, ļeluokais dziļums sasnīdz ļeidz pot 190 metrus. Konigzī iraid populars turisma objekts.

Azars atsarūn pie Berhtesgadenis Aļpim i iraid daļa nu vītejuo dobys parka. Blokuom azaram iraid ļeli kolni i vīns nu tim, Vacmaņs iraid trešais augstuokais kolns Vuocejā. Konigzī roduos Ladslaiku laikā, kod tī kusa miļzeigi laduoji.

Konigzī iraid uzskateits teiruokū azaru Vuocejā i tys tīk slavynuots por dzydrū iudiņi. Lai saglobuotu azara teirebiu, nu 1909 goda Konigzī iraid aizlīgts braukt ar laivom i kugim, kuri dorbojas iz degvīlys. Tamdieļ azarā kursej tykai uz eļektreibys darbynomi kugi.




#Article 196: Bavārejis Gercogiste (144 words)


Bavārejis Gercogiste () — beja gercogiste myusdīnu Bavārejis teritorejā nu 555 ļeidz 1623 godam. Tei tyka suokūtnieji apdzeivuota ar Bavārīšu ciļtim i tuos gercogi beja franku valdnīku pakļauteibā. Pirmais gercogs beja Agilolfingu dzymtys augstmaņs Garibaļds I, kas vaļdeja puor bavārīšu zemem nu 555 ļeidz 591 godam.

Ļeidz tam, kai Bavāreja tyka pi gercogistis statusa, itys regions beja svareigs pīrūbežys punkts frankim, lai varātu atsist sluovu uzbrukumus nu reitim. Septeituo godu simteņa beiguos, Agilolfingu dzymtys gercoga Teodo I laikā Bavāreja tyka pīvārsta kristīteibai. Teodo beja labvieļeigs klūsteru dibinuošanai i misionaru darbeibai juo zemīs. Jys pots tyka kristeits Regensburgā i juo kristeituojs beja Zaļcburgys veiskups Ruperts.

Kod Franku Impēreja turpinova nūstiprinuot sovys pozīcejis Karolingu dzymtys laikā, gercogiste suoka zaudēt sovu naatkareibu i gercogam Tasiļonam III beja juonudūd vora Bavārejā franku karaļam Kuorļam Ļelajam. Laika pūsmā nu 788 ļeidz 911 godam puor bavārīšu zemem vaļdeja franku karaļi.




#Article 197: Bavārejis Eļektorats (128 words)


Bavārejis Eļektorats () — beja naatkareigs Svātuos Rūmys Impērejis eļektorats myusdīnu Bavārejis teritorejā nu 1623 ļeidz 1806 godam, kod tys topa par Bavārejis Karaļisti. Vysā eļektorata eksistencis laikā pour tū vaļdeja Viteļsbahu dzymtys puorstuovji.

Reformācejis laikūs Bavārejis gercogs Maksimiļians I paļeidzieja saglobuot katuoļu ticeibu sovuos zemīs i jis saglobova uzticeibu Gabsburgim Bohēmejis saceļšonuos laikā pret Gabsburgu dzymtu, kas beja par īmaslu Treisdesmitgodu Kora suokumam. Faļcys eļektors Frīdriķs V pījāme Bohēmejis Karaļistys pusi i Svātuos Rūmys imperators Ferdinands II atjāme zemis i titulus Frīdriķam V por juo nūdeveibu. Vāluok imperators pateiceibā por uzticeibu duovoja tūs Maksimiļianam I. Jis kļuva por vīnu no impērejis eļektorim i 1623 godā Bavārejis Gercogiste kļuva por Bavārejis Eļektoratu.

Bavārejis Eļektorats acaroda myusdīnu Vuocejis i Austrejis teritorejā. Eļektorata golvmīsts vysus juo pastuoviešonys godys beja Minhene.




#Article 198: Svātuo Rūmys Impēreja (121 words)


Svātuo Rūmys Impēreja (; latiņu: Sacrum Imperium Romanum) — beja nu daudzom tauteibom i vaļsteibom sastuovūša savīneiba Centrālos Eiropys teritorejā, kura roduos Agreinojūs vydslaikūs i pastuovēje ļeidz 1806 godam, kod tei sabruka Napoļeona koru laikā. Ļeluokuo impērejis teritoreja piec 962 goda beja Vuocejis Karaļiste. Tai že impērejis sastuovā beja taidys zinomys karaļistis, kai Bohēmejis Karaļiste, Burgundejis Karaļiste i Itaļejis Karaļiste.

Vāsturnīkim aizvīn acaškirās dūmys por impērejis dzymšonys godu. Vīni uzskota, ka impērejis suokums beja 800 godā, kod Rūmys Pāvests Ļeo III krūnieja franku karaļi Kuorļi Ļelū por imperatoru. Citi por impērejis suokumu uzskota 962 godu, kod Otto I tyka krūnāts por imperatoru i jis sevi uzskateja por Kuorļa Ļeluo piecteci. Deļ itim divim imperatorim vīdūkļi i rašonuos godi bīži vīn atškiras.




#Article 199: Bavārejis Karaļiste (317 words)


Bavārejis Karaļiste () — beja vuocīšu vaļsteiba myusdīnu Bavārejis teritorejā nu 1805 ļeidz 1918 godam. Tei roduos piec Presburgys Vīnuošonuos paraksteišonys 1805 godā. Viteļsbahu dzymta turpinova vaļdeit Bavārejā i nu eļektorim jī tuoļuok tyka atzeiti por karaļim.

Bavāreja topa par karaļisti Napoļeona koru laikā, kod tei pījāme Praņcejis pusi. Praņču uzvora korā pour austrīšim nūvede pi Presburgys Vīnuošonuos, kura beja labvieļeiga Bavārejai. Svātuo Rūmys Impēreja beidze sovu eksistenci i por sovu atbolstu korā, Napoļeons deve vairuokim vaļdnīkim augstuokus statusus, kas ļuove Maksimiļianam I krūnēt sevi por karaļi 1806 godā. Ļeidz 1813 godam, Bavārejis Karaļiste acaroda Reinys Konfederacejis sastuovā, kas beja sova veida moksa por karaļistis gūdu. Kora gadejumā, Bavārejai beja otkon juopaļeidz Praņcejai i Napoļeona koraspākam.

Kod 1812 godā praņču koraspāks cīte sakuovi korā pret Krīveju, Bavāreja zaudieja 30 000 koraveiru i 1813 godā tei izastuoja nu Reinys Konfederacejis i pījāme Austrejis Impērejis pusi. Por sovu paļeidzeibu ceiņā pret Napoļeonu, Bavārejai tyka garantāta naatkareiba. Piec Napoļeona sakuovis, karaļiste tyka pi jaunom teritorejom - Vurcburgys Ļelgercogistis, Maincys Arhiveiskupejis i daļis nu Hesis Ļelgercogistis. 1816 godā, Bavāreja pīvīnova Falcys nūvodu i nūstiprinova sovys pozīcejis vuoucu zemīs.

Kod 1825 godā pi vorys nuoce Ļudvigs I, Bavāreja pīdzeivova uzplaukuma periodu. Jis beja ļels muokslys cīneituojs i juo laikā, karaļistī tyka uzcalti vairuoki īvārajomi arhitekturys pīminekļi. Ļudvigs I ar ļelu entuziasmu vērēs iz Minhenis apbiuvi i 1830 godā tī tyka atvārts pirmais pubļiskais muzejs Europā. Juo laikā por tradiceju kļuva i Oktobrafests - tys i myusu dīnuos iraid turistu īcīņeits pasuocīņs. 1835 godā Bavārejā tyka uzcalta pirmuo dzelzceļa ļineja vuocu zemīs, kura savīnova Fjurtys i Njurnbergys mīstus.

Ļudvigs I zaudieja sovu popularitāti piec 1848 goda revoļucejom i lai juo dzymta nazaudātu voru, jis otsocejuos nu sova karaļa titula i nūdeve tū sovam dālam Maksimiļianam II. Jis tai že beja spīsts pīdzeivuot saceļšonuos sovuos zemīs, bet ar Prūsejis koraspāka otbolstu, saceļšonuos tyka apspīsta i Maksimiļians turpinova sovu vaļdeišonu ļeidz sovai nuovei 1864 godā.




#Article 200: Azars Kimzī (160 words)


Kimzī () iraid azars Vuocejis dīnavydreitūs, Bavārejis nūvodā 20 kilometrus nu Austrejis rūbežys i 70 kilometrus nu nūvoda golvmīsta Minhenis. Iz vīnys nu azara solom acarūn Herenkimzī piļs, kura tyka calta Bavārejis karaļa Ļudviga II laikā i tei iraid populars turisma objekts.

Kai daudzi nūvoda azari, Kimzī roduos Ladslaiku laikā, aptuveni pyrms 10 000 godim, kod tī kusa miļzeigi laduoji. Interesanti, ka suokūtnieji azara plateiba beja treis reizys ļeluoka, bet godsymtu laikā tei samozynovuos dieļ tou, ka azarā ītakūšuos upus pīnas smiļts i akmeņus, kuri po druskai turpinoj samazynuot azara plateibu. Piec prognozem, Kimzī azars varātu piļneibā izzust piec 7—8 tyukstužim godu.

Iz azara iraid treis golvonuos solys — Hereninzeļe, Frauenkimzī i Krautinzeļe. Iz azara ļeluokuos solys Hereninzeļis acarūn Herenkimzī piļs, kura iraid populars turisma objekts. Karaļs Ļudvigs II beja ļels Praņcejis karaļa Ļudviga XIV cīneituojs i piļs beja dūmuota, kai Versaļis piļs mozuokuo bavārīšu verseja. Dieļ karaļa nuovis 1886 godā i ļelojom izmoksom, piļs ceļtnīceiba natyka pabeigta ļeidz golam.




#Article 201: Gjodollo Piļs (113 words)


Gjodollo piļs (vengru: Gödöllői Királyi Kastély, vuocīšu: Schloss Gödöllő) iraid piļs Gjodollo mīstā, Vengrejā. Calta 1740 godā i saukta por Vengrejis Versaļu, tei beja Austrejis imperatoris Eļizabetis īcīneituokuo piļs.

Piļs ceļtnīceiba beja suokta 1733 godā piec vengru aristokrata Antaļa Grasalkoviča (1694–1771) pasiutejuma. Piec septeņim godim piļs ceļtnīceiba tyka pabeigta i tei pīdarēje Grasalkoviču dzymtai ļeidz 1841 godam. 1867 godā piļi sovā eipašumā puorjāme Vengrejis vaļdeiba i tei kļuva por rezidenci Vengrejis karaļam i karaļiskajai saimei.

Piļij beja nūzeimeiga lūma Vengrejis naatkareibys centīnūs, tai kai tei beja Austrejis imperatoris Eļizabetis īcīneita atpyutys vīta. Vengri cīši ļūbeja Eļizabeti deļ tuo, ka jei beja īsavuicejusi vengru volūdu i daudzi nu juos draugim beja nu vengru vyda.




#Article 202: Žemaitejis Gercogiste (144 words)


Žemaitejis Gercogiste (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė, lītaunīku: Žemaičių seniūnija) — beja gercogiste myusdīnu Lītovys teritorejā nu 1219 ļeidz 1795 godam, kod nūtyka Trešuo Puolejis daļeišona i gercogiste pourguoja Krīvejis Impērejis sostuovā. Tei rūbežova ar Kurzemis Gercogisti i Prūsejis Gercogisti, i tai beja pīeja pi Baļtejis jiurys.

Žemaiši ilgus godus globova sovys paguonu tradicejis i tys beja piedejais regions Europā, kas pījāme kristīteibu. Pirmī žemaiši tyka kristeiti 1413 godā, bet vairumā tī beja vītejī kungi. Zemnīku vydā paguonu tradicejis tyka globuotys veļ vairuokus godu simteņus. Katuoļu ticeiba kļuva por golvonū ticeibu žemaišu zemīs ap 17 godu simteni.

Ilgus godus, Žemaiteja paļeidzieja nūturēt Vuocu Ordeņa ekspanseju Lītovys zemīs i žemaiši guva uzvorys vairuokuos nūzeimeiguos ceiņuos ar Zūbenbruoļu Ordeņi - Sauļis Kaujā (1236), Skodys Kaujā (1259) i Durbis Kaujā (1260). Jī vede ceiņu nazaverūt iz tū, ka Lītovys karaļs Mindaugs, kura pakļauteibā tai že beja žemaiši, pījāme kristīteibu.




#Article 203: Napoļeons Bonaparts (207 words)


Napoļeons Bonaparts (; pīdzims 1769 goda labeibys m. 15.d - nūmyrs 1821 goda vosorys m. 5.d) — beja Praņcīšu miļitarists i imperators nu 1804 ļeidz 1814 godam i 1815 godā, kod jys iz 100 dīnom otguve sovu voru. Napoļeons kļuva ītekmeigs Pranču revoļucejis laikā, kod juo vadeibā tyka nūstyprinuota repubļika i apspīsta rojaļistu saceļšonuos. Napoļeona koru laikā, praņču armeja svinēje daudzys nūzeimeigys uzvorys i tamdieļ Napoļeons tīk uzskateits por vīnu nu lobuokojim koravodūņim ciļvēcis viesturē.

Napoļeons Bonaparts pīdzima Korsikā, Karlo Bonaparta i Letīcejis Romaļino saimī. Napoļeons beja caturtais bārns i trešais dāls saimī. Jys tyka kristeits katuoļu ticeibā. Pi dzimšonys, juo vuords beja Napoleone di Buonaparte, kas iraid vaira itaļīšu nakai pranču vuords. Deļ juo itaļīšu izceļsmis i korsikys akcenta, Napoļeonu bīžai apsmēje juo skūlys i armejis bīdri. Tamdieļ, piec pirmojom preceibom jis nūmaneja vuordu i uzvuordu iz Napoleon Bonaparte, lai tys skanātu kai pranču vuords.

Nazaverūt iz tū, ka Napoļeons sovys dzeivis laikā kļuva por Praņcejis imperatoru, sovys jauneibys godūs jys beja Korsikys patriots i nacionaļists. Napoļeona tāvs ar muoti ilgus godus ceinejuos, lai Korsika byutu naatkareiga nu Praņcejis vaļsteibys.

Piec vuicebu beigom Briennā-ļe-Šato 1784 godā, Napoļeons suoka vuiceitīs Parīzis miļitarajā akademejā, kur jys kļuva por artiļerejis virsnīku. Jys beja pirmais korsikaņs, kas absoļvēje itū akademeju.




#Article 204: Piergrubs (114 words)


Piergrubs () — augļeibys, povosora i augu dīvs pryušu mitologejā. 16 godu simteņa gruomotā „Sudovu gruomoteņa” raksteits, ka nu Piergruba asūt bejusi atkareiga zuoļu i lopu augšona. Jona Bretkuna hronikā tys iraid mynāts kai zemis augu dīvs, bet Jons Maļeckis i Jons Lasickis sauce tū por povosora dīvu. Piergrubs tīk pretstateits meža dīvam Puškaišam. Bretkūna sorokstā tys mynāts uzraiz aiz Ūkapyrma. Vysdreižuok toudeļ, ka Piergrubam tyka veļteitys godskuortys pyrmuos sviņeibys. Tojuos iz lauka tyka izvasts orkls i slavynuots Piergrubs por tū, ka tys aizdziņs zīmu i devs cylvākim zuoļi i lopys. Jam tyka lyugta loba roža i nazuoļu izņeidiešona. Piec to vīnmār beja ļela dzīduošona, ola dzeršona i teļa, vuškys, vucina vai gaiļa upuriešona.




#Total Article count: 204
#Total Word count: 43902